Igaunija padomju varas pieminekļu demontāžai un to pārvietošanai 2022. gadā novirzījusi teju miljonu eiro no valsts budžeta, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR News”. Krievijas iebrukums Ukrainā no jauna atmodinājis iniciatīvu novākt padomju režīma atstātos propagandas objektus.
Igaunijas valdības preses sekretāre Jevgenija Veresa paziņoja: “Aizsardzības ministrija darbībām, kas saistītas ar drošības riskus veidojošu “sarkano” objektu nojaukšanu vai pārvietošanu, atvēlējusi 916 405 eiro.” Šie līdzekļi izmantoti fiziskai padomju okupāciju slavinošu pieminekļu, monumentu, apbedījuma plākšņu, piemiņas plākšņu un citu veidojumu demontāžai. Papildus 60 000 eiro novirzīti valdības izveidotajai darba grupai, kuras uzdevumos ietilpa demontāžas darbu uzraudzīšana un neitrālu kapa plākšņu izveide, kas aizvietoja padomju varu slavinošos piemiņas akmeņus. Tā beidza darbu 2022. gada novembrī, norādot, ka no 322 kopā uzskaitītajiem objektiem vēl jādemontē 244. Līdz 2023. gada janvāra sākumam demontēti 56 objekti.
Igaunija no Ļeņina pieminekļiem, tāpat kā Latvija, atbrīvojās uzreiz pēc neatkarības atgūšanas. Otrais vilnis jeb pārējo Krievijas totalitārisma režīma atgādinājumu novākšana sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Igaunijā pēc pavasarī notikušajām velēšanām vairākos medijos, tostarp “err.news” un “postimees.ee”, parādījās informācija, cik valstī izmaksājusi pieminekļu un piemiņas zīmju nojaukšana 2022. gadā. Daudzi šo pieminekļu un piemiņas zīmju demontāžu priekšvēlēšanu gaisotnē nodēvēja par vēlētāju balsu zvejošanu vai klaju populismu.
Pieminekļu demontāža Igaunijā joprojām turpinās. Lielākoties pieminekļu aizvākšanu vai pārveidošanu veic pašvaldības, izņemot gadījumus, kad daļā no objekta atradās apbedījumi. Šajos gadījumos darbus veic valsts. Līdz šim pārapbedītas apmēram 830 personu mirstīgās atliekas. Viens no sarežģītākajiem gadījumiem, kur pašvaldība nespēja izpildīt savu uzdevumu un iejaucās valsts, bija 2. pasaules kara tanka pārvietošana Narvā, kuru Igaunijā demontēja 2022. gada augusta sākumā. Tas atradās pie pilsētas robežas un bija padomju pusē kritušo karavīru piemiņas vieta. Valsts pārvietoja tanku uz Vimsi muzeju, un tas tiek uzskatīts par unikālu objektu. Tanka motorā pat bija saglabājusies eļļa no Otrā pasaules kara laikiem.
Gan pirmajos neatkarības gados, gan tagad Igaunijā norit asas diskusijas par padomju laika skulptūrām un simboliem. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā Ukrainas karš izraisījis diskusijas par to, ko iesākt ar padomju laika pieminekļiem un memoriāliem. Lai gan daži politiķi vēlas nojaukt visas nīstās pagātnes pēdas un tādējādi iegūt sev politiskus punktus, igauņu kultūrvēsturnieks Mareks Tamms apgalvo, ka tā ir nepareiza pieeja. Tallinas universitātes profesors M. Tamms intervijā “eer.news” saka, ka jūtīgums pret padomju simboliem ir saprotams, taču pieminekļu nojaukšana neizdzēsīs pagātni. “Karš Ukrainā kādu dienu beigsies. Mums būs jauna igauņu paaudze bez padomju režīma pieredzes. Un mums būtu jāņem vērā arī viņu perspektīva,” saka Tamms. Situācija Igaunijā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā īpaši neatšķīrās no situācijas visās Baltijas valstīs. Notika vairāku galveno padomju pieminekļu aizvākšana, ko bieži ierosināja vietējie iedzīvotāji, nevis valdība. Pirmie “upuri” bija Ļeņina un citu ievērojamu padomju vadoņu pieminekļi. Nozīmīgākie no šiem pieminekļiem mūsdienās ir iekļauti Igaunijas Vēstures muzeja brīvdabas izstādē.
Igaunijas vēsturē iegājusi tā dēvētā Bronzas nakts - 2007. gada 27. aprīlis, kad Tallinā notika nekārtības saistībā ar padomju karavīriem veltītā pieminekļa, tā dēvētā Bronzas kareivja, pārvietošanu no pilsētas centra uz karavīru kapsētu. Bronzas kareivis ir neformālais padomju Otrā pasaules kara memoriāla nosaukums Tallinas pilsētas centrā. Toreiz divas naktis ilgušajos krievvalodīgo jauniešu nemieros gāja bojā viens cilvēks - Krievijas pilsonis Dmitrijs Gaņins, bet 1200 tika aizturēti. Lielākā daļa igauņu uzskatīja Bronzas kareivi par padomju okupācijas simbolu, savukārt krievvalodīgajiem iedzīvotājiem tas simbolizēja ne tikai padomju uzvaru pār Vāciju tā dēvētajā Lielajā tēvijas karā, bet arī prasību par tiesībām Igaunijā, līdzīgi kā Rīgā Uzvaras piemineklis.
