Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centrs izsludinājis projektēšanas un būvniecības iepirkumu militārā un katastrofu medicīnas centra būvniecībai Rādi apkaimē Tartu. Jaunajā centrā atradīsies Aizsardzības spēku veselības centrs, centrālā zāļu noliktava un telpas, kas nepieciešamas katastrofu medicīnas studijām.
Kā ziņo Igaunijas medijs err.ee, jaunais centrs būtiski uzlabos militārās medicīnas apmācības apstākļus. Nacionālā aizsardzības investīciju centra Dienvidu portfeļa vadītājs Pēters Karja sacījis, ka centrā būs simulāciju zāles, kur, piemēram, varēs praktizēt, kā sniegt pirmo palīdzību pacientam, kuram ir smagas traumas, bet apkārt notiek kaujas. Pašlaik tas viss tiek mācīts Rādi pagaidu konteineru pilsētiņā.
"Šodienas simulācijas, tēlaini izsakoties, notiek klasē, kas veidota no traukiem un mirgojošām gaismām. Tas ir šodienas līmenis. Jaunais līmenis nozīmē, ka mums ir vairāk nekā tūkstotis kvadrātmetru noliktavu telpu, kur mēs varam radīt ūdens, gaismas un trokšņa efektus, lai pēc iespējas labāk veiktu simulācijas," sacīja P. Karja.
Ukrainas karaspēks pašlaik cenšas izlauzties cauri blīviem Krievijas mīnu laukiem. Arī pirmo palīdzību šādos apstākļos teorētiski varētu simulēt jaunajā centrā.
"Tas nozīmētu, ka mēs ienestu smiltis istabā un noliktu dažas mīnām līdzīgas lietas, pievienotu gaismu un skaņu, varbūt arī šļakstītu ūdeni, lai padarītu situāciju pēc iespējas dzīvāku," viņš minēja piemēru.
Līdzīgi vingrinājumi tiek veikti bezceļa apstākļos, bet universitātes pilsētiņā šīs situācijas var tikt izspēlētas atkārtoti iekštelpās.
P. Karja sacīja, ka centra atrašanās vietas izvēlē nozīme ir tam, ka tuvumā atrodas gan Aizsardzības spēku akadēmija, gan Tartu Veselības aprūpes koledža. Tādā veidā medicīnas studenti nākotnē saņems apmācību arī militārajā un katastrofu medicīnā.
Uz Rādi pārcelsies arī rehabilitācijas centrs un centrālā zāļu noliktava, kas šobrīd darbojas vai nu īrētās telpās, vai sliktos apstākļos. P. Karja sacīja, ka rehabilitācijas centrs pašlaik atrodas, piemēram, Seli muižā Raplas apriņķī, kura uzturēšana ir dārga.
"Seli daudzus gadus nav saņēmusi nekādas investīcijas, ir mantojuma prasības, un tas viss mums ir ļoti dārgi. Pēdējie pāris remontdarbi tur ir bijuši, tēlaini izsakoties, krāsošanas darbi," stāstīja P. Karja.
Pēc P. Karjas teiktā, veselības centrs, kas tiks būvēts Rādi, ļauj piedāvāt rehabilitāciju mūsdienīgā vidē, kas ir īpaši paredzēta šim nolūkam.
Papildus militārajam un katastrofu medicīnas centram nākotnē Rādi pilsētiņā tiks uzcelta arī administratīvā ēka. Aizsardzības spēku profesionālās apmācības un ēkas būvniecība varētu sākties gada nogalē. Kopumā valsts tuvākajos gados Rādi militārajā pilsētiņā plāno ieguldīt vairāk nekā 35 miljonus eiro.
Militārā un katastrofu medicīnas centra būvniecības līgumu plānots parakstīt šā gada beigās, bet būvniecība varētu sākties nākamā gada otrajā ceturksnī. Centru plānots pabeigt 2025. gada pavasarī.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs "Neatkarīgajai" pastāstīja, ka Latvijā šāda centra nav, bet ir mediķi, speciālisti, kuri ir ieinteresēti izveidot ko līdzīgu. Notikuši pat vairāki semināri gan pirms, gan pēc kara sākuma Ukrainā.
"Tā ir nopietna lieta, ko darīt, bet diez vai būtu loģiski un racionāli Latvijā būvēt šādu centru. Nedomāju, ka katrā Baltijas valstī vajadzētu celt šādus centrus. Pietiktu ar vienu, mūsējie var aizbraukt uz Tartu. Turklāt Tartu universitātes Medicīnas fakultāte ir iecienīta latviešu ārstu vidū, no turienes nākuši daudzi mūsu sporta ārsti," paskaidroja J. Kalējs.
Jautāts par Latvijas palīdzību Ukrainas karā ievainotajiem karavīriem, J. Kalējs pastāstīja, ka Latvijā šie karā cietušie tiek uzņemti politraumu un traumatoloģijas nodaļās Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī veic rehabilitāciju nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari".
Pašlaik ar šo pacientu ārstēšanu Latvijā nodarbojas traumatologi, ķirurgi un mikroķirurgi, taču tā nav kara medicīna. Lai gan mūsu valstī ir arī kara ārsti, kas var dalīties pieredzē.
"Rehabilitācijas ziņā mūsu "Vaivari" ieņem vienu no top vietām ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā, un sadarbība ar "Vaivariem" ir apsveicama," piebilda J. Kalējs, norādot, ka tieši rehabilitācija ir Latvijas stiprā puse.
