Katru piektdienu Krievijas Tieslietu ministrija papildina savu tā saucamo ārvalstu aģentu sarakstu. Sarakstā iekļautie cilvēki automātiski tiek ieskaitīti valsts ienaidnieku kārtā – viņiem draud naudas sodi un pēc tam arī kriminālatbildība par to, ka viņi sociālajos tīklos nav norādījuši savu statusu vai arī nav iesnieguši, piemēram, valsts pieprasītos nepieciešamos ziņojumus par saiknēm ar ārzemēm. Par to, kā izpaužas šīs represijas un karš pret saviem pilsoņiem, informāciju apkopojuši ziņu platformas “www.currenttime.tv” žurnālisti.
It kā loģiski, pirmais, kas būtu jādara pēc iekļaušanas “ārvalstu aģentu” sarakstā jeb pēc juridiskās kļūšanas par Krievijas valsts ienaidnieku, būtu centieni pamest Krieviju, doties uz ārzemēm. Izrādās, šī metode ģimeni neglābj. Apdraudējums no valsts varas puses gaidāms ne tikai tiem, kurus valsts pasludina par saviem ienaidniekiem, bet arī viņu radiniekiem.
5. decembrī Sanktpēterburgas tiesa pēc prokuratūras pieprasījuma konfiscēja valsts labā zemi un māju, kas piederēja Ļeņingradas blokādi pārcietušajai Natālijai Kolesņikovai. Viņa ir "ārvalstu aģenta" un viena no 1990. gadu pazīstamākajiem Krievijas žurnālistiem Aleksandra Ņevzorova sievasmāte. Māju un zemes gabalu Lisij Nos ciemā Kolesņikovai pārdeva viņas meita Lidija. Tiesa šo darījumu atzina par fiktīvu. Tiek uzskatīts, ka līdzīgs liktenis gaida arī Sanktpēterburgas dzīvokli, kuram jau ir noteikts arests. Krievijas tiesa šogad Ņevzorovu ģimeni atzina par "ekstrēmistisku apvienību". Tika nolemts viņu īpašumus konfiscēt un tādējādi pārtraukt šīs “apvienības” darbību. Lidija un Aleksandrs Krieviju pameta neilgi pēc kara sākuma Ukrainā. “Telegram” kanālam "Nevzorov" šobrīd ir vairāk nekā miljons sekotāju. "Krievija mani ir nodevusi un aplaupījusi. Man vairs nav nekā kopīga ar šo valsti, un arī pārējās greznības paliekas esmu sen aizmirsis," tā slavenais žurnālists komentēja savas valsts plānus konfiscēt viņa īpašumu.
5. decembrī drošības iestāžu darbinieki ieradās ar kratīšanas orderi pie "ārvalstu aģenta" mātes - Alesjas Marohovskas, kas ir pētnieciskā projekta "Svarīgie stāsti" galvenā redaktore. Izdevums un seši tā darbinieki, tostarp Alesja, jau 2021. gadā tika atzīti par "ārvalstu aģentiem". Sākoties karam 2022. gada martā, "Svarīgos stāstus" kopā ar tā dibinātāju Tieslietu ministrija iekļāva nevēlamo organizāciju sarakstā. Alesja dzīvo ārzemēs. Interneta izdevums ir reģistrēts Latvijā, bet kratīšana notika Magadanā atbilstoši krimināllietas lietvedības ietvaros noteiktajam.
"Es nekad tur neesmu dzīvojusi. Kad vecāki nopirka šo dzīvokli, es jau sen biju pārcēlusies uz Maskavu un tur tikai biju deklarēta. Tur nav nevienas manas mantas," stāsta Alesja. "Kad tiek ierosināta krimināllieta, drošības iestādes var veikt izmeklēšanas darbības pret tuviem radiniekiem. Tā ir juridiski pieļaujama prakse, lai gan no loģikas viedokļa nav skaidrs, ko viņi cerēja tur atrast." Alesja ar māti iepriekš pārrunāja šādu notikumu attīstību, jo kratīšanas ir vieni no iespējamiem draudiem "ārvalstu aģentu" tuviniekiem. "Mana māte ir spēcīgs cilvēks," saka Alesja. "Man vairāk bija bažas tieši par policistiem nekā par mammu, jo mamma ir ļoti kareivīgs cilvēks.”
Cita starpā Alesjai un viņas mammai dažādi uzvārdi, un sasaistīt 53 gadus veco Magadanas iedzīvotāju ar žurnālisti "ārzemju aģenti" emigrācijā nemaz nav tik vienkārši.
