Tūrisms neapsīkst arī ziemā. Ir iezīmējušies tūristu iecienītākie galamērķi ziemas sezonā. Tie ir Eiropas siltākie piekrastes reģioni. No desmit visvairāk apmeklētajiem galamērķiem septiņi atrodas Dienvideiropā, liecina Eiropas Komisijas mājaslapā apkopotā informācija.
Eiropas Savienības (ES) tūrisma infopaneļa dati https://tourism-dashboard.ec.europa.eu liecina, ka ziemā ES ceļojumu "karstie" punkti ir dienvidu piekrastes reģioni. Informācijas panelis parāda jaunākos datus par ES tūrisma ekosistēmu valsts, reģionālā un vēl detalizētākā līmenī.
Aplūkojot kopējo tūristu ziemā pavadīto nakšu skaitu laika posmā no 2022. gada decembra līdz 2023. gada februārim, pirmajā desmitniekā ierindojas pieci Spānijas reģioni. Par populārāko galamērķi jāatzīst Kanāriju salas - pārsniedz sešus miljonus pavadīto nakšu.
Otro vietu ar 5,8 miljoniem ieņem Ronas Alpi Francijā. Tie īpaši atzīmēti ar savu augsto tūristu uzturēšanās koncentrāciju ziemā. Alpiem seko Andalūzija Spānijā, kas pārsniedz piecus miljonus pavadīto nakšu, Francijas reģions Ildefransa - reģistrētas 3,8 miljoni nakšu. Katalonija Spānijā un Provansa-Alpi-Azūra krasts Francijā ziņoja par nedaudz mazāk nekā trīs miljoniem nakšu katrā, bet Spānijas reģions Valensija sasniedz 2,3 miljonus nakšu.
Austrijas federālā zeme Tirole arī ir iecienīta tūristu vieta gan ziemas sezonalitātes, gan kopējo nakšu skaita dēļ - reģistrēti divi miljoni nakšņošanas reižu. Pirmajā desmitniekā ierindojusies Lacio Itālijā un Madride Spānijā, katra ar aptuveni diviem miljoniem nakšu, kuras šajā vietā tūristi pavadījuši tieši ziemas sezonā.
Līdz ar ziemas iestāšanos daudzi reģioni piedzīvo tūrisma sezonas "pīķi". Tirolē Austrijā, kas ir slavens ziemas sporta veidu galamērķis, laikposmā no 2022. gada decembra līdz 2023. gada februārim tika reģistrēti 20% no ikgadējām nakšņošanas reizēm. Tai cieši pa pēdām seko Zalcburga Austrijā un Aostas ieleja Itālijā - katra no tām piesaista 19% no ik gadu šajā periodā pavadītajām naktīm.
Nav pārsteidzoši, ka, izņemot trīs labākos reģionus, lielākā daļa no atlikušajiem 10 populārākajiem galamērķiem ir kalnu apgabali, kas ir iecienīti tieši ar ziemas aktivitātēm. To vidū ir Pohjois-ja Itä-Suomi Somijā (17%), divi Šveices reģioni — Ostschweiz un Région lémanique (abi ar 17%), kā arī Steiermark un Forarlberg Austrijā (katrs 17%), Stredné Slovensko Slovākijā (16%) un Rona-Alpi Francijā, arī 16%.
Saskaņā ar tūrisma informācijas paneļa datiem, 2023. gadā visvairāk apmeklētais reģions bija Maljorkas sala Spānijā, reģistrējot vairāk nekā 51 miljonu nakšu, kam sekoja Parīze ar gandrīz 44 miljoniem un Roma ar 41 miljonu.
Berlīnē, Horvātijā Istras pussalā, Amsterdamā un Grieķijas Kiklādu salās 2023. gadā tika reģistrēti 25-29 miljoni nakšņošanas reižu. Ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gadu (no 5,5 līdz 3,1 miljonam nakšņošanas reižu) tika reģistrēts Kopenhāgenā, Īrijas otrajā lielākajā pilsētā Korkā, Minhenē, Lansarotes salā, Porto un Francijas reģionā Seine-et-Marne.
Lai noteiktu tūrisma ekonomisko nozīmi konkrētajā galamērķī, īpaši svarīgi ir divi mērījumi - tūrisma intensitāte un tūrisma sezonalitāte.
Tūrisma intensitāti aprēķina, tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaitu dalot ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, bet tūrisma sezonalitāte ir trīs visvairāk apmeklētajos mēnešos pavadīto nakšu skaits attiecībā pret kopējo pavadīto nakšu skaitu.
