Vācijas katoļu baznīcas gada laikā zaudējusi vairāk nekā pusmiljonu ticīgo

Ticīgo katoļu skaits Vācijā strauji samazinās.  © DPA/Scanpix

Vairāk nekā pusmiljons cilvēku pagājušajā gadā pametuši Vācijas katoļu baznīcas draudzes, liecina statistika, kas šonedēļ tika publiskota Vācijas bīskapu konferences ietvaros. Konkrēti iemesli šādai rīcībai mēdz būt dažādi, taču tiek uzskatīts, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki novēršas no baznīcas, ir tās nespēja tikt galā ar pedofilijas skandāliem un nevēlēšanās piekrist mūsdienīgām reformām.

“Deutsche Welle” norāda, ka skaitļi patiešām ir katoļu baznīcu satraucoši. Pagājušajā gadā draudzes pametuši 522 821 ticīgais, kas ir krietni vairāk nekā gadu iepriekš, kad šādu cilvēku bija 359 338. Vācijā ir noteikts, ka ticīgajiem jāreģistrējas savās draudzēs un jāmaksā baznīcas nodoklis, kas vidēji ir 8 līdz 9 procenti no ienākumiem. Atlaides noteiktas mazāk turīgām iedzīvotāju grupām - studentiem, pensionāriem, bezdarbniekiem un tamlīdzīgi. Samaksātais nodoklis tiek izmantots konkrētās draudzes un tās baznīcas vajadzībām. Līdzko cilvēks atsakās no reģistrācijas, nodoklis vairs netiek iekasēts, taču viņš automātiski tiek izslēgts ko katoļu baznīcas.

Pēdējo gadu laiku šādu ļaužu skaits ļoti strauji pieaug, raksta “AP”. Lai gan Vācijas katoļu baznīcā joprojām ir 20,94 miljoni iedzīvotāju jeb mazliet mazāk par ceturtdaļu no visiem valstī dzīvojošajiem, ticīgo skaits diezgan strauji turpina sarukt. Vācijas katoļu centrālās komitejas (tā ir laicīga, taču gana ietekmīga organizācija) vadītāja Irme Štetere-Karpa atzinusi, ka šie “skaitļi ir skumji, taču nav pārsteidzoši”. Pēc viņas domām galvenais iemesls, kādēļ aizvien vairāk cilvēku atsakās no reģistrācijas draudzēs, ir ne jau tas, ka viņi nevēlētos maksāt baznīcas nodokli, bet gan tas, ka zudusi uzticība šai institūcijai. Lielākoties tas saistīts ar seksuālās vardarbības skandāliem, kuros bijuši iesaistīti simtiem katoļu mācītāju, kuru nodarījumus baznīcas hierarhijā augstāk stāvošas personas centušās noklusēt. Turklāt šādi gadījumi nav tikai senas pagātnes mantojums. “Deutsche Welle” atgādina, ka šonedēļ Vācijas policija veikusi kratīšanas vairākos Ķelnes diacēzes nekustamajos īpašumos, jo Ķelnes arhibīskaps, kardināls Rainers Marija Velki tiek turēts aizdomās par šāda veida noziegumu slēpšanu daudzu gadu garumā. “AP” atgādina, ka jau mēnešiem ilgi Vatikāns un Romas pāvests Francisks nespēj pieņemt lēmumu par Velkes atstādināšanu.

Vēl viena problēma ir baznīcas nevēlēšanās veikt reformas, kas XXI gadsimtā būtu nepieciešamas, uzskata Štetere-Karpa. Gados jauni cilvēki vairs nevēlas saistīt savu dzīvi ar baznīcu, jo uzskata to par pārāk konservatīvu, stereotipos iesīkstējušu un dogmatisku. Skaļākā jaunās paaudzes prasība ir atļaut viendzimuma laulības, taču tam baznīca nav gatava. Atsevišķi bīskapi šādu ideju gan atbalsta, taču viņi ir absolūtā mazākumā, un arī Vatikāns nesteidz mainīt savu konservatīvo nostāju šajā jautājumā.

Jāpiebilst, ka problēmas ar ticīgo piesaisti ir arī Vācijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai, kuras draudzes pagājušajā gadā zaudējušas aptuveni 380 000 cilvēkus.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.