Zelenskis sāk žņaugt rīkles arī korumpantiem

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir apņēmības pilns cīnīties ne tikai pret krievu okupantiem, bet arī korupciju paša valstī © ZUMA Press/Scanpix

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sabiedrības cieņu iekarojis, lielā mērā pateicoties tam, ka neizvairās no problēmu atzīšanas, cenšas tās atrisināt un ir spējīgs pieņemt stingrus lēmumus. Tas attiecas ne tikai uz Ukrainas bruņoto spēku pretošanos Krievijas agresoriem, bet arī uz citu šajā valstī izplatītu sērgu – korupciju. Beidzamo mēnešu laikā pie dziesmas paņemts ne viens vien augstāka vai zemāka ranga korumpants.

Pagājušās nedēļas nogalē pēc Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdes Zelenskis paziņoja, ka no amatiem tiek atbrīvoti pilnīgi visi reģionālo kara komisariātu vadītāji un liela daļa viņu vietnieku, raksta “Politico.eu”. Attiecībā uz 33 amatpersonām jau ierosinātas krimināllietas, kas saistītas ar kukuļņemšanu. Kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un šī valsts bija spiesta izsludināt vispārējo mobilizāciju, kara komisāru loma strauji pieauga. Tieši no viņiem ir atkarīgs, vai kāds mobilizācijai pakļautais patiešām tiks iesaukts dienestā, viņi arī drīkst izdot atļaujas vīriešiem iesaukuma vecumā (no 18 līdz 60 gadiem) atstāt valsti un tādējādi izvairīties no dzimtenes aizstāvēšanas.

Neraugoties uz to, ka patriotisma līmenis Ukrainā ir augsts, netrūkst arī vīriešu, kuri visiem spēkiem cenšas izvairīties no nosūtīšanas uz fronti, raksta “Meduza.io”. Lai nemazinātu apņēmību pretoties agresoriem, varas iestādes neatklāj datus par to, cik liels skaits mobilizācijai pakļauto pilsoņu no tās ir izvairījušies, taču ir skaidrs, ka runa ir par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku. No 6400 līdz vairāk nekā 9000 eiro - tik lielas summas maksātas par “atpirkšanos” no mobilizācijas. Par šī biznesa mērogu spilgti liecina pašlaik arestētā Odesas apgabala kara komisāra Jevhena Borisova lieta. Laikraksta “Ukrainska pravda” izmeklēšanā konstatēts, ka viņam pašam vai viņa ģimenes locekļiem pieder nekustamie īpašumi Spānijā, kuru vērtība pārsniedz 4,5 miljonus dolāru. Ar kara komisāra algu to iegādei pavisam noteikti nepietiktu.

Zelenskis paziņojis, ka atstādināto vietā tiks ieceltas militārpersonas, kas jau “ostījušas pulveri”, piedaloties karadarbībā, taču tādu vai citādu iemeslu dēļ frontē vairs nevar atgriezties. “Šis mehānisms ir jāvada cilvēkiem, kuri labi saprot, kas ir karš, un tikpat labi saprot, ka cinisms un kukuļņemšana kara laikā ir pielīdzināma nodevībai,” viņš sacījis. Jauno kara komisāru izvēlēšana atstāta Ukrainas bruņoto spēku pavēlnieka ģenerāļa Valērija Zalužnija ziņā, ar piebildi, ka viņa izvēlētos kandidātus rūpīgi pārbaudīs Ukrainas drošības dienests. UNIAN ziņo, ka gan prezidenta birojā, gan armijas pavēlniecībā tiek apspriesta ideja par reģionālo kara komisariātu vadītājiem iecelt personas, kas nāk no attālākiem reģioniem - tādā veidā varētu tikt mazināts risks, ka viņi mēģinās “izpalīdzēt” saviem radiniekiem un paziņām.

Avīze “Ukrainska pravda” norāda, ka šo pārmaiņu dēļ jau atkal saļodzījies aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova krēsls. Līdzīga situācija bija janvārī, kad no amatiem atstādināja un aizturēja vairāk nekā 10 ministrijas amatpersonas, kas bija iesaistītas noziedzīgu shēmu īstenošanā. Piemēram, ministra vietnieks Vjačeslavs Šapovalovs pārtiku armijai par paaugstinātām cenām iepircis no kompānijām, kas bijušas cieši saistītas ar viņa biznesa partneriem. Pret pašu Rezņikovu nekādu pretenziju neesot, taču aizvien biežāk izskan viedoklis, ka viņam būtu jāuzņemas politiskā atbildība par iestādē izplatītajām nelikumībām. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ministram ir gana daudz darba, koordinējot Krievijas agresijas atvairīšanu, kā arī pārliecinot Rietumu partnerus par Ukrainai nepieciešamā bruņojuma piegādēm, tādēļ dažādu saimniecisku jautājumu risināšanai viņam vienkārši nepietiek laika. Gan politiskie, gan militārie eksperti Rietumos uzskata, ka Rezņikova atlaišana būtu ļoti liela kļūda, jo viņam jau izdevies atrast kopīgu valodu ar NATO kolēģiem, savukārt eventuālajam pēctecim viss būtu jāsāk no jauna.

Korupcijas problēma Ukrainā joprojām ir aktuāla ne tikai militārajā, bet arī citās sfērās. “Transparency International” korupcijas izpratnes indekss liecina, ka Ukraina šajā ziņā ieņem vien 116. vietu no 180 valstīm, kurās veikti pētījumi. Salīdzinot ar desmit gadu senu pagātni, tas ir progress, taču ne īpaši ievērojams. To lieliski apzinās arī paši Ukrainas iedzīvotāji. Nesen veiktajā Kijivas starptautiskā socioloģijas institūta aptaujā noskaidrots, ka 89% valsts iedzīvotāju korupciju uzskata par otro lielāko Ukrainas problēmu - uzreiz aiz kara pret Krieviju.

Par to, ka Zelenska valdība cenšas šo problēmu risināt, liecina vairākas skaļas lietas. Šā gada janvārī tika apcietināts bijušais infrastruktūras ministra vietnieks Vasils Lozinskis. Viņš esot saņēmis aptuveni 450 000 eiro, nodrošinot to, lai valsts subsidētā dīzeļģeneratoru iepirkšanas konkursā uzvarētu “pareizās” kompānijas. Maijā viņa pēdās sekoja krietni augstāka ranga amatpersona - Augstākās tiesas vadītājs Vsevolods Kņazņevs, kurš esot saņēmis gandrīz trīs miljonu eiro lielu kukuli, lai izbeigtu krimināllietu pret miljardieri Konstantīnu Ževago. Ik pa laikam tiesas priekšā nonāk arī “mazāki gariņi”, kuri nodrošina visu šo korupcijas mehānismu funkcionēšanu.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.