Aplūkojot ES valstis, tūrisma intensitāte Horvātijā, Maltā un Kiprā ir ievērojami augstāka nekā vidēji ES 27 valstīs (22 līdz 20 naktis salīdzinājumā ar 6 naktīm uz vienu iedzīvotāju). Turklāt tūrisma sezonalitāte īpaši augsta ir Horvātijā (74%), Bulgārijā (59%) un Grieķijā (59%). Šādas augstas vērtības norāda, ka tūrisms ir nozīmīga šo valstu ekonomikas daļa, bet arī padara šīs valstis neaizsargātākas pret pēkšņiem satricinājumiem šajā nozarē.
2023. gada dati liecina, ka Vācija, Grieķija, Itālija, Francija, Spānija, Austrija un Horvātija uzņem lielāko daļu no 100 ES reģioniem ar visaugstākajām tūrisma intensitātes vērtībām — uz vienu iedzīvotāju tiek pavadītas vidēji 44 naktis salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju - sešas.
Maksimums no 145 līdz 115 naktīm uz vienu iedzīvotāju tika reģistrēts Korfu (Grieķija), Istras (Horvātija), Egejas jūras dienvidu daļas (Grieķija), Fuerteventuras un Lansarotes (Spānija) reģionos. Šie skaitļi liecina, ka dienvidu piekrastes reģioni lielā mērā ir atkarīgi no tūrisma, lai uzturētu savu ekonomiku.
Attiecībā uz sezonalitāti, Bulgārijas dienvidaustrumu piekrastes reģionā koncentrējas gandrīz 80% nakšu, kas pavadītas trijos visvairāk apmeklētajos mēnešos. Vērtējums virs 70% ir atrodams arī citos piekrastes reģionos Horvātijā, Somijā, Rumānijā, Grieķijā un Ungārijā.
Ņemot vērā šos divus mērījumus, vēl vairāk tiek uzsvērta atsevišķu vietu pārmērīgā atkarība no tūrisma nozares: sniegotos kalnos un piekrastes reģionos tūristu mītnēs pavadītās naktis vairāk nekā divas reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju.
Galvaspilsētu reģioniem ir izšķiroša nozīme tūristu piesaistē, jo 2023. gadā visā ES tie veidoja aptuveni 26% no tūristu mītnēs pavadītajām naktīm. Parīze, Amsterdama, Kopenhāgena un Prāga izceļas ar tūrisma intensitāti, kas ievērojami pārsniedz valsts vidējos rādītājus. Līdzās Kopenhāgenai arī Tallinas un Rīgas nacionālā tūrisma īpatsvars ir pieaudzis par aptuveni 10%, salīdzinot ar 2019. gadu.
Turklāt deviņi galvaspilsētu reģioni (Nikosija, Luksemburga, Valeta, Rīga, Tallina, Budapešta, Prāga, Viļņa, Kopenhāgena) veido vairāk nekā 30% no tūristu naktīm attiecīgajās valstīs.
Parīze un Madride ir starp 20 populārākajiem ziemas galamērķiem, iespējams, tāpēc, ka tām ir divu Eiropas lielāko un ikoniskāko pilsētu statuss. Šīs pilsētas ir galvenie kultūras, ekonomikas un tūrisma centri, kas piesaista apmeklētājus visa gada garumā neatkarīgi no sezonas.
Vīne, kas ir arī starp top 20, ir slavena ar saviem Ziemassvētku tirdziņiem un klasiskās mūzikas pasākumiem, savukārt Budapešta lepojas ar pasaulē zināmām termālajām pirtīm, svētku tirgiem un pieejamību, salīdzinot ar citām lielākajām Eiropas pilsētām.
Lai gan galvaspilsētu un reģionu ekonomiskā nozīme ir acīmredzama, galvaspilsētas ir mazāk pakļautas ekonomiskiem riskiem salīdzinājumā ar piekrastes vai kalnu reģioniem, kur sezonas tūrisms ir galvenais ienākumu avots.
ES tūrisma infopanelis tika izveidots 2022. gadā, un to izstrādāja Eiropas Komisijas zinātnes un zināšanu Kopīgais pētniecības centrs (Joint Research Centre (JRC)) un Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts pēc ES dalībvalstu pieprasījuma izstrādāt rīku tūrisma ekosistēmas divējādās pārkārtošanās un noturības uzraudzībai. Informācijas panelis ir izstrādāts sadarbībā ar "Eurostat" un ES dalībvalstīm.
