Atklātajos peldbaseinos jārūpējas par drošību

Berlīnē vēlas ieviest kārtību publiskajos peldbaseinos.  © Imago Images/Scanpix

Beidzamā mēneša laikā vairākos Vācijas galvaspilsētas Berlīnes atklātajos peldbaseinos notikuši konflikti ar daudzu cilvēku iesaistīšanos. Tas licis pilsētas varasiestādēm pieņemt lēmumu – peldbaseinu apsaimniekotājiem ir jānolīgst apsardzes darbinieki un jāreģistrē apmeklētāju identifikācijas kartes, lai kādu incidentu gadījumā pēc iespējas ātrāk varētu identificēt kārtības traucētājus.

Raidsabiedrība “Deutsche Welle” vēsta, ka kopš jūnija sākuma, kad darbību uzsāka Berlīnes publiskie peldbaseini, bijuši desmitiem gadījumu, kad uz tiem nācies doties policijas darbiniekiem. Peldbaseinu apmeklētāji (lielākoties gados jauni cilvēki) regulāri konfliktējuši ar glābšanas dienesta darbiniekiem un ķīvējušies savā starpā. Visticamāk, šie incidenti notikuši pēc alkohola un/vai narkotiku lietošanas, reizēm esot bijis acīmredzami, ka pusaudžu grupējumi cīnījušies par ietekmi un kontroli rajonā, ko uzskata par savu, vēstījušas Vācijas avīzes. Gados vecākiem peldbaseinu apmeklētājiem un ģimenēm ar bērniem tas radījis nedrošības sajūtu, un varasiestādēm nācies reaģēt.

Berlīnes mērs Kajs Vēgners, kurš pārstāv konservatīvo kristīgo demokrātu savienību (“CDU”) panācis, ka mērija strauji ievieš jaunus noteikumus atklāto peldbaseinu apsaimniekotājiem, kuru vairums ir pilsētas mērijai pakļautas iestādes. Tagad ikviens apmeklētājs tiek identificēts, ieejot teritorijā tiek pārbaudīts viņa somas saturs, un kārtību uzrauga apsardzes darbinieki. Ne visiem peldbaseinu apsaimniekotājiem ir izdevies pielāgoties šīm prasībām un ātri nolīgt jaunus darbiniekus, tādēļ, piemēram, Neikelnes apkaimē kāds baseins jau vairākas nedēļas ir slēgts. Tā pārstāvji stāstījuši, ka neviens vairs nevēlas tur strādāt, jo agresīvi noskaņoti jaunieši ne tikai lamājuši personālu, bet arī spļāvuši uz viņiem un draudējuši ar fizisku izrēķināšanos.

Berlīnes laikraksti raksta, ka konflikti visbiežāk izceļas tad, kad kādā peldbaseinā ieradušās vairākas jaunu vīriešu grupas. Dažreiz masveida kautiņos bijuši iesaistīti pat vairāk par 20 cilvēkiem. Nereti konflikti izraisītāji ir gados jauni migranti, kuri vēl nav pieraduši pie Vācijā pieņemtajiem uzvedības standartiem un mēģina uzspiest vietējiem savu kārtību. Beidzamo piecu gadu laikā aizliegums apmeklēt publiskos peldbaseinus bijis noteikts gandrīz 1300 cilvēkiem, kuri traucējuši sabiedrisko kārtību. Taču tas palicis tikai uz papīra līdz brīdim, kad šovasar peldbaseinu apmeklētājiem pieprasīts uzrādīt identifikācijas kartes.

“CDU” ģenerālsekretārs Karstens Linnemans sarunā ar “Bild am Sonntag” sacījis, ka ar nekārtību izraisītājiem nav nepieciešams lieki ceremonēties. “Ja cilvēks no rīta uzbrūk citam cilvēkam, ap pusdienlaiku viņam jau jābūt uz apsūdzēto sola, bet pievakarē jānoklausās tiesas spriedums. Arī brīvdienās,” viņš uzskata. Taču Vācijas juristi šādam viedoklim nepiekrīt, norādot, ka tiesu uzdevums ir izpētīt visus notikušā apstākļus, kas prasa laiku. Vienkāršākajā gadījumā, kad kāds cilvēks uzbrucis citam, un to apstiprinājuši aculiecinieki, spriedumu patiešām iespējams pasludināt ātri, taču, ja kautiņā iesaistīti vairāk nekā 20 cilvēki, katra vainas pakāpes noskaidrošana ievelkas.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.