Tallinas mērija vēlas atdzīvināt vecpilsētu

Tallinas vecpilsēta aizvien straujāk kļūst par tūristu apkalpošanas zonu, un Igaunijas galvaspilsētas mērija vēlas mainīt šo tendenci. © SIPA/Scanpix

Tallinas mērija ir norūpējusies par to, ka vecpilsētu turpina pamest gan iedzīvotāji, gan iestādes, kuriem seko arī uzņēmēji, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”. Pašlaik vecpilsēta faktiski kļuvusi par “tūristu geto”, un, lai tajā iedvestu jaunu dzīvību, nepieciešami kādi risinājumi.

Tallinas vicemērs Jozeps Vimms sacījis, ka šobrīd izveidojusies ļoti nepatīkama situācija, jo vecpilsēta, kurā dzīvo vien ap 2300 cilvēku, no rītiem un priekšpusdienās, kad vēl nav atvērtas izklaides iestādes, izskatās gluži kā izmirusi. Senās ēkas ir glīti restaurētas, taču, kā norādījis Vimms: “Vecpilsētas vērtība slēpjas ne jau tikai šajās ēkās, bet vairāk to iedzīvotājos, viņu kultūrā, apkaimē esošajās darba vietās. Tas viss ir jāsaglabā, ja vien mēs nevēlamies vecpilsētu pārvērst par kaut ko līdzīgu tematiskajam parkam, uz kuru cilvēki atnāk vien tādēļ, lai palūkotos uz skaistām, vecām mājām.”

Vēsturnieki apgalvojuši, ka tik mazs iedzīvotāju skaits Tallinas vecpilsētā nav bijis kopš Lielā Ziemeļu kara beigām un tam sekojošā mēra - tātad, XVIII gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Vimms uzskata, ka situāciju iespējams uzlabot, veicot vairākus pasākumus, kuri jārealizē paralēli. Pirmkārt, esot nepieciešams ierobežot īstermiņa mājokļu izīrēšanas iespējas ar dažādu interneta platformu starpniecību. Līdzīgi jau rīkojušās daudzas Eiropas pilsētas, piemēram, Barselona un Portu, turklāt nav jau nepieciešams pilnīgs aizliegums izīrēt mājokli - pietiek ar to, ka tiek paaugstinātas nodokļu likmes par šāda pakalpojuma sniegšanu un stingri sekots līdzi tam, lai nodokļi patiešām tiktu maksāti. Vienlaikus jāveicina arī uzņēmēju atgriešanās vecpilsētā, un runa šajā gadījumā nav par tūristus apkalpojošām kafejnīcām, bāriem naktsklubiem vai suvenīru veikaliņiem, bet gan, piemēram, šūšanas vai apavu remonta darbnīcām, nelieliem plaša patēriņa preču veikaliem, birojiem un tamlīdzīgi.

Mērija būtu priecīga, ja vecpilsētā paliktu arī valsts un sabiedriskās iestādes, taču izskatās, ka šis vilciens jau ir aizgājis, vēsta “ERR”. Uz jaunām telpām ar nākamo gadu pārcelsies Igaunijas Lauksaimniecības ministrija. Tallinas varasiestādes vēlējās, lai tās līdzšinējā ēkā tiktu ierīkota pamatskola, kurā varētu mācīties vairāk nekā 1000 skolēnu. Tomēr šī ideja tā arī palika idejas līmenī, jo eksperti atzina, ka ministrijas mājā nav iespējams iekārtot sporta zāli un pietiekami plašu ēdnīcu, turklāt valsts nevēlējās ēku bez atlīdzības nodot Tallinas pašvaldībai. Nākamgad šī ēka tiks izlikta izsolē. Tāds pats liktenis gaida pašreizējo Igaunijas Nacionālās vēstures muzeja ēku, jo arī muzejs atradis jaunu mājvietu.

Jau pirms kāda laika vecpilsētu pametis arī Somijas institūts, kas pašā Tallinas sirdī mājojis 20 gadus. “Jā, mēs esam prom, jo Tallinas vecpilsēta ir būtiski mainījusies. Tā aizvien uzkrītošāk kļūst par tūristu apkalpošanas zonu, bet mēs ar tūristiem nestrādājam,” sacījusi institūta vadītāja Hannele Velkeniemi.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".