Olimpiāde Vācijā – cik tas ir reāli?

Vienā no Eiropas turīgākajām valstīm Vācijā olimpiskās spēles nav notikušas kopš 1972. gada. © Scanpix/ZUMA Press

Beidzamajos gadu desmitos Vācijas sabiedrība aizvien pesimistiskāk uztver aicinājumus sarīkot šajā valstī olimpiskās spēles. Taču valsts vadošā sporta organizācija – Vācijas olimpiskā sporta konfederācija (“DOSB”) šādus plānus nav atmetusi, taču mainījusi taktiku un jau uzsākusi kampaņu, lai mainītu sabiedrisko domu.

Raidorganizācija “Deutsche Welle” vēsta, ka jaunās pieejas pamatā ir nodoms palīdzēt sabiedrībai plaši izdiskutēt olimpisko spēļu rīkošanas plusus un mīnusus. Turklāt tas tiks darīts laikus, vēl pirms provizoriski nosauks kādu potenciālo olimpiādes mājvietu. “Deine Ideen, Deine Spiele" (“Jūsu idejas, jūsu spēles”) šādu lozungu savai kampaņai izvēlējusies organizācija, un tas skaidri liek saprast, ka iniciatīvai jānāk “no apakšas”. Proti, kāda reģiona vai pilsētas sabiedrībai ir jābūt patiesi ieinteresētai pasaules lielākā sporta foruma rīkošanā un tikai tad šī kandidatūra tiek izskatīta Vācijas līmenī. Līdz šim bijis otrādi - valsts vadošā sporta organizācija nospriedusi, ka būtu labi olimpiādi sarīkot piemēram Hamburgā, un tikai pēc tam kļuvis skaidrs, ka vietējie iedzīvotāji par šādu ideju nekādā sajūsmā nav.

Uzreiz gan jāpiebilst, ka tuvākajos gados nekādas olimpiskās spēles Vācijā netiks rīkotas - “DOSB” ambīcijas saistās ar 2036. vai 2040. gada vasaras spēlēm, kā arī 2038. vai 2042. gada ziemas spēlēm. Attiecībā uz vasaras olimpiādēm trīs nākamie saimnieki jau ir zināmi. 2024. gadā olimpiāde notiks Parīzē, pēc četriem gadiem Losandželosā, bet 2032. gadā Brisbenā. Tuvākā ziemas olimpiāde 2026. gadā tiks rīkota Milānā un Kortīnā d’Ampeco. Par nākamajām lēmums vēl nav pieņemts, taču par saviem plāniem rīkot spēlēs jau paziņojušas Soltleiksitija un Stokholma, un Vācija šajā cīņā iesaistīties neplāno.

“Deutsche Welle” atgādina, ka pēdējoreiz Vācija olimpiskās spēles rīkoja 1972. gadā, kad Minhenē notika vasaras olimpiāde. Kopš tā laika dažādas Vācijas pilsētas septiņas reizes pieteikušās rīkot olimpiādi, taču allaž palikušas bešā. Pagājušā gadsimta nogalē tas vairāk bija saistīts ar to, ka Starptautiskajai olimpiskajai komitejai bija plašāka izvēle un iespējas lemt par labu finansiāli izdevīgākajiem variantiem. Taču nodomus par 2022. gada ziemas olimpiādes rīkošanu Minhenē un 2024. gada vasaras spēlēm Hamburgā izjauca tieši šo pilsētu iedzīvotāju krasi negatīvā nostāja. “Aizvien vairāk un vairāk cilvēku Vācijā ļoti kritiski izturas pret milzīgu sporta pasākumu rīkošanu. Tas saistīts gan ar skandāliem starptautiskajās sporta federācijās un Starptautiskajā olimpiskajā komitejā, gan ar to, ka spēļu rīkošanas izmaksas pieaug teju ģeometriskā progresijā, gan ar bažām par to, kādu iespaidu šādu pasākumu rīkošana atstāj uz apkārtējo vidi,” norāda “Deutsche Welle”.

“DOSB” jau ķērusies pie darba, lai mēģinātu mainīt šādu attieksmi. Piesaistot ekspertus, tā vēlas pārliecināt sabiedrību, ka olimpiskās spēles ir iespējams sarīkot arī bez milzīgiem izdevumiem, turklāt panākt, lai tās būtu pietiekami “zaļas”. Organizācijas princips ir šāds - spēlēm jānotiek jau esošajās arēnās, lai nenāktos par dārgu naudu būvēt “baltos ziloņus” un tad noraudzīties, kā tie pamazām sabrūk (Nagano bobsleja un kamaniņu braukšanas trase un pāris absolūti liekas sporta halles Riodežaneiro ir skaļākie piemēri šādai izšķērdībai). Vācijā sporta infrastruktūra ir gana augstā līmenī, turklāt “DOSB” atgādinājusi, ka Starptautiskās olimpiskās komitejas statūti paredz - olimpiādi var rīkot līdz pat četrām vienas valsts pilsētām. Berlīne, Minhene, Hamburga, Leipciga, teju viss Ziemeļreinas - Vestfālenes reģions - iespēju sakombinēt vairākas pilsētas, kurās varētu notikt olimpiāde, vāciešiem teorētiski netrūkst. Tiesa, tas gan vairāk attiecas uz vasaras spēlēm, bet ar ziemas olimpiādes sarīkošanu gan varētu būt nopietnas problēmas. Globālās klimata pārmaiņas jau tagad novedušas pie tā, ka Bavārijas Alpos ziemas aizvien biežāk nemaz neizskatās pēc ziemām, bet kāda situācija būs pēc 14 gadiem - bail pat iedomāties. Tādēļ domājams, ka Vācija vairāk koncentrēsies uz vasaras spēļu rīkošanu, un 2036. gads būtu ļoti piemērots laiks, jo apritēs tieši 100 gadi kopš Berlīnes olimpiādes, kā arī ziemas spēlēm Garmišā-Partenkirhenē, kas notika 1936. gada sākumā.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.