Rīga alkst tūristu, turpretim Prāga nogurusi no dzērājtūrisma

© Depositphotos

Kamēr pa Rīgas ielām laiski klaiņo retais iebraucējs, tikmēr Čehijas galvaspilsētu katru gadu apmeklē astoņi miljoni tūristu. Prāgas iedzīvotājiem par to nemaz nav prieks. Tūristu pūļi ierodas pilsētā galvenokārt pēc lētā alkohola. Ko piedāvā pilsētas vadība? To pētījuši mediju platformas “Deutsche Welle” (DW) žurnālisti.

Katru vakaru ap pulksten sešiem pie rātsnama Prāgas vēsturiskajā centrā pulcējas cilvēku pūlis. Tie galvenokārt ir tūristi, kuri vēlas redzēt izrādi, kas jau sen ir kļuvusi par Čehijas galvaspilsētas iezīmi - seno pulksteņu sitienus. Tieši sešos vakarā šķiet, ka viduslaiku astronomiskais pulkstenis atdzīvojas: dzied gailis, un apustuļu figūras sāk savu gājienu. Kad viss ir beidzies, tūristi lēnām izklīst. Taču ne jau pirmssvētku dienās, kad viss vēsturiskais centrs ir pilns ar cilvēkiem gan dienā, gan vēlā vakarā.

Tūristu pūļus var sastapt arī citviet Prāgā, piemēram, iepretim Nacionālajai bibliotēkai. Ne tāpēc, ka viņus tik ļoti interesē viena no lielākajām bibliotēkām Čehijā. Viņi vēlas redzēt slovāka Mateja Krena skulptūru, kas sastāv no astoņiem tūkstošiem grāmatu un ir izstādīta zālē pie ieejas bibliotēkā. Skulptūras iekšpusē ir divi spoguļi, kas rada bezgalīgas telpas ilūziju. “Nebeidzamā aka” - tā sauc skulptūru, kas bibliotēkā faktiski atrodas jau kopš 1998. gada, un interese par to ne vienmēr bijusi tik liela. Bet kopš tā nokļuva “Lonely Planet” katalogā un pēc tam Prāgas ceļvežos un sociālajos tīklos, viss ir mainījies. Tūristu plūsma kļuva par īstu izaicinājumu bibliotēkas darbiniekiem. “Mēs nezinām, ko darīt, mēs esam valsts iestāde un nevaram ierobežot vai aizliegt tūristiem apmeklēt, bet bieži vien tas ir vienkārši neizturami,” kāda no bibliotēkas darbiniecēm stāsta kādai ilggadējai apmeklētājai, kura tagad piedzīvo grūtības.

Vienkāršie tūristu bari nebūt nav vienīgā Prāgas iedzīvotāju problēma. Viņiem nepatīk dzērājtūristi.

Prāgas pilsētas vadība izprot problēmas, ko rada pārāk daudz šo tūristu, un nolēmusi sākt ar viņiem cīņu. Kopš oktobra pilsētas vadība ir ieviesusi ierobežojumus jau vairākus gadus pastāvošajām tā sauktajām dzērājtūrēm - organizētajiem tūristu vakara braucieniem uz krodziņiem un alus bāriem. Tūristu grupas par maksu tika aizvestas uz Prāgas bāriem, kur varēja dzert, cik vēlas. Tagad no pulksten 22.00 līdz 6.00 tas ir aizliegts.

"Man šķiet, ka mēs tomēr spējam nodrošināt mūsu pilsoņiem iespēju naktīs gulēt," saka Jiri Pospisils, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts un tagad Prāgas pilsētas domes deputāts. Pilsētnieki patiesi atviegloti uzelpoja. "Īpaši vasarā man bija jāzvana policijai pulksten trijos naktī, jo, ja aiz loga sēž 30 cilvēku liela dzērāju grupa, tas ir neizturami," saka Tomass Vičs, arhitekts, kurš dzīvo vienā no ēkām vēsturiskajā centrā.

