Igaunija strikti nolēmusi izglītības sistēmā ieviest e-eksāmenu. E-eksāmenu projekta pirmā soļa īstenošanas termiņš ir 2025. gada pavasaris, paziņojusi Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija.
Ministrijas Izglītības un jaunatnes pārvalde savā ziņojumā gan norāda, ka e-eksāmenu sistēmas izstrāde prasīs vēl vismaz divus gadus. Esot jāveic aptaujas un lietotāju testēšana. Elektroniskajiem vidusskolas eksāmeniem Igaunijai jābūt gatavai līdz 2027. gadam.
"E-eksāmenu modeļa izstrāde ir ilgstošs process, un pirmais projekta termiņš ir 2025. gada pavasaris," “ERR News” sacīja Izglītības ministrijas Vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Ille Matsina. Viņa norādīja, ka pirms e-eksāmenu pieņemšanas jāsakārto vairākas organizatoriskas lietas. Piemēram, jāizlemj, vai cilvēki var kārtot e-eksāmenus savos datoros, cik cilvēkiem ir jāatrodas telpā, un jāsadala viņu lomas, kā arī jātiek skaidrībā, cik ātri būtu iespējams iegūt e-eksāmenu rezultātus, salīdzinot ar tradicionālajiem eksāmenu kārtošanas standartiem. Arī eksāmeniem dažādos priekšmetos ir vajadzīgi atšķirīgi noteikumi.
"Lai pārietu uz elektroniskajiem eksāmeniem, ir jāizstrādā dažādi vērtēšanas rīki jeb e-testi un jāizveido jauna eksāmenu sistēma. Pie pirmās sistēmas ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību Izglītības un jaunatnes pārvalde strādā kopš 2017. gada. Vairākas skolas jau tagad izmēģina šo e-eksāmenu. Šobrīd mēs ieejam jaunā posmā, jo tiek sākts darbs pie e-eksāmenu organizēšanas modeļiem un testēšanas. Martā un aprīlī pilotskolās notika dažādi ieskaites eksāmeni," sacīja I. Matsina.
Pārbaudes eksāmeni notika igauņu, igauņu kā otrajā valodā un angļu valodā. 2003. gada vasarā tiks novērtēti gan vērtēšanas rīki, gan organizācijas process, un 2024. gada sākumā plānots veikt jaunus testus.
I. Matsina sacīja, ka provizoriskie rezultāti liecina, ka skolām un skolēniem e-eksāmeni diez vai šķiet jauni vai grūti. "Skolēni jau gadiem ilgi pilda elektroniskos testus, piemēram, PISA testu (starptautisks eksāmenu reitings, kurā nosaka matemātikas, dabaszinātņu un lasīšanas rezultātus), e-standarta noteikšanas testu, vidusskolas iestājeksāmenu, e-bibliotēku un diagnosticējošos darbus," viņa atzīmēja.
"Tāpat kā viņu standarta “kolēģi”, arī elektroniskie eksāmeni būs balstīti uz valsts izglītības programmām, kas nozīmē, ka īpaša sagatavošana nav nepieciešama. Studentiem un skolotājiem ir bijusi saskarsme ar EIS (centralizēto) eksāmenu informācijas sistēmas veidlapām un to, kā tajās orientēties," piebilda I. Matsina.
Pirmie e-standarta testi tiek rīkoti jau kopš 2016. gada, savukārt skolotāji e-krātuves un citus elektroniskos vērtēšanas rīkus izmanto kopš 2019. gada. "Tāpēc skolēniem un skolotājiem ir jābūt pieredzējušiem elektroniskajā vērtēšanā. Taču eksāmeniem ir arī dažādi organizatoriski aspekti, jo attiecīga izstrāde un testēšana vēl turpinās," skaidroja amatpersona.
Šopavasar tika izmēģināts jauns tehniskais risinājums, kas neļauj izmantot internetu citiem mērķiem, kamēr tiek kārtots eksāmens. "Mēs bijām apmierināti ar rezultātu, vienlaikus izsverot arī alternatīvas," sacīja I. Matsina.
“Daļa eksāmena uzdevumu tiktu novērtēti ar datoru, savukārt citi būtu jāpārbauda cilvēkiem, pamatojoties uz vadlīniju kopumu. Tā kā ministrija ir saņēmusi ļoti detalizētas atsauksmes no testētājiem, vērtēšanas rokasgrāmatas tiks papildinātas. "”Paspēlējāmies” arī ar eksāmenu ilgumu un pārtraukumu nepieciešamību. Sīkāka informācija mums būs šoruden."
Skolām tika lūgts arī izvērtēt savus datorus, interneta ātrumu un citus tehnoloģiskos aspektus, līdz 15. maijam nosūtot attiecīgās anketas. "Esam aizņemti ar rezultātu analīzi un kopsavilkuma veidošanu. Vēlamies, lai e-eksāmenu sistēma būtu maksimāli elastīga, un meklējam uz eksaminējamiem orientētus risinājumus, izmēģinot dažādus aspektus un scenārijus. Tāpēc ir pāragri spriest, kā e-eksāmeni, kurus esam izstrādājuši šobrīd, derēs."
Latvijā pirmais elektroniskā eksāmena izmēģinājums notika 2022. gada 10. novembrī 12. klašu un profesionālās izglītības iestāžu 3. kursu audzēkņiem. Tiešsaistē tika kārtots augstākā līmeņa angļu valodas eksāmens. Kā minēts Latvijas izglītības satura centra mājaslapā, piedalīšanās eksāmenā bija brīvprātīga un tā rezultāti nekādā veidā neietekmē skolēna gada vērtējumu. Šis izmēģinājuma eksāmens tika rīkots, pamatojoties uz Latvijas Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz, ka, sākot ar 2022./2023. mācību gadu, tiks sākta pakāpeniska pāreja uz augstākā līmeņa valsts pārbaudes darbu īstenošanu tiešsaistē. Viens no svarīgākajiem ieguvumiem no digitāli organizētiem pārbaudījumiem ir tas, ka visos pārbaudījumu procesos tiks ievākti izmērāmi dati. Tas dos iespēju pilnveidot ne tikai pārbaudījumu sistēmas darbību, bet arī izglītības kvalitāti, turklāt analizējot datus iepriekšējās pieredzes kontekstā.
“Līdz Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas funkcionalitātes uzlabojumu ieviešanai bija vērojamas būtiskas atšķirības, kā tiek izmantotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas katrā pārbaudījumu veidā. Līdz ar jauno Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu ir izstrādāts vienots risinājums, maksimāli salāgojot valsts pārbaudījumu procesus, kas ļaus sagatavot, kārtot un vērtēt valsts pārbaudījumus e-vidē, būtiski uzlabot un efektivizēt valsts pārbaudījumu organizēšanu un norisi, kā arī optimizēt gan laika resursus, gan izmaksas,” 2022. gada nogalē stāstīja IZM Informācijas tehnoloģiju departamenta direktore Inguna Kampāne.
Tomēr kā šī gada maijā vēsta “LSM.lv”, pirmais reālais e-eksāmens, kas notika programmēšanā, bijis milzīgs izaicinājums. To bija pieteikušies kārtot aptuveni 400 skolēnu, taču reālais eksāmena kārtotāju skaits izrādījās mazāks. Lielākais izaicinājums bijis tieši tehniskas dabas. Tomēr, kā uzsver Valsts izglītības centra pārstāvji, problēmas tiekot apzinātas un risinātas. Šī mācību gada noslēgumā tiešsaistē notiks arī eksāmeni ģeogrāfijā, kultūrā un mākslā.
