Par Baltkrievijas attīstības ceļiem un opozīcijas spēku līdzdalību tajā “Kontekst.lv” saruna ar Baltkrievijas Sociāldemokrātiskās partijas "Narodnaja Hramada" priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Jevgeņiju Viļski.
Kā jūs vērtējat noskaņojumu Baltkrievijas sabiedrībā parlamenta un pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā? Vai tautā ir jūtams pieprasījums pēc pārmaiņām?
Lai cik daudz es runātu ar cilvēkiem gan Baltkrievijā, gan ārzemēs, ne visi saprot, ka tā ir fikcija, vēl viens mēģinājums leģitimizēt režīmu. Lukašenko grib kaut kā nostiprināties. Uz viņu tiek izdarīts spiediens no daudzām pusēm, un viņš mēģina kaut kā reformēt savu varu ar Satversmes sapulces palīdzību. Viņam ir svarīgi Rietumiem apliecināt savu leģitimitāti. Šim nolūkam visi - gan darbinieki, gan noderīgi idioti visā pasaulē - tagad ir pastiprinājuši savu darbību. Šobrīd visur kā putas no tualetes poda lien ārā runas par vēlēšanām un sarunām ar režīmu. Mēs to redzējām konferencē: atnāk cilvēks un saka, ka mums vajadzētu runāt ar režīmu. Taču mēs mēģinām runāt jau 30 gadus, un viss, ko saņemam pretī, ir cietumi un sišana. Jo neko citu režīms pretī nepiedāvā. Tas ir tāpat kā universitātes profesors, kurš kādā vārtrūmē satiek iereibušu gopņiku (mazizglītots zemākā sociālā slāņa pārstāvis ar noslieci uz kriminālām darbībām) ar nazi un sāk viņam stāstīt par augstām lietām. Gopņiks viņu nedzird, jo viņa uzdevums ir paņemt profesora maku. Nekas cits viņu neinteresē. Tāpat ir ar šiem priekšlikumiem par sarunām ar režīmu. Šīs sarunas režīmam nav vajadzīgas. Tam vajag sevi leģitimizēt Eiropas, Ķīnas, Putina priekšā, parādīt, ka tas arvien kaut ko nozīmē. Tas ir vienīgais mērķis. Vienkāršie cilvēki, baltkrievi man raksta: "Ko jūs tur darāt, kādas sarunas, atvainojiet, par ko jūs vispār runājat?"
Šobrīd aktivizējusies Baltkrievijas pseidoopozīcijas spice. Šīs spēles viņi spēlē jau 30 gadus. Pirms vēlēšanām viņi rakstīja projektus, saņēma grantus. Viņi ir pieraduši tā dzīvot. Pseidoopozīcija no šī granta barojās ilgu laiku. Tagad viņi mēģina turpināt ierasto dzīvi. Tas ir, paziņot, ka mēs piedalāmies vēlēšanās, jo Rietumu tehnologi mums saka, ka vēlēšanās ir jāpiedalās. Bet, atvainojiet, 2020. gadā mēs pilnībā izmantojām Šarpa metodisko līdzekli (Džins Šarps, autors grāmatai "No diktatūras uz demokrātiju", kuras ieteikumi tika izmantoti, lai īstenotu vairākus demokratizācijas procesus daudzās arābu un postpadomju valstīs. - Autora piezīme): Baltkrievijā tā nedarbojas. Šarpa metodoloģija darbojas valstīs, kas ir tuvu demokrātijai. Bet ne diktatoru režīmos, kuriem par visu ir nospļauties. Viņi uz jebkuru rīcību atbild ar teroru.
Kādiem nosacījumiem ir jābūt, lai demokrātisko iespēju logs tomēr atvērtos?
Mēs saskatām savas iespējas Ukrainas uzvarā. Jebkuras pārmaiņas, kas ir notikušas Baltkrievijā, vienmēr bija saistītas ar karu. Tas bija Pirmais pasaules karš, tad pilsoņu karš. Pēc Afganistānas bija perestroika. Tātad bija sava veida iespēja - Padomju Savienības sabrukums. Arī karš Ukrainā liecina par šādām iespējām. Bet tas diemžēl ir ieildzis. Pēc Ukrainas bruņoto spēku panākumiem pērn mēs gaidījām, ka tas notiks ātri. Tas ir galvenais stimuls, lai atvērtu šo iespēju logu.
