Krievija brīdina, ka Melnajā jūrā nebūs droši

Zem Turcijas karoga peldošais kuģis “TQ Samsun” bija pēdējais, kas atstāja Ukrainu ar graudu kravu, pirms Krievija paziņoja par izstāšanos no vienošanās. © Scanpix/ZUMA Press

Dienu pēc izstāšanās no vienošanās, kas ļāva eksportēt Ukrainas graudus no šīs valsts Melnās jūras ostām, Krievija nākusi klajā ar brīdinājumu, ka jūras ziemeļrietumu daļā situācija atkal ir nedroša. Acīmredzot tā ir vienlaikus atbilde un brīdinājums Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, kurš mudinājis starptautisko sabiedrību atrast risinājumu, lai turpinātu labības eksportu pat tad, ja to neatbalsta Krievija.

“Bez pienācīgām drošības garantijām parādās zināmi riski. Ja (nākotnes vienošanās) tiks panākta bez Krievijas līdzdalības, ar šiem riskiem ir jārēķinās,” Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova sacīto citē “France 24”. Rietumu politologi prognozē, ka varētu pastiprināties Krievijas Melnās jūras kara flotes aktivitātes Ukrainas piekrastes tuvumā, krievu karakuģiem mēģinot likt saprast, ka viņi ir īstenie saimnieki Melnajā jūrā. Tiek pieļauta iespēja, ka Krievijas flote mēģinās noorganizēt Ukrainas ostu blokādi (gluži tāpat, kā tas notika pēc pilna mēroga iebrukuma uzsākšanas pagājušā gada februārī). Taču jāņem vērā, ka situācija kopš tā laika ir mainījusies. Jā, Ukrainai joprojām nav vērā ņemamu flotes spēku, toties tās rīcībā ir raķešu sistēmas, ar kuru palīdzību jau ne reizi Krievijai likts saprast, ka arī tās karakuģi šajā jūras reģionā nav īstā drošībā.

Tomēr jebkādi militārās konfrontācijas draudi var mazināt kravu pārvadātāju vēlmi sūtīt savus kuģus uz Ukrainas ostām pēc graudu kravām, raksta “Politico”. Šis izdevums norāda, ka jau uzreiz pēc tam, kad šomēnes parādījās nopietnas indikācijas, ka šoreiz Krievija neblefo, bet patiešām nepagarinās pirms gada noslēgto vienošanos par labības eksportu no Ukrainas, pārvadāto kravu apjoms sācis strauji samazināties.

Zelenskis gan ir apgalvojis, ka Ukrainas valdība jau sazinājusies ar kuģu īpašniekiem (turklāt tas noticis pēc viņu iniciatīvas), un viņi esot gatavi turpināt kviešu, miežu, kukurūzas, saulespuķu sēklu un citu lauksaimniecības kultūru eksportu no Ukrainas Melnās jūras ostām Odesas, Černomorskas un Južnijas. Pēc Zelenska sacītā, šāda gatavība esot pausta ar nosacījumu, ka Ukraina izlaidīs kuģus no savām ostām (par to nekādu jautājumu nevar būt), savukārt Turcija ļaus bez ierobežojumiem tiem kuģot cauri Bosfora un Dardaneļu šaurumiem, lai no Melnās jūras nonāktu Vidusjūrā. "Pat bez Krievijas ir jādara viss, lai mēs spētu izmantot šo Melnās jūras koridoru,” sacījis Zelenskis. Cita starpā viņš atgādinājis arī par juridiskām niansēm. Proti, pirms gada attiecībā uz graudu eksportu no Ukrainas tika parakstīta nevis viena, bet divas vienošanās. Pirmo no tām noslēdza ANO, Turcija un Ukraina, bet otro - ANO, Turcija un Krievija. Zelenskis uzsvēris - lai gan Krievija atteikusies pagarināt vienošanos, Ukrainas noslēgtais līgums ar ANO un Turciju paliek spēkā, tādēļ graudu eksportam ir jāturpinās. Viņa padomnieks Mihailo Podoļaks sarunā ar BBC norādījis, ka ideālais variants būtu izveidot starptautisku spēku grupu, kas eskortētu šos kuģus ar labību un garantētu to drošību. Taču ir skaidrs, ka tie ir vien sapņi, kuriem vismaz pārredzamā nākotnē nav lemts piepildīties.