Prāgas iedzīvotājus traucē ne tikai iereibušu tūristu uzvedība. Prāgas iedzīvotājiem, izrādās, ļoti kaitē tieši lētie dzērājtūristu iecienītie mājokļi. Pilsētniekiem pret viesnīcām pretenziju neesot.

Problēma ir mājokļu īstermiņa īre, piemēram, izmantojot “Airbnb”. Tūristi, lai ietaupītu naudu, īrē lētus dzīvokļus internetā, un šī parādība ir sasniegusi milzīgus apmērus. Tajā pašā laikā viesnīcās uzturas arvien mazāk viesu. Arvien mazāk pilsētas iedzīvotāju paliek dzīvot pilsētas centrā. “Lielākā problēma ir nevis tajā, ka visas ieejas un kāpņu telpas ir noklātas ar iereibušu tūristu vēmekļiem, bet gan tajā, ka mājā, kurā dzīvo tava ģimene ar maziem bērniem, pastāvīgi atrodas daži cilvēki, kuri šeit uz neilgu laiku ir īrējuši mājokli un par kuriem nekas nav zināms,” saka Vihs.

Čehijā privāto mājokļu izīrēšana tūristiem ir aizliegta ar likumu, taču neviens par šādiem pārkāpumiem nesoda. Papildus tam ir arī citi negatīvi aspekti. "Mēs saprotam, ka šāds bizness ievērojami pasliktina mājokļu situāciju Prāgā," saka Pospisils. Taču līdz šim Prāga nav veikusi nekādas darbības pret mitekļu īstermiņa īrēšanu tūristiem.

Iemesls ir tas, ka tūrisma nozarei ir liela nozīme Čehijas ekonomikā, īpaši Prāgā. Pēc valsts tūrisma aģentūras “CzechTourism” datiem, tūrisma ieņēmumi 2023. gadā bija gandrīz septiņi miljardi eiro. Un tūrisma nozare, kurā strādā gandrīz ceturtdaļmiljons Čehijas iedzīvotāju, valstij ir svarīgāka par lauksaimniecību.

Pērn Čehijā reģistrēti 22 miljoni ārvalstu tūristu nakšņošanas gadījumu. Astoņi miljoni raduši nakšņošanas vietas Prāgā. Šogad skaitļi ir vēl lielāki. Lielākā daļa tūristu ir no kaimiņvalstīm. Ārzemju viesu skaits tuvojas pirmspandēmijas līmenim.

Daži eksperti nelabprāt runā par briesmām, ko Čehijā var radīt pārāk daudz tūristu. Viņi uzskata, ka no tā cieš tikai noteiktas vietas, piemēram, Prāgas vēsturiskais centrs. Prāgā dzīvo 1,3 miljoni cilvēku, astoņi miljoni Čehijas galvaspilsētu apmeklē gadā. “Skaitļi nav tik slikti,” atzīmē tūrisma jomas eksperts Karels Virits. “Problēma ir nekontrolēta īstermiņa īres mājoklis. Septiņi no desmit cilvēkiem, kas dzīvo vēsturiskajā centrā.”

Lai arī kāds nebūtu tracis no dzērājiem, vietējo neapmierināto dēļ Prāgas pašvaldība šobrīd nav gatava radikāliem dzērājtūristu plūsmas ierobežošanas pasākumiem.

Pasaulē

Daudzas Ukrainas pilsētas, kuru tuvumā notiek cīņas, palikušas bez bankām un citām finanšu iestādēm. Banku filiāles tiek slēgtas un evakuētas, arī bankomāti slēgti. Cilvēki netiek pie skaidras naudas, lai iegādātos pārtikas preces. Kā bankas Ukrainā piegādā skaidru naudu ciematiem pie frontes līnijas, tām apdzīvotajām vietām, kuras atrodas zem Krievijas artilērijas uguns, pēta sabiedriskās  raidorganizācijas "Radio brīvā Eiropa/Radio Brīvība" mediju platformas “Current Time” žurnālisti.

Svarīgākais