"Protams, kad viņi ieradās, mamma bija šokā. Tas ir liels stress, kad no rīta tavās mājās ielaužas sveši vīrieši un vicina savas apliecības. Bet māte mani atbalstīja. Kad es viņai pateicu, ka vairs nepildīšu šīs Krievijas valsts ieviestās prasības "ārzemju aģentiem", viņa to uztvēra ar pilnīgu sapratni un nemēģināja mani pārliecināt par pretējo. Viņa mani atbalstīja arī pirms kratīšanas, sakot: “Lai iznes visu dzīvokli, bet savu bērnu es viņiem neatdošu.” No mammas puses man ir milzīgs atbalsts. Viņa ir ļoti izturīga un nenosoda mani par to, ka viņai, būtībā manis dēļ, jāsaskaras ar visu šo," stāsta Alesja.
Krimināllieta, uz kuras pamata notika kratīšana, tika ierosināta 2. decembrī par "ārzemju aģentu" likuma prasību neievērošanu. Lēmumu Alesjai nosūtīja pats izmeklētājs caur ziņojumu aplikāciju, kas liecina, ka viņam ir skaidri zināms, ka apsūdzētā neatrodas Krievijā.
"Izmeklētājs jautāja manai mammai, kur es atrodos, mēģināja noskaidrot manu pašreizējo adresi. Viņš man ierakstīja balss ziņojumu, kurā sacīja: tā kā jūs atrodaties ārpus Krievijas Federācijas teritorijas, jums tomēr būtu labi atgriezties Krievijā, jo jūs neesat tiesāta, bet šis pants paredz ne tikai divus gadus brīvības atņemšanas, bet arī piespiedu darbus un naudas sodu, un jūsu gadījumā garantēti jūs aprobežosieties tikai ar naudas sodu. Viss būs kārtībā, jums nebūs nekādas sodāmības. Pretējā gadījumā mēs izsludināsim jūs starpvalstu meklēšanā ar visām izrietošajām sekām,” žurnālistiem atminējās Alesja.
Līdzīgi izmeklētāji centušies pierunāt mammu, lai viņa pierunā meitu atgriezties Krievijā, lai brauc atpakaļ, nekas tur tāds briesmīgs nebūšot - tikai sods un viss.
Vienīgais mērķis kratīšanai dzīvoklī, kur aizdomās turamais nekad nav dzīvojis, ir psiholoģiskais spiediens, uzskata Marohovska: "Lai iebiedētu un novērstu uzmanību, lai tu nodarbotos nevis ar savu darbu, bet uztrauktos un domātu, kas vēl varētu ar tevi un taviem tuviniekiem notikt. Kas būs tālāk? Vai viss ir kārtībā? Jā, nav ko slēpt, tas ir diezgan efektīvi, jo mēs visi uztraucamies par saviem vecākiem. Tas ir zemiski nākt pie vecākiem un viņus iebiedēt - iebiedēt cilvēkus, kuri nav ne pie kā vainīgi. Tas ir vienkārši zemiski. Bet tas neliks man kaut ko mainīt: es turpināšu darīt tā, kā darīju, un strādāšu tāpat kā līdz šim. Šajā ziņā šis spiediens nestrādās."
35 gadus vecā Itiļa Tjomnaja, aktīviste no Tālo Austrumu sabiedriskās kustības "Majak", 2023. gadā tika iekļauta "ārvalstu aģentu" sarakstā. Viņa bija ieplānojusi izbraukt no Krievijas, tiklīdz parādījās runas par seksuālo minoritāšu apkarošanu. "Tas, ka nonāku šajā reģistrā, nebija pārsteigums. Mēs visi to gaidījām," viņa stāsta. Kratīšana Itiļas mājās notika krimināllietas ietvaros, kur viņa pat nebija pieaicināta kā lieciniece. Pēc tam kad Itiļa pameta valsti, viņai tika piespriesti naudas sodi par "ārvalstu aģenta" likuma neievērošanu, piemēram, marķējuma trūkumu publikācijās. Krievijas iestādes aktīvi izmanto ģimenes locekļus, lai izdarītu spiedienu uz emigrējušajiem aktīvistiem. Tuvinieki tiek iebiedēti, kratīti viņu īpašumi, un viņi tiek izsaukti uz nopratināšanām, lai iegūtu informāciju par emigrējušajiem. "Man šķiet, ka šāda rīcība ir valsts cinisms augstākajā līmenī," saka viens no "ārvalstu aģentiem".
