Putins esot gatavs sarunām ar Ukrainu, taču ne ar Zelenski

© depositphotos.com

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas risināt sarunas ar Ukrainu, taču bez Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska līdzdalības, jo neatzīstot viņa varas leģitimitāti. Kijiva atbild: mēs risināsim sarunas pēc saviem noteikumiem, ziņo Polijas interneta medijs "wnp.pl".

Putins apšauba Zelenska valdīšanas likumību

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija ir gatava sarunām ar Ukrainu, tomēr Krievijas diktators neatzīst Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska varas leģitimitāti. Vladimirs Putins ceturtdien savā ikgadējā preses konferencē apgalvoja, ka Krievija "vienmēr ir teikusi, ka ir gatava sarunām un kompromisiem" ar Ukrainu.

Kremlis uzskata prezidentu Volodimiru Zelenski par neleģitīmu un ierosināja parakstīt dokumentus, piemēram, ar Ukrainas parlamenta vadītāju. V. Putins atkārtoja savus agrākos apgalvojumus, ka ukraiņi ir daļa no krievu nācijas.

Pēc V. Putina teiktā, Krievija "vienmēr ir teikusi, ka ir gatava sarunām un kompromisiem" un ka "sarunu rezultāts vienmēr ir kompromisi". Viņš piebilda: "Mēs esam gatavi, bet mums vajag, lai otra puse būtu gatava sarunām un kompromisiem." Viņš arī sacīja, ka Maskava ir gatava "dialogam bez priekšnosacījumiem", bet pamatā ir kārtība, kas izriet no sarunām Stambulā 2022. gada beigās, un "realitāte uz vietas, kas pastāv šodien".

Preses konferences laikā, kuru pārraidīja galvenie mediji, V. Putins atbildēja uz kādas sievietes jautājumiem, kas pārstāv struktūru ar nosaukumu "Otrā Ukraina". Kā viņš paskaidroja, ar šo vienību ir saistīts Viktors Medvedčuks - prokrievisks Ukrainas politiķis, bijušais prezidenta administrācijas vadītājs Viktora Janukoviča valdīšanas laikā.

Putins interpretē Ukrainas konstitūciju

Pēc tam V. Putins iepazīstināja ar savu Ukrainas konstitūcijas interpretāciju, kurā, pēc viņa teiktā, nav minēta iespēja paplašināt valsts prezidenta pilnvaras pat saskaņā ar karastāvokli un paredzēts, ka bez vēlēšanām var paplašināt tikai Ukrainas parlamenta un tā spīkera pilnvaras.

"Ja ne ar režīma līderi, tad ar ko jūs varat runāt, ja viņš pats nav likumīgs? Ja kāds dosies uz vēlēšanām un kļūs likumīgs, mēs runāsim ar katru cilvēku, arī Zelenski. Tagad, ja Ukraina patiešām vēlas iet pa miera izlīguma ceļu, tad, protams, viņi to var izdarīt. Viņi var organizēt šo procesu Ukrainas iekšienē, kā vēlas. Mēs varam vienkārši parakstīt dokumentus tikai ar tiem, kas ir likumīgi, un padome un padomes priekšsēdētājs ir leģitīmi," sacīja V. Putins.

Viņš piebilda: "Iekšēji viņi var organizēt šo procesu tā, kā viņi vēlas, bet mēs varam parakstīt, ja kādreiz nonākam līdz dokumentu parakstīšanai, tikai ar likumīgo iestāžu pārstāvjiem."

Preses konferences laikā V. Putins apliecināja, ka četrus gadus nav runājis ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu. Savukārt "Washington Post" un "Reuters" novembrī ziņoja, ka D. Tramps ir runājis ar V. Putinu - viņam bija jāpasaka, lai V. Putins neeskalē konfliktu Ukrainā. "Ja būs tikšanās ar D. Trampu, mums būs par ko runāt," savukārt sacīja V. Putins.

Viņš arī apliecināja, ka Krievijas "Oreshnik" raķetes darbības rādiuss nozīmē, ka to nevar notriekt ar pretraķetēm, kas pieder ASV pretraķešu aizsardzības sistēmai Polijā un Rumānijā.

Konferencē, kas ir divu iepriekšējo propagandas formātu apvienojums - vairāku stundu atbilžu maratons uz pilsoņu jautājumiem un ikgadēja preses konference medijiem, V. Putins atkārtoja savus iepriekšējos apgalvojumus, ka ukraiņi ir daļa no Krievijas nācijas. Viņš paziņoja, ka "drīz beigsies ukraiņi, kuri vēlas cīnīties".

Ukraina gatava sarunām pēc saviem noteikumiem

Ukraina ir gatava sarunām par kara izbeigšanu ar Krieviju, bet tikai pēc saviem noteikumiem, ceturtdien sacīja Augstākās Radas (parlamenta) spīkers Ruslans Stefančuks, komentējot Vladimira Putina paziņojumu par Krievijas gatavību sarunām.

"Mana nostāja nav mainījusies. Šajā karā agresors ir Krievijas Federācija un upuris ir Ukraina. Tikai Ukrainas kā šīs agresijas upura apstākļiem vajadzētu būt apstākļiem, kādos mēs esam gatavi panākt mieru," preses brīfingā sacīja R. Stefančuks.

Pasaulē

Pēdējās nedēļās virs vairāku ASV štatu dzīvojamiem rajoniem, ierobežotām teritorijām, kritiskās infrastruktūras objektiem un armijas bāzēm ir pamanīti lidojoši objekti, kas varētu būt droni. Novērojumi ir radījuši intensīvu spiedienu uz federālajām aģentūrām, lai tās sniegtu vairāk informācijas par lidojošajiem objektiem. Valsts amatpersonas iedzīvotājus mudinājušas nomierināties un uzsvērušas, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka droni rada draudus valsts drošībai, savā portālā "cnn.com" ziņo ASV televīzijas kanāls CNN.