Uz kurieni atvaļinājumos dodas Krievijas iedzīvotāji?

Turcija ir Krievijas tūristu iecienītākais galamērķis.  © AP/Scanpix

Saule, jūra un iespēja izvairīties no sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju – pēc šāda principa atvaļinājuma galamērķus pašlaik izvēlas šīs valsts pilsoņi, raksta “Politico.eu”. Maskavas uzsāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā licis daudziem arī pārcelties uz pastāvīgu dzīvi kūrortos. Un tas saistīts ne tikai ar kara neatbalstīšanu, bet arī, vīriešiem – vēlmi izvairīties no mobilizācijas.

“Dažas valstis, pateicoties tūristiem no Krievijas, gūst labu peļņu, bet par šo viesu ierašanos ne vienmēr priecājas vietējie iedzīvotāji,” norāda izdevums. Rubļa kursa pazemināšanās attiecībā pret eiro un dolāru, gluži tāpat kā pieaugošā inflācija, ir atstājušas savu iespaidu arī uz Krievijas iedzīvotāju rocību. Tie, kuri spiesti ekonomēt, vasarā labākajā gadījumā dodas uz vasarnīcu vai lauku māju, mazāks skaits izvēlas doties ceļojumos pa Krievijas plašajām ārēm. Taču miljoniem cilvēku, kuri joprojām pelna labi, cenšas atrast kādu piemērotāku atpūtas vietu aiz valsts robežām - vai tā būtu Eiropa vai Āzija.

Pats populārākais krievu tūristu mērķis ir Turcija, raksta “Politico.eu”. Valsts, kas ir NATO sastāvā, nav pievienojusies pret Krieviju noteiktajām starptautiskajām sankcijām. Turklāt uz Turciju no Krievijas un atpakaļ bez šķēršļiem var lidot lidmašīnas, kurām Eiropas Savienības gaisa telpa ir slēgta. Lētās turku lidsabiedrības pārlidojumu no Maskavai līdz atpūtnieku vidū populārajām Antaljai vai Bodrumai piedāvā tikai par 130 eiro, turklāt nav jau nekāds noslēpums, ka krievu tūristiem ļoti pie sirds iet viesnīcu “all inclusive” sistēma, kas dod iespēju visu atvaļinājumu laiski nodzīvot hotelī, no pārējās Turcijas neko tā arī neredzot. Turcijas tūrisma pārvaldes aplēses liecina, ka šā gada laikā valsts varētu uzņemt aptuveni 7 miljonus tūristu no Krievijas, kas ir krietni vairāk nekā pāris gadus iepriekš. Vismaz 145 000 Krievijas pilsoņu ir arī nokārtojuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Turcijā. “Politico.eu” norāda, ka Turcijā patvērumu atraduši arī tūkstošiem kara bēgļu no Ukrainas, un viņu attiecības ar krievu tūristiem ir visai saspīlētas, reizēm pat nonākot līdz atklātiem konfliktiem.

Sankcijām pret Krieviju nav pievienojusies arī Gruzija, kas šķiet pārsteidzoši, jo 2008. gadā tā pati kļuva par Maskavas agresijas upuri, zaudējot kontroli pār savā sastāvā esošajām autonomijām - Dienvidosetiju un Abhāziju, kas kopš ir kāda piektā daļa no Gruzijas teritorijas. Taču valdošā partija “Gruzijas sapnis” vienlaikus gan runā par valsts vēlmi iestāties ES un NATO, gan turpina acīmredzami prokrievisku politiku. Lai ieceļotu Gruzijā, Krievijas pilsoņiem nav nepieciešamas Gruzijas vīzas, turklāt šā gada pavasarī pēc Maskavas iniciatīvas tika atjaunoti tiešie avioreisi starp abām valstīm. Statistika ir nepielūdzama - 2021. gadā Gruziju apmeklēja vien aptuveni 200 000 Krievijas pilsoņu, pērn viņu skaits pārsniedza 1,1 miljonu, bet šogad, saskaņā ar prognozēm, būs vēl krietni lielāks. Socioloģiskās aptaujas liecina - atšķirībā no valdības Gruzijas iedzīvotāju vairākums par krievu tūristu pieplūdumu nav nekādā sajūsmā, tikai 4% pauduši viedokli, ka viņi ir gaidīti viesi. Vietējie aktīvisti kopā ar ukraiņu kara bēgļiem asi protestējuši pret Krievijas kruīza kuģu ienākšanu Batumi ostā, un šie protesti beigu beigās vainagojās panākumiem.

Gandrīz 800 000 tūristu no Krievijas šā gada pirmajā pusē apmeklējuši Taizemi. Šī valsts tradicionāli bijusi iecienīts galamērķis Krievijas austrumu daļas iedzīvotājiem, jo lidojums līdz tai prasa krietni mazāk laika, nekā nokļūšana līdz Turcijai. Arī Taizeme nedz pievienojusies sankcijām, nedz prasa vīzas (ja apmeklējuma laiks nav ilgāks par mēnesi). Turīgāki atpūtnieki no Krievijas priekšroku dod Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Gada laikā par 63% pieaudzis šo valsti apmeklējušo krievu tūristu skaits, bet bagāti ļaudis tur, tāpat kā Taizemē, cenšas iegādāties nekustamos īpašumus.

Vēl pirms pāris gadiem par līdzīgu paradīzi tika uzskatīta arī Kipra, taču tagad situācija mainījusies. Tiešo avioreisu no Krievijas uz Kipru nav, tādēļ uz salu jālido ar pārsēšanos (parasti Erevānā vai Stambulā). Turklāt tagad jārēķinās arī ar 80 eiro lielām izmaksām par vīzu, un nav garantiju, ka šo Šengenas vīzu izdosies ātri nokārtot.

Nu un visbeidzot - Krievijas 2014. gadā anektētā Krima. Jau pirms pāris gadiem, kad varasiestādes sāka krievus mudināt atpūsties Ukrainai piederošajā pussalā, daudzi sūrojās par “uzskrūvētajām” cenām un to neatbilstību pakalpojumu kvalitātei. Tagad klāt nākuši arī drošības apsvērumi - Krievijas militārā infrastruktūra (ieskaitot Kerčas tiltu) kļuvusi par Ukrainas bruņoto spēku mērķi, tādēļ šovasar lielākā daļa viesnīcu ir pustukšas, raksta “Politico.eu”.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.