Otra iespēja ir piemērot sankcijas. Lai patiešām režīmam “nolaistu asinis”. Ne tā kā tagad, kad tiek runāts par sankcijām, kas nedarbojas. Ir mērķtiecīgi un precīzi jāsit pa naudas makiem. Lukašenko ir jānostāda izvēles priekšā, nevis jāpauž bažas, kā to dara Rietumi. Ja sankcijas vienlaicīgi un vienādi tiktu piemērotas gan Krievijai, gan Baltkrievijai, tās darbotos. Taču daudzas sankcijas, kas noteiktas pret Baltkrieviju, nedarbojas Krievijā un otrādi. Un tas dod režīmiem iespēju manevrēt.
Tika ziņots par 14 000 politisku krimināllietu, kas ierosinātas laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam, savukārt 2023. gada skaitļi vēl nav zināmi. Kā opozīcija palīdz šiem cilvēkiem, kuri pašlaik atrodas apcietinājumā?
Jā, šis ir ļoti sarežģīts temats. Vēl aizvakar mūsu partijas pārstāvji piedalījās sanāksmē Eiropas Parlamentā. Mūsu pārstāvis uzstājās ar runu par mūsu partijas priekšsēdētāju Nikolaju Statkeviču (2011. gada 26. maijā Nikolajs Statkevičs tika notiesāts uz sešiem gadiem pastiprināta režīma kolonijā par "masu nemieru organizēšanu". Lukašenko 2015. gadā viņu apžēloja. Par 2020. gada protestu organizēšanu 2021. gada 14. decembrī tiesa viņam piesprieda 14 gadu cietumsodu. Pēdējos mēnešos līdzgaitniekiem un ģimenei nav nekādu kontaktu ar politieslodzīto un nekādas informācijas par viņa stāvokli - Autora piezīme). Mēs ierosinājām rīkot pasaules mēroga kampaņu, par paraugu ņemot šo cilvēku. Koncentrēties uz viņu. Šodien Statkevičs, var teikt, ir Baltkrievijas cīņas simbols. Viņš ir vienīgais, kas sēž vieninieka kamerā. Tika saņemta informācija, ka Eiropas Savienība ir pieņēmusi šo priekšlikumu un Statkeviča lieta būs prioritāte. Šorīt mani par to informēja. Mēs pat nezinām, vai viņš tagad ir dzīvs. Pie viņa nelaiž advokātus. Advokāti baidās un nevēlas strādāt. Viņi vienkārši nelaiž pie viņa ne sievu, ne advokātu. Neatkarīgā mediju resursa “Hartija-97” redaktore 23. novembrī paziņoja: viņas rīcībā ir informācija, ka viņš vairs nav starp dzīvajiem. Viņa teica, ka šī informācija saņemta no vairākiem avotiem. Tāpēc mēs uzsākām šo kampaņu: parādiet mums šo cilvēku, vai viņš ir dzīvs vai nav. Savulaik, kad Svetlana Tihanovska paziņoja par tādu pašu situāciju ar savu vīru, viņš nekavējoties tika parādīts Baltkrievijas televīzijā.
Kāds šobrīd ir jūsu partijas statuss?
Kopš 2005. gada mums nav nekādas reģistrācijas. Tas nozīmē, ka mēs praktiski 20 gadus darbojamies “puspagrīdes” apstākļos. Un tomēr, par spīti tam, mēs esam dzīvi un strādājam. Turklāt mūsu partija ir Sociālistiskās internacionāles pastāvīga dalībniece. Nesen esam iestājušies arī Eiropas Sociālistu partijā. Mums šis ceļš ilga vienu gadu. Lai gan mūsu kolēģiem tas prasīja 10 gadus. Sociālistiskajā internacionālē esam vienīgā Baltkrievijas partija. Savukārt Eiropas Sociālistu partijā divām baltkrievu partijām ir novērotāju statuss.
