Noziedznieki notverti, nozagtās zelta monētas neatrod

Vācijas policisti izmanto metāla detektorus, lai mēģinātu uzmeklēt aizturēto noziedznieku nozagtās zelta monētas © DPA/Scanpix

Vācijas varasiestādēm izdevies arestēt četrus cilvēkus, kuri pagājušā gada novembrī ielauzās vienā no Bavārijas muzejiem un nozaga retu, vairāk nekā divus tūkstošus gadu vecu monētu kolekciju – tā saukto “Ķeltu zeltu”. Tomēr nolaupītās senlietas, kuru vērtība varētu sasniegt 1,6 miljonu eiro, nav atgūtas, turklāt kļuvis skaidrs, ka vismaz daļu monētu zagļi ir pārkausējuši.

Bavārijas federālās zemes kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Gvido Limmers informējis, ka pie viena no aizturētajiem atrasti 18 tīra zelta gabaliņi, vēsta “The Local”. Jau veikta ekspertīze un speciālisti secinājuši - visticamāk tie iegūti pārkausējot monētas, un aplēses liecina, ka vismaz 70 no 483 monētām ir zudušas uz visiem laikiem. Par pārējās laupījuma daļas likteni ziņu nav, jo visi četri aizturētie klusē un kategoriski atsakās sadarboties ar izmeklētājiem. “Deutsche Welle” ziņo, ka policija izvērtusi intensīvu operāciju Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, kur dzīvojuši visi arestētie. Pēc kratīšanām 28 nekustamajos īpašumos to teritorijas tiek pārmeklētas, izmantojot metāla detektorus, jo pastāv liela varbūtība, ka zagļi savu guvumu kaut kur aprakuši. Pagaidām gan šie meklējumi nav vainagojušies panākumiem, un Bavārijas policijas vecākais inspektors Ludvigs Valdingers sarunā ar “Bild” bijis ļoti lakonisks: “Operācija turpinās.”

Tiesa jau ir nospriedusi visus četrus aizturētos paturēt apcietinājumā uz izmeklēšanas laiku, raksta “AP”. Policijas izmeklētāji ir iesnieguši grūti apstrīdamus pierādījumus, ka tieši šie cilvēki ir saistīti ar zādzību. Uz kāda pie apzagtā muzeja atrasta priekšmeta (Vācijas mediji izsaka versiju, ka tas varētu būt lauznis, kas tika izmantots, lai atvērtu muzeja durvis) uzietie DNS paraugi atbilst vairāku aizturēto DNS paraugiem.

Saskaņā ar Vācijas likumiem, apcietināto vārdi netiek izpausti. Zināms vien tas, ka vīrieši ir vecumā no 42 līdz 50 gadiem, turklāt policija atklājusi viņu profesijas. Viens ir grāmatvedis, otrs - telekomunikāciju inženieris, trešais - veikala vadītājs, bet ceturtais darbojies celtniecībā. Bavārijas iekšlietu ministrs Joahims Hermans sacījis, ka vismaz trīs no viņiem ir “profesionāli laupītāji”. Pateicoties iegūtajiem DNS paraugiem, izdevies atklāt vairāk nekā 10 noziegumus, kas beidzamo gadu laikā pastrādāti gan Vācijā, gan kaimiņvalstī Austrijā. Bandas locekļi aplaupījuši vai mēģinājuši aplaupīt lielveikalus, degvielas uzpildes stacijas un spēļu zāles, vēsta “Deutsche Welle”. Iebrukums Mahingas muzejā, kur kopš 2006. gada glabājās reto ķeltu monētu kolekcija, bijusi pirmā reize, kad šie noziedznieki iekārojuši kultūras vērtības. Šķiet, ka pagājušā gada rudens veiksmīgais reids viņos pamodinājis apetīti. Izmeklētāji jau atklājuši, ka aizturētie, izmantojot īrētas automašīnas, beidzamo mēnešu laikā devušies “izlūkos”, pētot situāciju pie vairākiem muzejiem dažādās Vācijas federālajās zemēs.

Šīs noziedznieku grupas “firmas zīme” ir interneta un citu sakaru atslēgšana nolūkotajā zādzības pastrādāšanas apkaimē - tam lieti noder telekomunikāciju inženiera zināšanas, norāda “BBC”. Pirms Mahingas muzeja apzagšanas pāris kilometru attālumā no tā tika pārgriezti sakaru kabeļi. Kad noziedznieki uzlauza muzeja durvis, signalizācija gan iedarbojās, taču sakaru neesamības dēļ trauksmes signāls nepienāca uz apsardzes kompānijas pulti. Līdz ar to zādzību, kas notika nakts vidū, muzeja darbinieki konstatēja tikai no rīta, kad arī noskaidrojās, ka zagļiem bija nepieciešamas tikai deviņas minūtes, lai iekļūtu muzejā un izietu no tā ar visu laupījumu. Tolaik tika izteikta hipotēze, ka viņi darbojušies kāda retu monētu kolekcionāra interesēs, taču tagad, kad kļuvis skaidrs, ka daļa monētu pārkausētas (tas nozīmē ievērojamu vērtības krišanos), nākas atzīt, ka šī versija bijusi kļūdaina.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".

Svarīgākais