Ar neiepriecinošiem rezultātiem noslēgusies ikgadējā gulbju skaitīšana Temzā, kas ir viena no senākajām karaļnama tradīcijām. Konstatēts, ka jauno (pēdējā perējuma) gulbju skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies par 40%. Taču tas bija sagaidāms, jo kopš pagājušā gada Apvienotajā Karalistē plosās putnu gripa, kas nesaudzē arī karaļa Čārlza III īpašumā oficiāli esošos gulbjus.
Raidsabiedrība “BBC” vēsta, ka piecas dienas ilgušās gulbju skaitīšanas rezultātus paziņojis karaļnama galvenais gulbju marķētājs Deivids Bārbers (jā, ir arī tāds, ne īpaši slikti apmaksāts amats), kurš tos nodēvējis par “sarūgtinošiem, bet prognozējamiem”. Ievērojot simtiem gadu senu tradīciju, gulbju skaitītāji apsekojuši aptuveni 100 kilometru garu upes posmu no Londonas līdz Ebingtonai Oksfordšīrā. Pērn šajā maršrutā fiksēti 155 jaunie gulbji, bet šogad to skaits sarucis līdz 94. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā, raksta “Daily Express”. Labā ziņa gan ir tā, ka faktiski visi putni ir gana veselīgi un par viņu izdzīvošanu pašlaik raižu nav, ja vien savu lomu nenospēlēs citi faktori.
Bārbers uzsvēris, ka jauno gulbju skaita samazināšanās lielākoties saistāma ar Āzijas putnu gripu, kas izplatījusies Eiropā. Kopš pagājušā gada rudens Apvienotajā Karalistē reģistrēti vairāk nekā 150 tās uzplaiksnījumi. “Tā ir šausmīga slimība, kas ievērojami samazina putnu skaitu,” viņš skaidrojis. Taču tas vēl nav viss. Šā gada pavasarī Angliju piemeklēja spēcīgas lietavas, un Temzas līmeņa paaugstināšanās dēļ varētu būt aiznestas putnu ligzdas. Nākamais aspekts - lai gan gulbji iekļauti aizsargājamo sugu sarakstā, reizēm tiek saņemtas ziņas par to, ka bezatbildīgi cilvēki pa putniem šāvuši no gaisa šautenēm vai kaķenēm. Ja par šādiem neliešiem, kuriem šaušana uz dzīvām radībām kļuvusi par ieradumu, informāciju saņēmusi policija, parasti viņi tiek notverti un sodīti. Grūtāk ir ar suņu īpašniekiem. Visbiežāk saimnieks pat nenojauš, ka viņa mīlulis, kurš pastaigājoties gar upmalu ir palaists vaļā no pavadas, paspējis izpostīt gulbju ligzdu.
Gulbju skaitīšanas tradīcija britu zemēs pastāv kopš XII gadsimta. Tolaik gulbji tika uzskatīti par delikatesi, ko piedienējās celt vien karaļa un citu aristokrātu galdos. Tādēļ tika izdots monarha rīkojums - visi gulbji, kas atrodas karalistē ir Viņa Augstības īpašums. No šī likuma bija arī izņēmumi - kāds saimnieks varēja par bargu naudu nopirktu karaļa gulbi marķēt kā savu īpašumu (arī tas nebija lēts prieks). Ap XIV gadsimtu pēc vienošanās ar karaļnamu daļas gulbju īpašumtiesības ieguva uzņēmumi “Vintners” un “Dyers”, raksta “Tattler”. Tie izgatavoja britu galminieku livrejas, kurās tika izmantotas arī gulbju spalvas. Tradīciju ievērošanas ietvaros arī šo kompāniju darbinieki piedalās gulbju skaitīšanas pasākumā. Briti to sauc par “Gulbju izcelšanu” (“Swan upping”), jo patiešām - putni viens pēc otra tiek izcelti no Temzas ūdeņiem vai ligzdām, mērīti, nosvērti un apgredzenoti. Katru gadu no Londonas augšup pa Temzu dodas no koka darinātu airu laivu flotile, un to apkalpju (to locekļi tērpti lielākoties sarkanas krāsas apģērbos ar karaļa ģerboni) uzdevums ir uzskaitīt visus gulbjus, kas pagadījušies pa ceļam.
