Muļķīgajiem jokiem jāpieliek punkts – Francijā brīdina viltus spridzināšanas draudu izplatītājus

Kopš 13. oktobra Francijā noteikts augstākais terora draudu līmenis, bet policijas darbu vēl vairāk apgrūtina viltus spridzinātāji. © AP/Scanpix

Jau vairāk nekā nedēļu reti kura diena Francijā paiet bez spridzināšanas draudiem, par laimi, pagaidām viltus. Ziņots par bumbām, kas ievietotas lidostās, dzelzceļa stacijās, kultūras iestādēs, skolās, slimnīcās un citur, nereti šiem paziņojumiem sekojusi vērienīga cilvēku evakuācija no apdraudētajiem objektiem. Francijas varasiestādes paziņojušas, ka pret draudētājiem vērsīsies ar visu likuma bardzību.

Interneta ziņu vietne “The Local” norāda, ka šis process jau ir sācies, un pagājušās nedēļas otrajā pusē Francijā aizturētas vismaz 18 personas, kas tiek turētas aizdomās par draudu izteikšanu. Reizēm draudi izskanējuši zvanot pa tālruni tieši uz it kā spridzināšanai nolūkotajām iestādēm, citreiz, vai nu zvanīts uz policiju, vai arī nosūtītas vēstules uz 2020. gadā izveidoto specializēto elektroniskā pasta adresi.

Francijas tieslietu ministrs Ēriks Dipons - Moreti intervijā raidorganizācijai “RTL” atgādinājis, ka sods par šādiem viltus brīdinājumiem ir pietiekami bargs - līdz diviem gadiem ieslodzījuma un naudas sods 30 000 eiro apjomā. Viņš atzinis, ka vairums (bet ne visi) aizturētie ir nepilngadīgie, taču tas viņus neglābs no atbildības. Naudas sodus nāksies maksāt vecākiem, bet informācija par pārkāpumu tiks iekļauta personas lietā, un vēlāk šādas darbības var atstāt negatīvu iespaidu uz šo jauniešu karjeras iespējām.

“Mēs brīdinām - atrasti un saukti pie atbildības tiks visi,” sacījis ministrs, piebilstot, ka “bezatbildīgajiem jaunajiem jokdariem” jāapzinās, ka viņi pārkāpj robežu un likumu, un šādi zvani par viltus spridzekļiem vairs neesot nekādas spēlītes. Parīzes prokurore Laura Bekio intervijā laikrakstam “Le Parisien” sacījusi, ka tiesas varētu klasificēt draudus par spridzināšanu kā apzinātu psiholoģisku vardarbību, un tas jau nozīmētu vēl nopietnākas sekas - līdz trim gadiem cietumā un 45 000 eiro naudassodu.

Iekšlietu ministrija oficiālu informāciju nesniedz, taču Francijas medijiem izdevies noskaidrot, ka vairākums no aizturētajiem izteikuši draudus skolām. Gandrīz vienmēr tām pašām mācību iestādēm, kurās paši apgūst zinības. Taču ir arī izņēmumi, raksta avīze “Le Dauphine Libere”. Pagājušajā ceturtdienā Grenoblē esošajam kodolpētniecības institūtam divi vīri (23 un 26 gadus veci) kurjeru tērpos piegādājuši paciņu, bet, pametot institūta teritoriju, sargiem paziņojuši, ka sainī esot spridzeklis. Apsargi reaģējuši tā, kā tas būtu jādara - paši aizturējuši abus vīriešus un tikai pēc tam sazinājušies ar policiju.

Nedēļas laikā tūristiem septiņas reizes nācies atstāt Versaļas pili, jo ziņots par tajā ievietotiem spridzekļiem, vairākas reizes evakuēta arī Luvra. “Drošības apsvērumu dēļ Versaļas pils evakuē apmeklētājus un darbu atsāks pēc visu nepieciešamo pārbaužu veikšanas. Paldies par izpratni,” - šāds paziņojums Versaļas pils interneta mājaslapā parādās regulāri, raksta “The Local”.

Pils pārstāvji atgādinājuši, ka šādos gadījumos apmeklētājiem, kuri pēc trauksmes beigām to vai citu iemeslu dēļ pili vairs nevar apmeklēt (daudziem tūristiem ceļojums ir kārtīgi izplānots), tiek atmaksāta par biļetēm iztērētā nauda. Lai gan viņi apgalvojuši, ka pagaidām viesu skaita samazināšanās nav fiksēta, Versaļas mērs Fransuā de Mezjērs sarunā ar radiostaciju “Franceinfo” prognozējis - jo biežākas šādas evakuācijas būs, jo mazāk cilvēku dosies uz Versaļu.

Nu un, protams, lidostas un dzelzceļa stacijas, par kurām nule kā atgādinājis Francijas transporta ministrs Klemāns Bons, pavēstot, ka ar šo nedēļu policijas patruļu skaits lidostās tiek palielināts par 40%, bet dzelzceļa stacijās - par 20%. Nedēļas laikā lidostās saņemti desmitiem brīdinājumu par spridzināšanām (liela daļa - no vienas un tās pašas Šveicē reģistrētas elektroniskā pasta adreses, kuras īpašnieks vēl nav noskaidrots), vairāk nekā 130 avioreisus nācies atcelt uz vēlāku laiku, radot īstu aviosatiksmes haosu.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".