No Britu muzeja izgaisuši desmitiem vērtīgu artefaktu

Britu muzejā uzskata, ka kāds darbinieks, izmantojot savu dienesta stāvokli, no krātuvēm iznesis desmitiem artefaktu © PA Wire/Scanpix

Britu muzejs atzinis, ka no tā krātuvēm pazuduši vairāki desmiti vērtīgi eksponāti, vēl citi ir sabojāti. Par vainīgu uzskatītais darbinieks ir atlaists, taču policija pierādījumu trūkuma dēļ pagaidām viņam nav izvirzījusi nekādas apsūdzības. Zādzības pastrādātas ilgākā laika periodā un varētu būt sākušās, vēlākais, 2019. gadā.

Trešdien muzejs apstiprinājis to, par ko britu mākslas pazinēju aprindās baumoja jau vairākas nedēļas - kārtējās revīzijas laikā konstatēta artefaktu pazušana, raksta “The Telegraph”. Izplatītajā paziņojumā norādīts, ka runa ir par nelieliem, taču vērtīgiem priekšmetiem. Pazuduši no zelta un dārgakmeņiem izgatavoti juvelierizstrādājumi, kā arī no prastākiem materiāliem darinātas rotaslietas, kurām tomēr ir sava vēsturiskā vērtība. Šie artefakti ir no dažādiem laikmetiem - senākie datēti ar XV gadsimtu pirms mūsu ēras, bet jaunākie ar mūsu ēras XIX gadsimtu, raksta “Reuters”. Beidzamajos gadu desmitos neviens no tiem nav ticis eksponēts, un tie atradušies muzeja krātuvēs. Jāatgādina, ka Britu muzeja kolekcija ir milzīga, un no vairāk nekā astoņiem miljoniem artefaktu vienlaikus iespējams izstādīt vien kādus 80 000.

Muzeja direktors Hartvigs Fišers notikušo nodēvējis par “ļoti neparastu incidentu”, uzsverot, ka tā 270 gadus ilgajā vēsturē vēl nav bijis gadījuma, kad kāds darbinieks sistemātiski zadzis artefaktus no muzeja krātuvēm, vēsta “BBC”. No viņa teiktā var saprast, ka pašlaik vēl nav pilnīgi skaidri aplēsti muzejam nodarītie zaudējumi, jo piesaistīti neatkarīgi eksperti, kuru uzdevums ir palīdzēt sastādīt “nozagto, bojāto un pazudušo eksponātu sarakstu”. Savukārt muzeja valdes vadītājs Džordžs Osborns uzsvēris, ka jākoncentrējas uz trim svarīgiem uzdevumiem. “Pirmkārt, jāatgūst nozagtais muzeja īpašums. Otrkārt, jānoskaidro, kā tā varēja gadīties, ka kāds muzeja darbinieks, neviena nepamanīts, iznesis eksponātus. Un treškārt, jādara viss iespējamais, tai skaitā veicot investīcijas drošības sistēmā, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos,” paziņojis Osborns.

Britu muzejā ir izveidota īpaša darba grupa, kas ķērusies pie šo uzdevumu izpildes. Vienlaikus notikušo izmeklē arī Londonas policijas ekonomisko noziegumu nodaļa. Vairāki mākslas eksperti vērsuši uzmanību uz to, ka pagaidām muzejs nav atklājis, kādi tieši artefakti ir pazuduši, un kāda varētu būt to vērtība. Ja reiz palīdzība sabiedrībai netiek lūgta, iespējams, detektīviem ir kāds pavediens, kas varētu palīdzēt atgūt nozagto.

The Guardian” atgādina, ka šī nav pirmā zādzība no Britu muzeja. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados no tā noslēpumainā kārtā izgaisa monētu un medaļu kolekcija, bet 1993. gadā ielaušanās laikā tika nozagtas ļoti vērtīgas romiešu monētas. 2002. gadā kāds apmeklētājs nozaga eksponēto 2500 gadus senu un 12 centimetru augstu grieķu statuju, bet pēc diviem gadiem līdzīgā veidā pazuda vairākas ķīniešu rotaslietas. Līdz šim beidzamā zināmā zādzība bija datēta ar 2011. gadu, kad tika nozagts 750 000 sterliņu mārciņu vērts gredzens ar dimantu.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.