Beļģijas amatpersonu rīcībā bija pietiekami daudz informācijas par 45 gadus vecā tunisieša Abdesalema Lasueda radikālajiem uzskatiem, taču netika izdarīts nekas, lai viņu apturētu laikus. Pirmdienas vakarā šis nelegālais migrants, par kura uzbrukumu atbildību uzņēmusies “Islāma valsts”, Briseles centrā nošāva divus Zviedrijas pilsoņus, vēl vienu ievainojot, bet otrdienas rītā pats gāja bojā apšaudē ar policiju.
Par to, kādēļ tas tika pieļauts, Beļģijas parlamenta deputāti šodien iztaujāja valdības un tās aģentūru atbildīgos darbiniekus. Taču jau pirms tam bija skaidrs, ka valsts drošības dienesti nav bijuši uzdevumu augstumos, un terora akta nenovēršana vērtējama kā viņu izgāšanās, raksta “Politico.eu”. Amatpersonas, kā ierasts, gan cenšas taisnoties, meklējot it kā objektīvus iemeslus tam, kādēļ Lasueds, kurš, kā tagad kļuvis zināms “Euronews”, pabijis arī cietumā Zviedrijā, netika neitralizēts pirms slepkavību pastrādāšanas.
Laika tam bija gana, norāda “Politico.eu”, vēstot, ka pirmo informāciju par viņa radikālajiem uzskatiem un gatavību darboties teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” interesēs, policija saņēmusi jau neilgi pēc šī vīrieša ierašanās Beļģijā 2016. gadā.
Šo faktu oficiāli atzinis Beļģijas tieslietu ministrs Vinsents van Kvikenborns, piebilstot, ka fiksētas “aizdomīgas Lasueda aktivitātes”, tai skaitā iespējami mēģinājumi nodarboties ar cilvēku kontrabandu un rīcība, kas apdraud Beļģijas valsts drošību. Uzmanība Lasuedam tikusi pievērsta 2016. gada jūlijā, taču tobrīd policijai un izlūkdienestiem bijušas darba pilnas rokas, lai izmeklētu 22. martā notikušo terora aktus Briseles lidostā un metro, kas bija prasījuši 32 cilvēku dzīvības. Attiecībā uz Lasuedu pārbaude faktiski beigusies ar to, ka noskaidrots - ar šo konkrēto “Islāma valsts” teroristu pašnāvnieku šūniņu viņš neesot bijis saistīts. Tieši tādēļ viņa vārds neesot ticis iekļauts oficiālajā terorisma atbalstītāju sarakstā, dodot iespēju radikālim pazust no īpašo dienestu uzmanības loka.
2020. gadā tika noraidīts gadu iepriekš izteiktais Lasueda lūgums pēc patvēruma piešķiršanas. Beļģijas bēgļu un migrācijas lietu valsts sekretāre Nikola de Mūra skaidrojusi, ka pirms diviem gadiem uz Lasueda oficiālo dzīvesvietu Briseles Šērbēkas rajonā (šajā apkaimē viņš tika likvidēts otrdienas rītā) nosūtīta vēstule ar rīkojumu nekavējoties pamest Beļģiju, taču adresāts to neesot saņēmis. Nekāda cita rīcība, lai izraidītu no valsts tajā nelegāli mītošo ieceļotāju, nav sekojusi arī no bēgļu un migrācijas dienesta puses. Beļģijas mediji tikmēr, atsaucoties uz zinātājiem (tā paša Šērbēkas rajona iedzīvotājiem) vēsta, ka viņš tur diezgan bieži parādījies un ne no viena nav slēpies. Arī šis ir jautājums varasiestādēm - kādēļ cilvēks, kuram jau sen būtu jābūt aiz Beļģijas robežām, netraucēti var uzturēties valstī?
Vakar Briselē bija ieradies Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristešsons, kurš apmeklēja piemiņas vietu nošautajiem tautiešiem, bet pēc tam tikās ar beļģu kolēģi Aleksandru de Kro, vēsta “Euronews”. Kopš otrdienas Zviedrijā noteikts otrs augstākais terora draudu līmenis, un Kristešsons norādījis, ka vēl nekad viņa tautieši nav bijuši tādās briesmās. Zviedrijas valdības vadītājs arī atsaucies uz Beļģijas medijos ziņoto - Lasueds bijis naidīgi noskaņots pret zviedriem gan šajā valstī notikušo Korāna dedzināšanas gadījumu dēļ, gan tāpēc, ka turējis ļaunu prātu uz Zviedriju par tās lomu antidžihādisma koalīcijā. Taču ir vēl kāds apstāklis, ko tikai tagad atklājušas zviedru amatpersonas. Laikā no 2012. līdz 2014. gadam Lasueds bijis uz vairākiem mēnešiem izslodzīts cietumā Zviedrijā. Kādas bijušas apsūdzības un cik ilgs bija soda termiņš, netiek atklāts, taču tieši no Zviedrijas viņš saskaņā ar Dublinas vienošanos izraidīts uz Beļģiju - pirmo Eiropas Savienības valsti, kur savulaik bija ieradies, meklējot patvērumu.
