Vai nemieri liks Makronam izsludināt ārkārtas stāvokli Francijā?

Marseļā, kas zināma kā “imigrantu pilsēta”, nemieri situši augstāko vilni © SIPA/Scanpix

Nekārtības, kas Francijas pilsētās sākās pēc tam, kad policists nošāva 17 gadu vecu alžīriešu izcelsmes puisi, ir mazliet apslāpētas, pateicoties milzīgajam mobilizēto drošības dienestu darbinieku skaitam – vairāk nekā 45 000 policistu un žandarmu. Tomēr nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka gluži tāpat kā 2005. gadā, lai apturētu nemierus, Francijas valdībai nāksies noteikt ārkārtas stāvokli ar visām no tā izrietošajām sekām.

Pašlaik gan prezidents Emanuels Makrons, gan premjere Elizabeta Borna turpina apgalvot, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana netiek plānota. Taču par situācijas nopietnību liecina ne tikai televīzijā demonstrētie kadri ar degošajām automašīnām un ēkām, izlaupītajiem veikaliem, uz ielām celtajām barikādēm un regulārajām sadursmēm starp protestētājiem un drošības spēkiem. AP norāda, ka Makrons piektdien agrāk nekā plānots pametis Eiropas Savienības samitu Briselē un uz vēlāku laiku pārcēlis valsts vizīti Vācijā, kurai bija jāsākas svētdienas vakarā. Tās plānošana bijusi mēnešiem gara, un šī būtu bijusi pirmā Francijas prezidenta oficiālā valsts vizīte kaimiņvalstī beidzamo 23 gadu laikā.

Svētdien iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns paziņojis, ka drošības spēku papildu piesaistīšana (daļa policistu un žandarmu atsaukti no atvaļinājumiem) devusi savus rezultātus, un nakts uz svētdienu “bija klusāka”, vēsta “France 24”. Taču lielākoties tas attiecināms vien uz Parīzes centru, kur patiešām izdevās novērst nekārtības netālu no Triumfa arkas. Citās Francijas pilsētās, sākot ar Marseļu un beidzot ar Lionu un Grenobli, notiekošais jau atkal atgādināja skatus no karadarbības zonām. Bet vienā no Francijas galvaspilsētas priekšpilsētām noticis kas iepriekš nepieredzēts. Protestētāji ietriekuši automašīnu mēra savrupmājas vārtos, aizdedzinājuši to un pēc tam vēl vajājuši mēra sievu ar diviem bērniem (piecus un septiņus gadus veciem), kuri centušies pamest ēku. Naktī uz svētdienu vien par piedalīšanos nemieros aizturēti vairāk nekā 700 cilvēku, bet kopš pagājušās otrdienas, kad sākās nekārtības, aizturēto skaits pārsniedzis 3000 cilvēku. Sadursmēs ievainoti simtiem cilvēku.

Francijas amatpersonu izteikumi ar katru nemieru dienu kļūst aizvien skarbāki. Neilgi pēc jaunieša nogalināšanas visbiežāk skanēja viedoklis, ka priekšpilsētu iedzīvotājiem (lielākoties trešās vai ceturtās paaudzes imigrantiem no bijušajām franču kolonijām Āfrikā) ir visas tiesības būt neapmierinātiem, jo internetā plaši izplatīts video vedina uz domām, ka policists, kurš šāva uz jaunieti, kas atteicās pildīt prasību apstādināt automašīnu, pārsniedzis savas pilnvaras, norāda BBC. Turklāt šis video nekādā veidā neapstiprina policistu versiju, ka jaunietis centies viņiem uzbraukt. Tādās pašās domās ir prokuratūra, jo policists, kurš izdarīja liktenīgo šāvienu, ir aizturēts. Izmeklēšana, protams, vēl ne tuvu nav beigusies, taču sākotnējās apsūdzības par neattaisnotu slepkavību ir izvirzītas. Tomēr protestētāji uzskata, ka ar to ir par maz, pieprasot, lai policistu apsūdzētu tīšā slepkavībā. Kā sarunā ar Francijas televīziju norādījusi bojā gājušā māte - uz jaunieti šauts tikai tādēļ, ka viņš ir arābu izcelsmes.

Šādu traktējumu Francijas valdība gan stingri noraida. Gluži tāpat kā pagājušajā nedēļā izplatītos ANO Cilvēktiesību biroja apgalvojumus par to, ka Francijas policijā un bruņotajos spēkos ir ļoti daudz balto francūžu ar rasistiskiem uzskatiem. Šādi paziņojumi lej ūdeni uz to nemieru cēlāju dzirnavām, kuri uzskata, ka nepieciešams nevis izmeklēt konkrēto gadījumu, bet vērsties pret policiju un vispār visu, kas simbolizē Francijas valsti. Makrons uzsvēris, ka šie ļaudis vienkārši izmanto jaunieša nāvi, lai kurinātu naidīgu noskaņojumu pret valsti. Par to, ka tāds pastāv, liecina ne viens vien notikušais uzbrukums tiesu ēkām, skolām un citām iestādēm, pie kurām plīvo Francijas karogs, par gadījumu ar mēra ģimeni nemaz nerunājot. Makrons arī uzsvēris, ka ir pilnīgi nepieņemami tas, ka interneta sociālajos tīklos brīvi tiek izplatīti aicinājumi un nekārtību rīkošanu.

Solīti tālāk spēris tieslietu ministrs Eriks Dipons-Moreti, kurš sacījis, ka bargi sodi gaida ne tikai vandaļus, laupītājus un tos, kuri uzbrūk policistiem, bet arī tos, kuri šo pūli uzkūda interneta sociālajos tīklos, paši bieži vien paliekot ēnā. Protestētāju aizstāvji nereti apgalvo, ka nemieru cēlāji ir “izmisuši cilvēki, kuri spiesti dzīvot degradētā vidē, nespēj atrast darbu, bet pat tad, kad spēj, nesaņem pienācīgu atalgojumu”. BBC norāda, ka 2005. gadā tā, iespējams, arī bija, taču šo gadu laikā Francijas varas iestādes ieguldījušas milzīgus pūliņus, lai uzlabotu dzīves apstākļus imigrantu un viņu pēcteču apdzīvotajos kvartālos. Tajos ieviesti jauni sabiedriskā transporta maršruti, būvētas gan dzīvojamās ēkas, gan sabiedriskās celtnes (piemēram, veselības centri, pāris no kuriem šajos nemieros jau sapostīti), tāpat darīts viss iespējamais, lai celtu izglītības kvalitāti un nodrošinātu, ka arī šajos “nelabvēlīgajos” kvartālos uzaugušie var iestāties augstskolā vai izvēlēties kādu citu profesiju, kurā iespējams attīstīt karjeru.

Taču šādas iespējas izmanto nospiedošs mazākums. Pārliecinošs vairākums šādu rajonu iedzīvotāju, jo sevišķi gados jaunie, ir pārliecināti, ka valsts kaut ko viņiem ir parādā, taču kategoriski atsakās dzīvot pēc valstī pieņemtajiem likumiem, cenšoties ieviest savu kārtību. Un arī jautājums par nabadzību nav tik viennozīmīgs. Puisis, kuru pagājušajā nedēļā nošāva policisti, vadīja no nomas ņemtu “Mercedes” sporta auto, kura īre izmaksā vismaz 300 eiro dienā.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.