Panika Francijas "progresīvajās” aprindās – respektabls izdevums kļūšot par galēji labējo ruporu

Prezidenta Emanuela Makrona piekritēji un citi “progresīvie” jau vairāk nekā mēnesi protestē pret “Le Journal du Dimanche” nonākšanu labējo spēku kontrolē. © AFP/Scanpix

Šonedēļ Francijas svētdienas laikraksta “Le Journal du Dimanche” žurnālisti nolēmuši pārtraukt 40 dienas ilgušo streiku, kas bija saistīts ar galēji labējiem simpatizējošā Žofruā Ležēna iecelšanu par respektablās avīzes galveno redaktoru. Lai gan izdevēji apgalvo, ka laikraksts tagad atsākšot iznākt, daudzi žurnālisti esot nolēmuši iesniegt atlūgumu. Ležēnam, kuru nepārprotami atbalsta izdevuma jaunais saimnieks, miljardieris Vensāns Bolora, varētu rasties problēmas ar augsta līmeņa profesionāļu piesaistīšanu.

Neapmierinātība ar to, ka “Le Journal du Dimanche” varētu kļūt par vēl vienu franču galēji labējo spēku ruporu (Boloram jau pieder televīzijas kanāli, radiostacijas un drukātās preses izdevumi), turpina pieņemties spēkā, un šī tēma kļuvusi par vienu no apspriestākajām Francijā šajā vasarā, raksta AP. Jau sešas svētdienas pēc kārtas avīze žurnālistu streika dēļ nav izdota, un tas ir bezprecedenta gadījums šī izdevuma 75 gadus ilgajā vēsturē. 1. augustā, kad amatā oficiāli stājās Ležēns, tika paziņots, ka laikraksta interneta mājaslapā jaunas publikācijas parādīsies nekavējoties (tā arī noticis, taču paša izdevuma žurnālistu sagatavoto ziņu ir gaužām maz), bet nedēļraksta drukātā versija pie lasītājiem atkal nonāks augusta vidū.

Vai tā patiešām notiks, grūti spriest, jo žurnālisti, kuri nobalsoja par streika pārtraukšanu, atzīstot, ka šī protesta akcija nav nesusi augļus, brīdinājuši par aiziešanu no darba, raksta “Politico.eu”. “Ležēns ir ieradies tukšā redakcijā,” sacīts viņu paziņojumā. “Reuters” atgādina, ka “Le Journal du Dimanche” ir Francijā vienīgais nacionālā mēroga svētdienas izdevums un tā tirāža līdz izdošanas pārtraukšanai bijusi ap 140 000 eksemplāru. Laikraksts bijis pazīstams ar to, ka allaž devis vārdu dažādu tā sauktās pamatplūsmas politisko spēku pārstāvjiem, publicējot plašas un saturīgas intervijas gan ar tiem politiķiem, kuri ir pie varas, gan opozīcijas pārstāvjiem. Tajā pašā laikā tas centies ievērot vispārpieņemtās pieklājības normas un atturējies no radikāļu - gan kreiso, gan labējo - popularizēšanas.

Avīzes kritiķi gan apgalvo, ka tā visa ir vēsture un beidzamajos desmit gados “Le Journal du Dimanche” ir būtiski mainījies, pieglaimojoties pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem. Sākotnēji tas bija konservatīvais prezidents Nikolā Sarkozī, bet kopš 2017. gada - kreisais centrists Emanuels Makrons.

Taču tagad gaidāms būtisks pavērsiens, kas saistīts ar avīzes īpašnieku maiņu. Līdz šim laikrakstu izdeva “Legardere Group”, bet tagad tas pārdots par franču Rūpertu Mērdoku iedēvētajam bagātniekam Boloram, kurš pazīstams kā uzsvērti ticīgs katolis ar ļoti konservatīviem uzskatiem. “Politico.eu” gan uzsver, ka šis darījums vēl nav līdz galam pabeigts, jo, pastāvot bažām par pārāk lielas ietekmes iegūšanu mediju jomā, to vētīja arī Eiropas Savienības amatpersonas. Jūnija nogalē tās darījumu akceptēja, taču ar zināmiem nosacījumiem - Boloram jāpārdod vairāki citi aktīvi, tajā skaitā izdevniecība “Editis” un tenku žurnāls “Gala”. Tas vēl līdz galam nav izdarīts, tādēļ miljardiera īpašuma tiesības uz “Le Journal du Dimanche” pašlaik nav stājušās spēkā.

