Bēgļiem, kuri nepabeidz igauņu valodas kursus, grib prasīt atmaksāt izdevumus

Kara bēgļiem no Ukrainas, kuri saņēmuši patvērumu Igaunijā, jāapgūst igauņu valoda pamata līmenī.  © AP/Scanpix

Igaunijas Kultūras ministrija nākusi klajā ar neviennozīmīgi vērtētu ierosinājumu. Tā vēlas, lai cilvēki, kuri saņēmusi patvērumu valstī un uzsākuši apmācības tās finansētos igauņu valodas kursos, atmaksātu izdevumus gadījumā, ja mācības pārtraukuši bez attaisnojoša iemesla. Šo ieceri kritizējusi gan Igaunijas Bēgļu padome, gan Integrācijas fonds, kas organizē kursus.

Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR” ziņo, ka ar šo iniciatīvu Kultūras ministrija (tieši tā kopš 2021. gada 1. maija atbild par patvērumu saņēmušo bēgļu integrāciju) nākusi klajā jūnija nogalē. Ja pavisam vienkāršoti, tiem, kuri pamet valodu kursus bez attaisnojoša iemesla, būtu jāatmaksā valstij izdevumi par tām apmācības stundām, ko viņi ir apmeklējuši. Vidēji tas ir aptuveni 4,3 eiro stundā, bet pilns apmācības kurss valstij izmaksā gandrīz 400 eiro. Kultūras ministrija lūgusi atsauksmes arī citām ministrijām un iestādēm, kas iesaistītas šīs problēmas risināšanā, un pagaidām šī attieksme ir visai kritiska.

Piemēram, Igaunijas Bēgļu padomes direktors Ēro Jansons ministrijas iniciatīvu raksturojis kā “pusjēlu un neapdomīgu”, vēsta “ERR”. Tā vietā, lai vērstu finansiālas sankcijas pret tiem, kuri tāda vai citāda iemesla dēļ pārtrauc mācības valodas kursos, ministrijai vajadzētu parūpēties par to, lai to piedāvājums tiktu dažādots. Jansons stāstījis, ka viņa vadītajā organizācijā vērsušies vairāki Ukrainas kara bēgļi, sūdzoties par to, kā tiek organizēti kursi. “Cilvēki ir dažādi, un tikpat dažādas ir katram piemērotākās apmācības formas un metodika. Vieni labāk zināšanas uzņem intensīvas apmācības kursos, citiem piemērotākas ir interaktīvās programmas. Daži labprātāk valodu apgūtu vakaros, vēl citi brīvdienās. Jo vairāk dažādu metožu un iespēju tiks piedāvāts, jo ticamāk, ka šie cilvēki patiešām veiksmīgi apgūs igauņu valodu pamata līmenī,” viņš sacījis. Bet ar soda naudām motivēt tos, kuri sapratuši, ka konkrētais apmācības veids viņiem nav piemērots, diez vai izdosies.

Līdzīgi domā Integrācijas fonda direktors Dmitrijs Moskovcevs, norādot, ka cilvēkiem var rasties visdažādākie apstākļi, kuru dēļ nākas uz laiku pārtraukt kursu apmeklēšanu, un par to viņus nevajadzētu sodīt. Tāpat Moskovcevu satrauc tas, ka, saskaņā ar Kultūras ministrijas ieceri tieši fondam būs jālemj, kuros gadījumos mācību pārtraukšanu uzskatīt par attaisnojamu, bet kuros ne.

Kultūras ministrijas pārstāve Olga Sotnika, aizstāvot ministrijas ierosinājumu, atgādinājusi, ka pašlaik patvērums Igaunijā piešķirts vairāk nekā 23 000 pilngadību sasniegušajiem bēgļiem no Ukrainas. Saskaņā ar likumu viņiem jāapgūst igauņu valoda pamata (“A-1”) līmenī. Taču valstī nav pietiekami daudz pedagogu, kas varētu nodrošināt, lai visi varētu uzsākt mācības uzreiz, tādēļ veidojas garas rindas. Tie, kuri pārstāj apmeklēt kursus, līdz ar to aizņem, iespējams, vairāk motivētu cilvēku vietas, skaidrojusi Sotnika. Viņa arī piebildusi, ka valsts tēriņi valodas apguvei pavisam noteikti nebūtu jāatmaksā tiem bēgļiem, kuri mācības pārtraukuši tādēļ, ka uz laiku atgriezušies dzimtenē, vai tāpēc, ka pēkšņi mainījuši darbu, un nācies pārcelties uz citu Igaunijas reģionu.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.