Ar ko tieši Donalds Tramps spēja pārliecināt vairākumu amerikāņu atdot savas balsis par viņu, nevis sāncensi, demokrātu kandidāti Kamalu Harisu, kādu rītdienu visai pasaulei un tostarp ASV iedzīvotājiem sola Trampa pārliecinošā uzvara un republikāņu dominance ASV politikā – jautājumi, kurus šķetina raidorganizācijas BBC Ziemeļamerikas redaktore Sāra Smita.
Donalda Trampa triumfs neapšaubāmi ir viens no dramatiskākajiem pie varas atgriešanās gadījumiem ASV politikas vēsturē. Četrus gadus pēc aiziešanas no Baltā nama miljoniem amerikāņu nolēma dot Trampam vēl vienu iespēju. Šī kampaņa ir iekļuvusi vēsturē arī citu iemeslu dēļ: Tramps pārdzīvoja divus atentāta mēģinājumus, bet viņa pretinieks, pašreizējais prezidents Džo Baidens izstājās no sacensības dažus mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Balsu skaitīšana vēl turpinās, taču jau tagad ir skaidrs, ka svarīgie ASV štati priekšroku ir devuši tieši Trampam, kā galvenos izvēles iemeslus minot ekonomikas un imigrācijas problēmas. BBC uzsver, ka Trampam šī ir triumfa atgriešanās pēc sakāves. Viņš atteicās atzīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus, kurās zaudēja Baidenam. Trampa loma šī balsojuma rezultātu atcelšanas mēģinājumos vēl arvien tiek izmeklēta. Pret Trampu ir izvirzītas apsūdzības par kūdīšanu uzbrukumuam Kapitolijam 2021. gada 6. janvārī. Viņš šobrīd kļūst par pirmo prezidenta amata kandidātu ASV vēsturē, kuru atzīst par vainīgu kriminālnoziegumos. Nav grūti saprast, kāpēc Tramps cilvēkos izraisa tik atšķirīgas emocijas. Savā kampaņā viņš asi izteicās par politiskajiem pretiniekiem, izsmejot un draudot ar atriebību.
Taču tajā pašā laikā Trampa vārdi par ekonomiku bija vienkārši un saprotami cilvēkiem. Runājot par Trampu, tikai retais spēj palikt neitrāls. Vairums vēlētāju, ar kuriem žurnālisti sarunājās kampaņas laikā, teica, ka Trampam būtu labāk pārtraukt runāt aplamības, bet viņi ir gatavi pievērt acis uz viņa izteicieniem. Daudz svarīgāks tautai šķita jautājums, kuru Tramps uzdeva visos savos mītiņos: "Vai jums tagad klājas labāk nekā pirms diviem gadiem?" Daudzi no tiem, kas balsoja par Donaldu Trampu, vairākkārt uzsvēra, ka, viņuprāt, dzīves līmenis un labklājība Trampa prezidentūras laikā bija labāka un tagad viņiem esot grūti savilkt galus. Kaut arī inflācijas pieauguma iemesli galvenokārt saistīti ar ārējiem faktoriem, piemēram, Covid-19 pandēmiju, vēlētāji visās nelaimēs vainoja pašreizējo ASV administrāciju. Amerikāņus ļoti uztrauc arī nelegālās imigrācijas problēma, kas Baidena prezidentūras laikā sasniedza rekordlielus apmērus. Tomēr vēlētāji nepauda rasistiskus uzskatus un nesludināja, ka imigranti apēd mājdzīvniekus, kā reiz apgalvoja Tramps un viņa piekritēji. Cilvēki vienkārši vēlējās daudz efektīvāku robežu kontroli. Daudziem vēlētājiem, iespējams, patika vēl viens Trampa kampaņas sauklis: "Amerika pirmajā vietā". Visā valstī es dzirdēju no dažādiem cilvēkiem — gan kreisi, gan labēji noskaņotiem — daudz sūdzību, ka miljardi dolāru tiek tērēti palīdzībai Ukrainai, lai gan tos daudz labāk būtu novirzīt ASV vajadzībām. Tāpēc viņi nebalsoja par Harisu, kura četrus gadus bija viceprezidente Džo Baidenam. Vēlētāji uzskatīja, ka Harisa turpinās to pašu politiku, bet vēlētājiem parasti ir vajadzīgas