Neērtā tēma Eiropas līderiem – antisemītisms: kāpēc ar to nāksies cīnīties?

© Dmitrijs Suļžics/F64

Militārā konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos ir sacēlusi masveida antisemītisma vilni, jo īpaši valstīs, kurās dzīvo lielas musulmaņu kopienas. Dāvida zvaigžņu zīmēšana uz ebreju māju sienām – ļaunprātīgā prakse, kas tika piekopta nacistiskajā Vācijā – 80 gadus pēc Trešā reiha sabrukuma atkal parādās Eiropas pilsētu ielās. Kā uz to reaģēs oficiālā Brisele? Un cik liela ir varbūtība, ka nesen Ziemeļkaukāzā notikušie grautiņi atkārtosies Eiropā?

Neapgāžamā statistika

Antisemītisms ir ārkārtīgi neērta tēma Eiropas līderiem, taču tā bija un ir. Par to liecina daudzi starptautiski pētījumi. Eiropas Pamattiesību aģentūras 2018. gadā veiktais monitorings atklāja: katrs otrais Eiropas Savienībā dzīvojošais ebrejs baidās kļūt par mutisku antisemītisku apvainojumu upuri, katrs trešais izvairās no dalības ebreju pasākumos, baidoties par savu drošību, un katrs ceturtais gada laikā ir kļuvis par apvainojumu upuri savas tautības dēļ.

Globālais antisemītisma indekss - dažādās valstīs regulāri veiktais attieksmes pret ebrejiem monitorings - liecina, ka starp Rietumeiropas valstīm īpaši spēcīgi antisemītiski noskaņojumi ir Spānijā, Beļģijā un Francijā, bet Austrumeiropā - Ungārijā un Polijā. Katrs piektais respondents Ungārijā uzskata, ka "holokausts ir mīts", vai ir pārliecināts, ka holokaustā bojā gājušo ebreju skaits ir stipri pārspīlēts.

Mūsdienu Eiropas ebreju izpētes centrs savā jaunākajā ziņojumā norādīja uz strauju antisemītisko noskaņojumu pieaugumu visā pasaulē. Francijā 2021. gadā, divus gadus pirms pašreizējās eskalācijas, salīdzinājumā ar 2020. gadu par 36% palielinājās ziņoto antisemītisma incidentu skaits, kuros bija iesaistīta fiziska vardarbība, un par 26% pieauga vandalisma gadījumu skaits. Lielbritānijā uzbrukumu skaits gada laikā pieauga par 78%, un trīs gadījumos tika pieļauta galēja vardarbība - nāve vai smagi miesas bojājumi. Čehijas policija 2021. gadā reģistrēja 37 antisemītiskus noziegumus, kas ir par 61% vairāk nekā gadu iepriekš.

Taču Eiropā dzīvojošie citu tautību pārstāvji ilgi ir ignorējuši vai centušies ignorēt neiecietības pieaugumu pret ebrejiem. Vēl 2018. gadā, saskaņā ar Eirobarometra aptaujas datiem, četri no desmit ES iedzīvotājiem neuzskatīja antisemītismu par problēmu un tikai trešdaļa atzina, ka antisemītisms pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami pieaudzis. Salīdzinājumam - Eiropas ebreju vidū deviņi no desmit respondentiem runāja par antisemītisma pieaugumu.

Zem baiļu sloga

Pēdējā mēneša notikumi neļauj eiropiešiem klusēt par šo jautājumu. Francijā vien trīs nedēļu laikā reģistrēti 850 antisemītisma gadījumu, tostarp Dāvida zvaigznes uz vietējo ebreju ģimeņu māju sienām. Tas ir divreiz vairāk nekā pagājušajā gadā. Oktobrī par antisemītiskām darbībām tika arestēti vairāk nekā 400 cilvēku.

Vācijā kopš 7. oktobra antisemītisku incidentu skaits ir pieaudzis par 240%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Austrijā reģistrēts 300% pieaugums. Vīnē šonedēļ Centrālās kapsētas ebreju nodaļā izcēlās ugunsgrēks un uz sienām tika uzzīmēta svastika. Vācijas pilsētā Nirnbergā nezināma persona uz izraēliešu restorāna uzzīmēja Dāvida zvaigzni un atstāja aizskarošus uzrakstus.

Vietējās iestādes sola būt īpaši modras pret pārkāpējiem un novērst vardarbības izplatīšanos. Taču Eiropā dzīvojošie ebreji ir nobijušies un, kā ziņo plašsaziņas līdzekļi, cenšas neiziet no savām mājām, jo īpaši, ja viņi ir viegli atpazīstami kā jūdaisma sekotāji (tradicionālais apģērbs, reliģiskie piederumi).

Pirms holokausta Eiropā dzīvoja aptuveni 9,5 miljoni ebreju. Pašlaik ebreju skaits ES dalībvalstīs tiek lēsts 1,5-2 miljoni. Salīdzinājumam - musulmaņu kopiena šeit arī ir 44 miljoni iedzīvotāju.

Naids ir bīstams

Mūsdienu antisemītisms ievērojami atšķiras no krusta karu laikmeta jūdofobijas: no ebrejiem vairs netiek prasīts mainīt reliģiju, taču viņi tiek fiziski un psiholoģiski izspiesti no Eiropas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, 2021. gadā vien no Francijas uz Izraēlu emigrēja 3500 cilvēku, kas ir par tūkstoti vairāk nekā 2020. gadā. Rekordlielākie gadi Francijā ir 2014. un 2015. gads: pēc vairākiem antisemītiskiem teroristu uzbrukumiem - bērnu slepkavības ebreju skolā un uzbrukuma košera preču lielveikalam - Franciju pameta vairāk nekā septiņi tūkstoši ebreju gadā.

Būtu konceptuāli kļūdaini apgalvot, ka ikvienam Palestīnas atbalstītājam šodien ir antisemītiski uzskati, taču vispārējā nervozitāte uz Tuvo Austrumu notikumu fona paver plašas iespējas provokācijām. Mūsdienu antisemītismam ir labvēlīga augsne internetā. To skaidri ilustrēja nesenie grautiņi Krievijas Dagestānā esošajā Mahačkalas lidostā, kas tika organizēti ļoti īsā laikā tieši ar sociālo tīklu palīdzību.

2021. gadā Eiropas Komisija apstiprināja pirmo ES stratēģiju antisemītisma apkarošanai. Vērienīgajā dokumentā paredzēts stiprināt cīņu pret visiem antisemītisma veidiem likumdošanas līmenī, nodrošināt, lai ebreju kopiena varētu saglabāt savas kultūras tradīcijas, un ar izglītības sistēmas starpniecību veicināt izpratni par antisemītismu un holokaustu visā Eiropas sabiedrībā.

Latvijas valdība, ievērojot ES ieteikumus, šā gada aprīlī apstiprināja visaptverošu rasisma un antisemītisma mazināšanas plānu 2023. gadam. Tomēr nesenie draudi ebreju studentiem Rīgas Stradiņa universitātē skaidri liecina, ka antisemītisma problēmu nevar pārvarēt ar birokrātiskām metodēm vien. Jo pārāk ilgi sabiedrība un politiķi to ir atstājuši novārtā, radot labvēlīgu augsni daudzām sazvērestības un naida teorijām.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".