“Politico” norāda, ka ANO un rietumvalstis ir noskaņotas pārliecināt Kremli par nepieciešamību atgriezties pie vienošanās. Tiek apelēts pie tā, ka šī Maskavas lēmuma dēļ lielākie cietēji būs tā dēvētās trešās pasaules valstu iedzīvotāji. Vismaz aptuveni 27% no 33 miljoniem tonnu Ukrainas labības, kas tika eksportēta pa Melno jūru pēdējā gada laikā, nonāca samērā trūcīgu valstu tirgos, bet tagad tajos atkal var veidoties deficīts. Turklāt, no tirdzniecības izņemot tik lielu labības daudzumu, neizbēgami kāps cenas. Patiesību sakot, tās jau kāpj - pasaules biržās kviešu cena pēdējās nedēļas laikā pieaugusi par 12%, un ir skaidrs, ka tā ir reakcija uz Maskavas apņēmību nepagarināt vienošanos.

Ko tad īsti vēlas Krievija? Pirmkārt, Maskava jau mēnešiem ilgi atkārto, ka rietumvalstu noteikto sankciju dēļ ir apgrūtināts tās lauksaimniecības produktu un minerālmēslojuma eksports, lai gan “labības darījums” paredzēja, ka šķēršļi tam netiks likti. Lai gan tieša aizlieguma eksportēt šo produkciju nav, sankciju dēļ Krievijai jārēķinās ar daudzām problēmām. Rietumvalstu kravu pārvadātāji nevēlas uzņemties vest no Krievijas pat sankcijām nepakļautās preces, jo šo pašu sankciju dēļ nespēj tās apdrošināt uzticamās kompānijās. Ir lielas problēmas arī ar norēķiniem, jo visām Krievijas bankām kopš pagājušā gada atslēgta pieeja SWIFT starptautisko maksājumu sistēmai. Maskava vēlējās, lai izņēmuma kārtā to atjaunotu bankai "Rosseļhozbank", kas kārto ar lauksaimniecības eksportu saistītus darījumus, un nepiekrita ANO un ES priekšlikumam izveidot šai bankai meitasuzņēmumu, kuram būtu pieeja SWIFT, ziņo BBC.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paudis pārliecību, ka viņam izdosies Putinu vēl pirms augusta sākumā gaidāmās tikšanās pārliecināt par nepieciešamību atjaunot vienošanos par Ukrainas labības eksportu. Tomēr “Reuters” atgādina, ka Erdogans vēl pagājušo piektdien deklarēja, ka pēc sarunas ar Putinu viņam “kļuvis skaidrs, ka Krievija no vienošanās neizstāsies”, tādēļ Turcijas līderim īsti uzticēties nevar. Ukrainai ir jārēķinās ar to, ka Melnās jūras ostas tās labības eksportam būs slēgtas. Alternatīvu maršrutu nemaz nav tik daudz, un prakse liecina, ka to kapacitāte ir gaužām nepietiekama. Labību iespējams izvest uz Rumāniju un tad pa Donavu nogādāt līdz Melnās jūras ostām vai arī vest cauri Polijai uz Baltijas jūras ostām. Taču jāņem vērā, ka dzelzceļa sliežu platumi Ukrainā un Austrumeiropā ir atšķirīgi, tādēļ visas kravas uz robežas jāpārkrauj citos vagonos. Turklāt nedz Rumānijas, nedz Polijas dzelzceļš nespēj apkalpot tik lielu kravu apjomu, un var atkārtoties situācija, kad poļu lauksaimnieki sāk protestēt pret to, ka valstī ieplūst, bet no tās netiek izvests liels apjoms lētāko Ukrainas graudu, kas “nosit” vietējās labības cenas.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.