pārmaiņas. Turpretim Tramps, salīdzinot ar pirmo prezidentūras termiņu, pats ir mainījies vairākos būtiskos aspektos. Kad Tramps nonāca pie varas 2016. gadā, viņš bija iesācējs politikā. Tāpēc viņš sākotnēji savā tuvākajā lokā iekļāva pieredzējušus politiskos padomdevējus un darbiniekus, kas palīdzēja viņam un vienlaikus ierobežoja viņa rīcību. Tagad izskatās, ka viņš vairs nevēlas spēlēt pēc pieņemtajiem noteikumiem. Daudzi no viņa sākotnējiem padomniekiem un darbiniekiem vēlāk vērsās pret viņu ar apsūdzošiem izteikumiem, saucot Trampu par "meli", "fašistu" un "nepiemērotu amatam". Viņi brīdināja, ka, ja Trampam blakus būs tikai lojāli padotie — tieši tā, kā tas tagad tiek paredzēts —, tad neatradīsies neviens, kas spēs apturēt Trampa ekstrēmākās idejas. Kad Tramps pameta Balto namu, pret viņu tika izvirzīta virkne kriminālapsūdzību saistībā ar viņa lomu uzbrukumā Kapitolijam, saistībā ar nacionālās drošības dokumentu apriti un klusēšanas naudas izmaksu pornozvaigznei. Tomēr Augstākā tiesa nolēma, ka prezidentam no kriminālvajāšanas ir pilnīga neaizskaramība un imunitāte, kamēr vien viņš pilda savus pienākumus. Prokuroriem būs ārkārtīgi sarežģīti izvirzīt Trampam jaunas apsūdzības viņa nākamā prezidentūras termiņa laikā. Kā prezidents viņš var arī pavēlēt Tieslietu departamentam atsaukt federālās apsūdzības, kas izvirzītas saistībā ar 6. janvāra nemieriem, lai viņam nebūtu jāuztraucas par iespējamu cietumsodu. Vienlaikus Tramps var apžēlot simtiem cilvēku, kas notiesāti par piedalīšanos Kapitolija uzbrukumā.
Galu galā šajās vēlēšanās vēlētājiem nācās izvēlēties starp divām dažādām Amerikas nākotnes versijām. Donalds Tramps apgalvoja, ka pašlaik ASV ir neveiksmīga valsts un ka tikai viņš spēj atgriezt Ameriku tās varenībā. Savukārt Kamala Harisa brīdināja, ka Trampa ievēlēšana ir drauds pašas Amerikas demokrātijas pastāvēšanai. Nav skaidrs, kam būs taisnība. Taču kampaņas laikā Tramps īpaši necentās kliedēt jebkādas bažas. Viņš uzteica tādus autoritārus līderus kā Vladimirs Putins un Kims Čenuns, sakot, ka viņi "izcili veic savu darbu, patīk jums tas vai nē". Trampa izteicienos izskanēja mājieni uz vēlmi apklusināt savus pretiniekus mediju telpā. Dažas dienas pirms vēlēšanām Tramps izteicās tā, ka varēja saprast, ka viņam nebūtu iebildumu pat pret žurnālistu nogalināšanu. Viņš arī turpināja izplatīt sazvērestības teorijas un nepamatotus apgalvojumus par pārkāpumiem vēlēšanās — lai gan tieši vēlēšanas viņam nodrošināja uzvaru. Tagad vēlētājiem būs jāuzzina, cik daudz no viņa priekšvēlēšanu izteikumiem bija tikai "Trampa stila vārdi". Lai vai kā, bet fakts ir tāds, ka Trampa otrajā prezidentūras termiņā nāksies sadzīvot ne tikai amerikāņiem. Tagad arī visai pasaulei būs jāsaprot, ko patiesībā nozīmē sauklis "Amerika pirmajā vietā": sākot ar globālajām klimata sekām, 20% tarifiem, kurus viņš plāno piemērot importa precēm ASV, līdz pat kariem Ukrainā un Tuvajos Austrumos, kurus viņš solīja izbeigt, neraugoties uz to, kura puse beigu beigās gūs virsroku. Nenoliedzami Donaldam Trampam neizdevās realizēt visus savus plānus pirmajā termiņā. Tagad, saņemot otro prezidentūras mandātu un saskaroties ar daudz mazākiem ierobežojumiem, viņš varētu parādīt Amerikai un visai pasaulei, uz ko viņš patiesībā ir spējīgs.
