“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.
Žurnālisti analizējuši Krievijas valsts mediju publiskotos foto un video kadrus no tagad jau bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu 2024. gada janvāra inspekcijas slepeno pētījumu laboratorijā Piemaskavā. Reportāžas no ministra vizītes sniedz retu ieskatu slepenajā objektā, parādot aprīkojumu un infrastruktūru, kas, pēc ekspertu domām, ir raksturīgi bioloģiskajām laboratorijām, kas paredzētas darbam ar pasaulē bīstamākajiem zināmajiem patogēniem.
Aprīļa ziņojumā par bruņojuma kontroles saistību izpildi ASV Valsts departaments norādīja, ka ASV "novērtē, ka Krievija uztur bioloģisko ieroču programmu", pārkāpjot ANO Bioloģisko ieroču konvenciju. Ziņojumā īpaši minēts objekts, 48. centrālais zinātniski pētnieciskais institūts, kā piemērs tam, ka Krievija "plaši modernizē padomju laika bioloģiskā kara infrastruktūru, kas varētu atbalstīt tās pašreizējo uzbrukuma programmu".
Krievija apsūdzības noraida. Aprīļa intervijā Krievijas Aizsardzības ministrijas galvenajam laikrakstam objekta vadītājs objektu nosauca par Krievijas "bioloģiskās aizsardzības sistēmas" daļu, un ministrija ir attēlojusi, ka tā mērķis ir izstrādāt Krievijas militārpersonu un iedzīvotāju aizsardzību pret patogēniem.
Institūts atrodas netālu no gleznainās Krievijas pilsētas Sergiyev Posad. Objekts nonāca uzmanības centrā nesenajā “Washington Post” ziņojumā. Tika konstatēts, ka pēdējo divu gadu laikā slepenajā vietā ir uzceltas vairākas jaunas ēkas masveida rekonstrukcijas un būvniecības projekta ietvaros.
Analizējot vietnes, kas pazīstama kā “Sergiyev Posad-6”, satelītattēlus, eksperti laikrakstam “Washington Post” sacīja, ka vismaz četrās no ēkām ir bioloģisko laboratoriju pazīmes ar maksimālo drošības līmeni, kas nepieciešams darbam ar nāvējošiem patogēniem, piemēram, bakām un Ebolas vīrusiem.
“Planet Labs” satelītattēlā redzams objekts netālu no Sergiyev Posad, kur pēdējo divu gadu laikā ir noticis masveida paplašināšanas projekts.
RFE/RL Krievijas dienests atrada un pārbaudīja videoierakstus, kuros Šoigu, tagad jau prezidenta Vladimira Putina Drošības padomes sekretārs, apceļo objektu. Filmētos materiālus janvārī publicēja Aizsardzības ministrija, un tos publicēja valsts pārvaldīti un Kremlim draudzīgi plašsaziņas līdzekļi, kuros nav minēts vietnes bioloģisko ieroču mantojums.
Aizsardzības ministrijas publiskotajā un valsts ziņu aģentūras TASS publicētajā ekskursijas videoklipā tika noņemta skaņa ziņojuma daļā, kurā Šoigu un viņa svītai tiek parādītas noteiktas vietas kompleksa iekšienē, lai gan klusajā sadaļā ir redzams aprīkojums, kas līdzīgs tam, kādu izmanto augstas drošības biolaboratorijās.
Tā ir liela, cilindriska metāla cisterna, kurai blakus ir kāpnes, kas atgādina notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas parasti atrodamas laboratorijās ar augstu bioloģiskās drošības līmeni.
Cisterna, kas redzama kadros no Šoigu apmeklējuma “Sergiyev Posad-6” objektā, ir līdzīga tai cisternai, kura atrodas ASV Nacionālā alerģijas un infekcijas slimību institūta laboratorijā.
Eiropas eksperts augstas drošības biolaboratoriju jomā, kurš runāja ar RFE/RL Krievijas biroja žurnālistiem, vēloties palikt anonīms, sacīja, ka tvertne patiešām varētu būt daļa no ūdens attīrīšanas sistēmas. Šķiet, ka tvertnei ir salīdzinoši mazs tilpums, taču, spriežot pēc kāpņu atrašanās vietas, lielākas tvertnes no tās pašas sistēmas varētu būt ārpus civilo uzdevumi risināšanas rāmja, sacīja eksperts.
Video redzams arī gaisa aizslēgs, kas ir izšķiroša barjera starp noslēgtu telpu un ārējo zonu. Krievu virusologs Sergejs Netjosovs intervijā Krievijas laikrakstam “Izvestija” sacīja, ka Krievija ir pārņēmusi starptautiskos standartus īpaši aizsargātu biolaboratoriju būvniecībai.
Videomateriālā, kurā redzams Šoigu apmeklējums Sergiyev Posad objektā, uz durvīm ir redzama zīme ar krievu valodas vārdu "gaisa slūžas". “Bīstamāko patogēnu laboratorija ir ēka ēkā. Iekšējai ēkai ir savi logi, taču tie parasti ir ložu necaurlaidīgi un ar dubulto vai trīskāršu stiklojumu. Šī iekšējā ēka ir netīrā zona, kurā tie strādā ar patogēniem. Tīrā zona ir ārējā daļa. Tagad visi pasaulē būvē šādi," sacīja Netjosovs.