Formāli arī jauno redaktoru amatā apstiprināja līdzšinējie īpašnieki. Tomēr jau tāpat ikvienam ir skaidrs, kurš ir šīs avīzes jaunais saimnieks. Bolora pašlaik kļuvis par vienu no Francijas vadošajiem mediju magnātiem, jo viņa īpašumā nonācis televīzijas kanāls “iTele” (tagad nosaukts par “CNews” un ironiski dēvēts par franču “Fox News”), radiostacija “Europe 1”, žurnāls “Paris Match” un vesela virkne sīkāku mediju. “Le Journal du Dimanche” pievienošanu šim sarakstam ļoti sāpīgi uztvēruši gan Makrona piekritēji, gan visi citi, kuriem nepatīk, ka tiek atklāti runāts par to, kā imigranti (gan legālie, gan nelegālie) diezgan veiksmīgi cenšas uzspiest savu dzīvesveidu franču sabiedrībai. Jāpiebilst, ka Makrona ieceltā valdība (un ne jau tā ir pirmā tāda) uz šiem procesiem reaģē, demonstrējot absolūtu bezpalīdzību un piesaucot multikulturālisma idejas, mazliet mugurkaula stingrības parādot vien tad, kad sāk liesmot Parīzes un citu lielo apdzīvoto vietu priekšpilsētas, tiek izlaupīti veikali un izdemolētas valsts iestādes. Šo valdības nostāju spilgti raksturojusi Francijas kultūras ministre (arī ar Libānas pilsonību) Rima Abdula Malaka: “Juridiski “Le Journal du Dimanche” var paust kādu viedokli vien vēlas, kamēr tas nav pretrunā ar likumiem. Taču, ja domājam par mūsu republikas vērtībām, kā gan var nebūt iemesls satraukumam?” Citiem vārdiem sakot, kamēr laikraksts pūta Makrona un citu “progresīvo” stabulē, viss bija kārtībā, taču, ja lielāku tribīni iegūs alternatīva viedokļa paudēji, tad demokrātijai ir beigas...

Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Ležēna iecelšana galvenā redaktora amatā patiešām ir nedaudz dīvaina. 34 gadus vecais žurnālists, kurš ir ultralabēji noskaņotā bijušā kolēģa, bet tagad politiķa Ērika Zemūra līdzgaitnieks, līdz šim izcēlies tikai ar to, ka regulāri balansējis uz tā naža asmens, kas šķir argumentētu sava viedokļa paušanu no naida kurināšanas un rasistisku ideju sludināšanas. Vadot citu nedēļrakstu “Valeurs Actuelles”, viņš nereti akceptēja publikācijas, kuru dēļ izdevumam nācās tiesāties, turklāt avīzes tirāžu tas nepalielināja. Galu galā šīs avīzes izdevēji bija spiesti Ležēnam parādīt durvis, taču viņu ātri vien pārtvēra Bolors. Vairums franču politologu norāda, ka, neraugoties uz izplatīto klišeju, šis miljardieris būtiski atšķiras no Mērdoka, kura labējo izdevumu impērija aptvērusi Austrāliju, Apvienoto Karalisti un ASV. Mērdoks esot biznesa cilvēks, kurš allaž raudzīsies, lai viņa izdevumi nestu peļņu, bet Bolora vienīgais mērķis ir sev simpātisku uzskatu paušana, tādēļ viņu nebiedē nedz iespējama tirāžas krišanās (protams, līdz zināmai robežai), nedz varbūtējas tiesāšanās.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.