Skandalozajai vides aizsardzības aktīvistei Grētai Tūnberjai dzimtajā Zviedrijā izvirzītas apsūdzības par nepakļaušanos policijas prasībām, un šomēnes viņai sāksies stāties tiesas priekšā. Teorētiski par šādu pārkāpumu draud pat sešu mēnešu ieslodzījums, taču parasti tiesas aprobežojas ar naudassoda piespriešanu.
Apsūdzības ir saistītas ar pagājušajā mēnesī notikušajām protesta akcijām Malmes ostā un tās apkaimē, raksta “AFP”. 19. jūnijā vides aizstāvju grupas "Ta tillbaka framtiden" (“Pieprasām atpakaļ nākotni”) aktīvisti, starp kuriem bija arī Tūnberja, bloķēja naftas produktus pārvadājošo autocisternu pārvietošanos pa ostas teritoriju, apdraudot ne tikai savu, bet arī citu cilvēku drošību. Vides aizsardzības aktīviste savā “Instagram” kontā ievietoja pašbildi ar lepnu parakstu, ka viņai izdevies apstādināt autocisternu.
Šonedēļ reģionālā prokuratūra izplatīja īsu paziņojumu par to, ka “jauna sieviete, kura atteikusies pildīt policijas rīkojumus, ir apsūdzēta par nepakļaušanos policijai”, raksta “AP. Paziņojumā 20 gadus vecā Tūnberja vārdā nav nosaukta, taču vēlāk Zviedrijas prokuratūras pārstāve Annika Kolina apstiprinājusi, ka apsūdzības izvirzītas tieši viņai, un tiesas sēde, kurā plānots skatīt šo lietu, gaidāma jūlija nogalē. Laikraksts “Sydsvenskan”, atsaucoties uz prokurori Šarloti Otesenu, vēstījis, ka Tūnberjai ir labas izredzes tikt cauri sveikā ar administratīvo sodu, lai gan likums šādos gadījumos paredz arī reāla ieslodzījuma piespriešanu. “Ikvienam cilvēkam ir tiesības piedalīties demonstrācijas, taču tas jādara tā, lai neapgrūtinātu dzīvi citiem,” lēmumu izvirzīt apsūdzības komentējusi prokurore.
Vides aizstāvju grupējums uz apsūdzībām Tūnberjai reaģējis ar asu paziņojumu, kurā uzsvērts, ka ir nepareizi par noziedzniekiem uzskatīt tos, kuri bloķēja pieeju Malmes ostas naftas pārkraušanas terminālim, jo “īstie noziegumi notiek šajā teritorijā, ko mēs centāmies bloķēt”. “Reuters” atgādina, ka slavu (sākumā dzimtajā Zviedrijā, bet pēc tam visā pasaulē) Tūnberja ieguva 2018. gadā, kad pasāka piektdienās nedoties uz skolu, tā vietā piketējot pie Zviedrijas parlamenta ēkas un pieprasot, lai valdība aktīvāk cīnās pret globālajām klimata pārmaiņām. Jau drīz vien viņa sāka ceļot pa visu pasauli, gan piedaloties protesta akcijās, gan uzrunājot politiķus no augstām tribīnēm. Robus izglītībā tas, protams, atstājis, jo tikai šovasar 20 gadu vecumā Tūnberja beidzot būs pabeigusi vidusskolu.
Koronavīrusa pandēmija un tai sekojošais Krievijas iebrukums Ukrainā novērsa lielas sabiedrības daļas uzmanību no Tūnberjas uzsāktā “klimata krusta kara”. Pieklusa arī viņas sponsori un atbalstītāji, un beidzamajā laikā zviedriete piedalās lielākoties lokālās vides aizstāvju akcijās. Janvārī viņa Vācijā protestēja pret kādas ogļu šahtas paplašināšanu, bet februārī Oslo palīdzēja bloķēt Norvēģijas Enerģētikas ministrijas ēku, iebilstot pret to, ka ministrijas ieplānotā vēja ģeneratoru būvniecība apdraudēs sāmu tradicionālo dzīvesveidu Norvēģijas ziemeļos.
