Ukraina NATO samitā bija cerējusi uz ko vairāk

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis preses konferencē pēc divpusējās tikšanās un pirms NATO – Ukrainas padomes pirmās sēdes © Scanpix/ZUMA Press

Rezultāti ir labi, taču varēja būt vēl labāki – tā NATO samitā Viļņā pieņemtos lēmumus raksturojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukraina tā arī nav saņēmusi uzaicinājumu iestāties NATO, turklāt attiecībā uz šo procesu dotie solījumi ir pavisam nekonkrēti. Toties vakar samita noslēdzošajā dienā uz pirmo sanāksmi sanāca jaunizveidotā NATO – Ukrainas padome, bet G7 valstis apsolīja ilgtermiņa militāro un cita veida palīdzību Ukrainai.

Lietuvas galvaspilsētā notikušajā samitā lielākā uzmanība tika pievērsta Ukrainai, dalībvalstu līderiem vienam pēc otra apstiprinot, ka Kijiva arī turpmāk var rēķināties ar Ziemeļatlantijas alianses atbalstu, kas tai ļoti nepieciešams, lai turpinātu atvairīt Krievijas agresīvo iebrukumu, raksta AP.

Pēc vakar notikušajām divpusējām sarunām ar Zelenski NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izteicies, ka šobrīd "Ukraina ir tuvāk NATO nekā jebkad agrāk". Pašam Zelenskim gan tā īsti nešķiet. "Varam konstatēt, ka šī samita rezultāti ir labi, taču, ja mēs būtu saņēmuši uzaicinājumu [pievienoties NATO], tas būtu bijis optimāli," viņa sacīto citē AFP. Zelenskis labi apzinās, ka laikā, kamēr turpinās karadarbība, Ukraina iestāties NATO nevar, jo tas nozīmētu alianses nonākšanu kara stāvoklī ar Krieviju un potenciālus kodolkara draudus. Taču Ukrainas līderis būtu vēlējies dzirdēt konkrētākus solījumus par to, ka pēc kara beigām un okupēto teritoriju atbrīvošanas Ukraina NATO tiks uzņemta maksimāli ātri. Tā vietā samita deklarācijā sacīts, ka Ukrainas pievienošanās NATO būs iespējama tad, kad “būs izpildīti visi priekšnosacījumi” un šādu lēmumu atbalstīs visas NATO dalībvalstis. Ukrainas ceļu uz NATO nākotnē gan padarīs vienkāršāku tas, ka tai nebūs jāpilda NATO Dalības plāns, un Zelenskis uzvēris, ka šo lēmumu vērtē ļoti atzinīgi.

Stoltenbergs norādīja uz jaunās NATO - Ukrainas padomes izveidošanu, kurā NATO un Ukrainas pārstāvji vakar sēdās pie galda kā vienlīdzīgi sarunu partneri. NATO ģenerālsekretārs pauda cerību, ka kādu dienu Ukraina sēdēs pie šī galda jau kā NATO dalībvalsts. Preses konferencē bijis jūtams, ka Zelenskim uz mēles jau ir jautājums - kad tas īsti notiks? Taču atšķirībā no otrdienas, kad Ukrainas līderis asi kritizēja NATO neizlēmību, vakar viņš bijis krietni savaldīgāks, vien uzsverot, ka Ukrainai ir nepieciešama NATO, bet NATO nepieciešama Ukraina. Stoltenbergs norādījis, ka NATO - Ukrainas padome būs piemērota vieta savstarpējām konsultācijām un lēmumu pieņemšanai. Padomes locekļi pauduši apņēmību palīdzēt Ukrainai, cik ilgi vien tas būs nepieciešams.

Zelenskis atzinīgi novērtējis drošības garantijas un G7 valstu palīdzības solījumus, vēsta AFP. ASV, Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Kanāda un Japāna paziņojušas, ka centīsies vienoties par Ukrainas bruņoto spēku nodrošināšanu ar modernu militāro tehniku uz sauszemes, gaisā un jūrā. Tas nozīmētu, ka "prioritāte būs pretgaisa aizsardzība, artilērija un tālās darbības ieroči, bruņumašīnas un kaujas aviācija", sacīts paziņojumā. G7 valstis norādīja, ka tās piedāvās sniegt Ukrainai ātru militāru un finansiālu palīdzību "Krievijas bruņota uzbrukuma gadījumā nākotnē". Tās arī centīsies "radīt Krievijai ekonomiskas un citas izmaksas", ja tā sāks jaunu karu pēc šī konflikta beigām.

BBC, atsaucoties uz britu valdības pārstāvjiem, vēsta, ka pēc G7 valstis nodrošinās vairāk aizsardzības aprīkojuma, palielinās un paātrinās izlūkdatu apmaiņu, stiprinās atbalstu kiberdraudu un hibrīddraudu aizsardzībai, paplašinās apmācību programmas un militārās mācības, kā arī attīstīs Ukrainas industriālo bāzi. ASV tikmēr norāda, ka deklarācijā paustais plāns nodrošināt Ukrainai ilgtermiņa militāro palīdzību no G7 valstīm būs signāls Krievijai, ka "laiks nav tās pusē". Zelenskis šīs drošības garantijas vērtējis pozitīvi, taču uzsvēris, ka tās nevar aizstāt dalību NATO.

Samita laikā Zelenskim bijušas tikšanās ar vairāku NATO valstu līderiem, kuru laikā panāktas vienošanās par papildu militāro palīdzību Ukrainai, vēsta BBC. Piemēram, Vācija solījusi piegādāt vairākus pretgaisa aizsardzības kompleksus “Patriot”, 25 tankus “Leopard 1 A5”, 40 kājnieku kaujas mašīnas “Marder” un vismaz 20 000 artilērijas šāviņu. Kanādas premjers Džastins Trudo pēc tikšanās ar Zelenski paziņojis, ka Kanāda piešķirs Ukrainai vairākus desmitus bruņumašīnu. Militāro palīdzību Ukrainai palielinās arī Francija un Apvienotā Karaliste.

Tāpat panākta vienošanās, ka augustā Rumānijā sāksies ukraiņu pilotu apmācības ar iznīcinātājiem F-16. Šajā programmā nolēmušas iesaistīties 11 NATO dalībvalstis, un dažas no tām pēc apmācību beigšanās varētu Ukrainai piegādāt to bruņojumā esošās F-16 lidmašīnas.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.