Igaunijai vajag vēl pāris gadus, lai nostiprinātu robežu ar Krieviju

Vietās, kur Igaunijas un Krievijas robeža vēl nav aprīkota ar visu nepieciešamo, ierīko pagaidu norobežojumus.  © Reuters/Scanpix

Igaunijas austrumu robežu pilnībā aprīkot un nostiprināt nav iespējams ātrāk par 2025. gadu. Tā sarunā ar mūsu ziemeļu kaimiņvalsts sabiedrisko mediju “ERR” sacījis Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss. Ņemot vērā nestabilo situāciju Krievijā, viņš uzsvēris, ka valsts struktūrām ir plāns gadījumam, ja robežu mēģinās šķērsot liels skaits migrantu.

“Pašlaik austrumu robežas būvniecības plānā netiek ieviestas kādas izmaiņas, jo mēs jau tāpat virzāmies un priekšu straujā tempā. Ja runājam par žogu uz robežas - puse no tā jau ir uzcelta, bet pārējā daļa ir vai nu būvniecības, vai iepirkuma stacijā. Darbs pie atsevišķiem posmiem pabeigts pat ātrāk, nekā bija plānots,” skaidrojis ministrs. Pašreizējās aplēses liecina, ka visu gandrīz 300 kilometru garo Igaunijas robežu ar Krieviju izdosies nostiprināt līdz 2025. gada nogalei. Turklāt šī nostiprināšana nozīmē ne tikai žoga celtniecību, bet arī visas vajadzīgās infrastruktūras ierīkošanu, mūsdienīgu novērošanas un komunikāciju sistēmu uzstādīšanu.

“Postimees.ee” atgādina, ka jau pagājušajā gadā Igaunijas Iekšlietu ministrija nāca klajā ar iniciatīvu pierobežas zonu paplašināt no 10 līdz 300 metriem. Šāds risinājums ļautu palielināt robežsargu mobilitāti, tāpat tas dotu iespēju labāk pārraudzīt, vai robeža netiek šķērsota nelegāli. Atsevišķos Igaunijas apvidos tas gan nozīmē pierobežas zemju atsavināšanu privātīpašniekiem, un šis process prasa ilgāku laiku un dažādu birokrātisko šķēršļu pārvarēšanu.

Lēnemetss uzsvēris, ka robežas stiprināšana ir sarežģīts projekts, kas prasa gan daudz laika, gan darba, jo tā nav kāda pagaidu būve, bet gan pastāvīga struktūra. “Jāņem vērā, ka daļa sauszemes stiepjas pa purvainu teritoriju, un tur nemaz nav tik vienkārši ierīkot visu nepieciešamo infrastruktūru,” sacījis ministrs. Uz “ERR” korespondenta jautājumu, vai darbus nevar paātrināt, piešķirot tiem papildus līdzekļus no valsts budžeta, viņš norādījis, ka tas nav nepieciešams - vajadzīgais finansējums ministrijai ir, un darbs virzās uz priekšu saskaņā ar iepriekš apstiprināto plānu.

“Ja kaut kas pēkšņi notiks, mums ir gan cilvēku resursi, gan visdažādākie citi līdzekļi, lai stiprinātu robežu, kas pagaidām vēl nav īsti gatava,” sacījis Lēnemetss. Ministrs uzsvēris, ka valsts ir gatava visdažādākajiem notikumu attīstības scenārijiem, labi saprotot, ka Krievijā situācija ir nestabila. “Mēs esam organizējuši dažādas mācības, izspēlējuši vairākas situācijas. Vajadzības gadījumā robežas apsargāšanai varam piesaistīt arī zemessardzi “Kaitseliit”. Krājumos ir arī dzeloņstiepļu ruļļi, lai varētu ierīkot pagaidu barjeras uz robežas,” viņš sacījis. Pašlaik nekādu draudu, ka varētu notikt masveida robežas šķērsošanas mēģinājumi no Krievijas puses, neesot, tomēr Igaunija jau palielinājusi uz austrumu robežas dislocētos robežsargu spēkus.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.