Kļūda aplēsēs apdraud Igaunijas pāreju uz mācībām valsts valodā

Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Kristina Kallasa ceļ trauksmi – naudas pārejai uz mācībām tikai igauņu valodā ir par maz © Postimees/Scanpix

Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Kristina Kallasa brīdinājusi – kļūda aplēsēs nozīmē, ka programmai, kuras mērķis ir visas izglītības sistēmas pāriešana tikai uz igauņu valodu, nākamā gada budžetā varētu pietrūkt 27 miljonu eiro, bet turpmākajos gados šis deficīts varētu kļūt vēl lielāks. Tātad valdībai, ja tā vēlas pieturēties pie šīs programmas īstenošanas, jāmeklē papildu līdzekļi.

Igaunijas sabiedriskais medijs ERR atgādina, ka visaptverošu pāreju uz izglītības nodrošināšanu tikai igauņu valodā plānots uzsākt nākamā gada 1. septembrī. Šajā brīdī mācībām gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan vispārizglītojošo skolu pirmajās un ceturtajās klasēs jau jānotiek vienīgi igauņu valodā. Pakāpeniski šī kārtība tiks attiecināta arī uz citu klašu skolēniem, un pilnīgu pāreju paredzēts pabeigt līdz 2030. gadam.

Taču tagad programma ir apdraudēta līdzekļu trūkuma dēļ, jo līdz galam neizprotamas kļūdas dēļ ministrijas finansējums nākamajā gadā varētu būt mazāks par nepieciešamo. “Šie papildu resursi ir vajadzīgi galvenokārt tam, lai samaksātu augstākas algas skolotājiem, kā arī nodrošinātu stipendijas tiem studentiem, kuri vēlas kļūt par pedagogiem. Precīzus aprēķinus nav iespējams veikt, jo nav jau vēl zināms, cik lielas nākamgad būs skolotāju algas, taču runa varētu būt par aptuveni 27 miljoniem eiro. Tā ir tā summa, kas mums papildus būtu jāsaņem no nākamā gada budžeta,” Kallasas sacīto citē ERR.

Par 2024. gada budžeta aprisēm valdība sāks spriest augusta otrajā pusē, taču pēc šā gada martā notikušajām vēlēšanām noslēgtajā koalīcijas līgumā noteikts, ka Igaunija pāriet uz taupības režīmu, maksimāli cenšoties samazināt budžeta tēriņus. Tas attiecas uz visām ministrijām, un pašlaik nav īsti skaidrs, no kurienes izbrīvēt 27 miljonus eiro Izglītības ministrijas vajadzībām nākamā gada budžetā. Kallasa, kura pārstāv jauno politisko spēku “Eesti 200”, likusi saprast, ka bez šīs naudas piešķiršanas izglītības sistēmas pāreja uz mācībām tikai igauņu valodā var tikt apdraudēta.

Koalīcijā pārstāvēto sociāldemokrātu līderis un iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss atzinis, ka “pāreja uz izglītības nodrošināšanu tikai igauņu valodā ir prioritāte un tai nauda ir jāatrod”. Ja runa būtu tikai par vienu gadu, tātad vienreizējiem izdevumiem, tas būtu vienkāršāk, taču no Kallasas sacītā var spriest, ka nākamajos gados tēriņi vēl tikai pieaugs. Lēnemetss norādījis, ka arī citas ministrijas varētu saskarties ar naudas trūkumu - piemēram, Iekšlietu ministrijai, kuras loma ir ļoti svarīga valsts drošības garantēšanai, ir “kritiski svarīgas vajadzības, kuru realizēšana prasīs miljoniem eiro”. Skaidrs, ka augustā valdību gaida karstas darba dienas, jo nāksies koleģiāli lemt, kurām ministrijām budžetu “apcirpt” vairāk, kurām mazāk, bet kurām no ietaupītā kaut ko “piemest klāt”.

ERR norāda, ka nav saprotams, kā šāda kļūda aplēsēs varēja rasties. Jāatgādina, ka lēmumu par pāreju uz mācībām igauņu valodā pieņēma vēl iepriekšējais parlaments, kas arī apstiprināja šīs pārejas finansēšanas modeli. Pašreizējās koalīcijas pārstāvji vainu labprāt noveltu uz bijušo izglītības ministru Tēnisu Lukasu, kurš ir partijas “Isamaa” (tā palikusi aiz jaunās valdības borta) pārstāvis, taču viņš uzsvēris, ka pērn pieņemtajā budžetā ir skaidri un nepārprotami norādīts, ka izdevumiem izglītības nozarei jāturpina pieaugt. “Programmā precīzi norādīts uz izdevumu palielināšanas progresiju, par to allaž tika runāts publiski, un ar to būtu vajadzējis rēķināties jebkurai valdībai, kas veido budžetu nākamajiem gadiem,” viņš sacījis. Tas nozīmē, ka kaut ko pārrēķinājusies ir jau jaunā koalīcija.

Interesanti, ka šo problēmu pašlaik nekādi nav komentējusi valdošā Reformu partija, kuras līdere Kaja Kallasa bija iepriekšējās valdības vadītāja, bet tagad vada jauno valdību. Igaunijas laikraksti norāda, ka šī partija, visticamāk, cenšas atrast kādu risinājumu bez liekiem skandāliem un strīdiem. Nav nekādu šaubu, ka no izglītības sistēmas reformas un pārejas uz mācībām igauņu valodā valdošās partijas atteikties negrasās, un tas ļauj prognozēt, ka nepieciešamie līdzekļi tiks atrasti.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.