Eiropas Savienībā veikalos visbiežāk izmantotais maksāšanas veids ir skaidrā naudā, lai gan tās izmantošana šogad turpināja samazināties, lasāms Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapas publikācijā.
Tur teikts, ka digitālo maksāšanas līdzekļu īpatsvars vērtības izteiksmē turpina palielināties, joprojām dominējot kartēm un pieaugot mobilo lietotņu īpatsvaram.
ECB 19. decembrī publicēja jaunākā pētījuma rezultātus par patērētāju attieksmi pret maksājumiem eirozonā (SPACE). Neskatoties uz digitālo maksājumu tendenci, skaidras naudas maksājumu skaits 2024. gadā joprojām ir ievērojams, īpaši maza apjoma un personīgajiem maksājumiem.
Maksājumu skaita ziņā skaidra nauda tirdzniecības vietā tiek izmantota 52% darījumu, salīdzinot ar 59% 2022. gadā. Vērtības ziņā dominējošais maksāšanas līdzeklis ir kartes (ar 45% īpatsvaru, samazinoties no 59%), kam seko skaidra nauda (39%, samazinājums no 42%) un mobilās lietotnes (7%, pieaugums no 4%).
Pieaugošo digitālo maksājumu īpatsvaru veicina tiešsaistes maksājumu pieaugums; tie veido 21% no patērētāju ikdienas maksājumiem pēc skaita un 36% pēc vērtības, salīdzinot ar attiecīgi 17% un 28% 2022. gadā. Visbiežāk izmantotais tiešsaistes maksājumu instruments ir kartes, kas veido 48% darījumu, kam seko citi elektroniskie maksāšanas līdzekļi, piemēram, maksājumu maki un mobilās lietotnes, kas kopā veidoja 29% darījumu.
Patērētāju norādītās maksājumu preferences nav mainījušās. 2024. gadā, tāpat kā 2022. gadā, 55% patērētāju dod priekšroku norēķiniem ar kartēm un citiem bezskaidras naudas līdzekļiem veikalos, 22% izvēlas norēķināties ar skaidru naudu un 23% nav skaidras izvēles. Vidēji patērētāji uzskata, ka kartes ir ātrākas un vieglāk lietojamas. Viņi uzskata, ka nauda ir noderīgāka, lai pārvaldītu savus izdevumus un aizsargātu viņu privātumu.
Lielākā daļa patērētāju (62% 2024. gadā, salīdzinot ar 60% 2022. gadā) uzskata, ka ir svarīgi izmantot skaidru naudu kā norēķinu iespēju. Un lielākā daļa (87%) ir apmierināti ar savu piekļuvi skaidrai naudai, uzskatot, ka ir ļoti vai diezgan viegli izņemt skaidru naudu bankomātā vai bankā, lai gan apmierinātība nedaudz samazinājās (no 89% 2022. gadā).
ECB valdes loceklis Pjero Cipollone atkārtoti apstiprinājis ECB apņemšanos aizsargāt patērētāju brīvību maksāt pēc saviem ieskatiem. “Mēs esam apņēmušies nodrošināt drošas, efektīvas un iekļaujošas norēķinu iespējas. Atbalstot gan skaidru naudu, gan digitālā eiro attīstību, mēs vēlamies garantēt, ka cilvēki vienmēr var izvēlēties norēķināties ar valsts naudu gan tagad, gan nākotnē.”
Jāatgādina ka 2. decembrī ECB publicēja otro progresa ziņojumu par digitālā eiro sagatavošanas posmu.
ECB informē, ka tā atjaunina digitālo eiro noteikumu kopumu pēc kopīgas pārskatīšanas ar patērētājiem, mazumtirgotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. ECB mājaslapā teikts, ka tā noslēdz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus potenciālo ārējo pakalpojumu sniedzēju atlasei un publicē uzaicinājumu uz konkursu jaunam pētījumam, lai iekļautu lietotāju digitālā eiro dizaina preferences.
Ieinteresēto personu iesaistīšana eiro aprites procesā visā eiro zonā joprojām ir ECB galvenā prioritāte.
ECB otrajā progresa ziņojumā par digitālā eiro sagatavošanas posmu, kas tika uzsākts 2023. gada 1. novembrī, tiek stāstīts kā tiek likti pamati iespējamai digitālā eiro emisijai.
Kopš pirmā progresa ziņojuma publicēšanas ECB ir atjauninājusi savu digitālās eiro shēmas noteikumu kopumu, kura mērķis ir saskaņot digitālos eiro maksājumus visā eiro zonā. Šobrīd tiek veikti jauni lietotāju izpētes pasākumi, lai gūtu ieskatu lietotāju vēlmēs un informētu par lēmumu pieņemšanu par iespējamu digitālo eiro. Nākamajos mēnešos ir paredzētas gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās aktivitātes, tostarp tiešsaistes aptaujas un intervijas. Tie būs vērsti uz īpašām mērķa grupām, piemēram, mazajiem tirgotājiem un neaizsargātiem patērētājiem. Rezultāti tiks publicēti 2025. gada vidū.
Pēc novembrī izsludinātā aicinājuma ECB apvienosies ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp tirgotājiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un universitātēm, lai izveidotu inovāciju partnerības, lai pārbaudītu nosacījumus maksājumiem. Paredzams, ka rezultāti tiks publicēti 2025. gada jūlijā.
Paralēli ECB strādā ar Eirosistēmas nacionālo centrālo banku ekspertiem un valstu kompetentajām iestādēm, lai izstrādātu metodiku digitālo eiro turēšanas ierobežojumu noteikšanai, līdzsvarojot lietotāju pieredzi ar monetārās politikas un finanšu stabilitātes ietekmi. Šis darbs ļaus ECB noteikt faktorus, kas jāņem vērā kalibrēšanā, un ierosināt metodiku digitālo eiro turēšanas ierobežojumu kalibrēšanai. Notiks konsultācijas ar tirgus dalībniekiem ar Eiropas Mazumtirdzniecības maksājumu padomes starpniecību, kā arī paļaujas uz detalizētiem bankas datiem, kas īpaši savākti šim nolūkam. Ierosinātā metode tiks pārbaudīta 2025. gadā.
ECB padome lems par iespējamu digitālā eiro emisiju tikai pēc tam, kad būs pieņemti attiecīgie tiesību akti.