Padomju valdības pakļautībā 1954. gadā izveidotais Sergiyev Posad objekts ir viens no trim centriem, kas veido 48. centrālo pētniecības institūtu, ko pārvalda Krievijas Aizsardzības ministrija.
Padomju centri pētīja nāvējošus patogēnus, piemēram, mēra baktērijas un Sibīrijas mēri, kā arī vīrusus, piemēram, bakas. Šajā darbā tika pētīta iespēja padarīt šos patogēnus infekciozākus un izturīgākus pret medicīnisku iejaukšanos. Līdzīgs darbs tika veikts arī citās valstīs, tostarp ASV, Lielbritānijā un Francijā.
1975. gadā padomju valdība ratificēja ANO Bioloģisko ieroču konvenciju, lai gan tā atteicās atzīt, ka tā faktiski ir strādājusi pie bioloģisko ieroču izstrādes. Neskatoties uz to, ka Padomju Savienība kļuva par konvencijas dalībnieci, Padomju Savienība paplašināja savu slepeno bioloģisko ieroču programmu, kas galu galā nodarbināja desmitiem tūkstošu cilvēku visā valstī, kā arī izraisīja Sibīrijas mēra uzliesmojumu, kas nogalināja desmitiem cilvēku Sverdlovskā, kas tagad pazīstama kā Jekaterinburga. Padomju ierēdņi traģēdiju skaidroja ar uzturā lietotu sabojātu gaļu.
Sīkāka informācija par programmu parādījās, pateicoties padomju zinātniekiem, kuri pārbēga uz Rietumiem, tostarp Vladimiram Pasečņikam, Padomju Savienības civilās aģentūras “Biopreparat” institūta direktoram, kurš vadīja bioloģisko ieroču izstrādi valstī.
Pasečņiks 1989. gadā pārcēlās uz Lielbritāniju, nododot Rietumiem detalizētu informāciju par “Biopreparat” darbību. 1992. gadā, dažus mēnešus pēc padomju valsts sabrukuma, Krievijas prezidents Boriss Jeļcins pirmo reizi publiski atzina šo programmu.
Tā paša gada aprīlī Jeļcins parakstīja dekrētu, kas prasīja ievērot Bioloģisko ieroču konvenciju un pilnībā apturēt visu darbu pie programmas. Vēlāk 1992. gadā viņa ārlietu ministrs Grigorijs Berdeņņikovs atzina, ka bioloģiskās programmas Krievijā turpinājušās līdz 1992. gada martam.
Savstarpējās pārbaudes tika veiktas 90. gados saskaņā ar trīspusēju līgumu ar Lielbritāniju un ASV. Taču Krievija nekad nav atļāvusi pārbaudīt Sergiyev Posad centru vai divus citus, kas ir daļa no 48. centrālā zinātniskās pētniecības institūta, kas atrodas Jekaterinburgā un Kirovā.
"Tās palika melnās kastes ārpasaulei," RFE/RL Krievijas dienestam sacīja bijušais ASV aizsardzības sekretāra palīgs radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības programmu jautājumos Endrū Vēbers.
Vēbers sacīja, ka, lai gan "ir grūti atšķirt aizsardzības darbu no nelegāla aizskaroša darba", ASV ir "ārkārtas izlūkdatu vākšana pret 48. centrālo pētniecības institūtu, jo Rietumu prioritāte ir zināt, kādas nelikumīgas darbības notiek šajos objektos”.
Rietumu valdības uzskata, ka Krievija jau ir pārkāpusi Ķīmisko ieroču konvenciju, kurai tā ir pievienojusies, jo 2018. gadā Anglijā tika saindēts bijušais Krievijas militārā izlūkdienesta virsnieks Sergejs Skripaļs un 2020. gada septembrī Sibīrijā nogalināts Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.
Vēbers 2021. gada maijā ASV Valsts departamenta izsludinātās sankcijas pret 48. centrālo pētniecības institūtu nosauca par "aisberga virsotni" "augstas kvalitātes izlūkdatu milzīgā daudzumā", kas apstiprina Vašingtonas vērtējumu, ka "Krievija turpina iesaistīties šajos objektos nelikumīgā darbībā. Bioloģisko ieroču darbības — aizskarošas darbības, kas ir aizliegtas."
Aprīļa ziņojumā par atbilstību Valsts departaments norādīja, ka ASV "vērtē, ka Krievijas Federācija padomju programmu absorbēja, nevis likvidēja, un ka programma ir turpinājusies un attīstījusies".
* Marks Krutovs ir RFE/RL Krievijas dienesta korespondents un viens no vadošajiem pētnieciskajiem žurnālistiem Krievijā. Viņam ir bijusi liela nozīme desmitiem padziļinātu ziņojumu sagatavošanā, atklājot korupciju Krievijas politiskajā elitē un atklājot Kremļa vadīto slepeno dienestu neskaidrās operācijas. Krutovs pievienojās RFE/RL 2003. gadā, un viņam ir liela pieredze gan korespondenta, gan televīzijas vadītāja amatā.
* Sergejs Dobriņins ir viens no vadošajiem pētnieciskajiem žurnālistiem Krievijā. Viņam ir bijusi liela nozīme desmitiem padziļinātu ziņojumu sagatavošanā, atklājot korupciju Krievijas politiskajā elitē un atklājot Kremļa vadīto slepeno dienestu neskaidrās operācijas. Viņš pievienojās RFE/RL 2012. gadā.
