Šis nu gan ir pateicīgs temats, ko vienmēr varēs apzelēt dažādos pētījumos un rakstos.
Tad vajadzēja darī tā, tagad atkal šitā...
Lieta tāda, ka ir daudz nezināmo, par ko, varbūt, kādreiz uzzināsim. Bet, varbūt, arī nē.
Piemēram, par CIP direktora Bērnsa vizīti Maskavā 2021.gada novembrī. Ko viņi tur apsprieda?
Par ko vienojās?
Kļūdās visi. Putins neieņēma Kijivu 3 dienās, taču arī Zelenskis neaizmuka uz ārzemēm, kā bija plānojuši ASV.
Galvenā problēma, manuprāt, ir tā, ka rietumos nesaprot krievu mentalitāti un domāšanas veidu. No tā arī, bieži vien, nepareizi lēmumi.
Varēt biežāk konsultēties ar Baltijas valstīm, Somiju, Poliju. Taču nē, par "lepnu" tam.
Nu bet, tā jau tas pasaulē ir iegājies ka viss jaunais nāk ar zināmām sāpēm. Jā, dažreiz tas var izraisīt eskalāciju, dažreiz varbūt pat globālu katastrofu, bet tā taču nav norma. Dzemdības nav katastrofa bet gan dabīgs process. Viss atkarīgs no tā cik negribīgi un ar kādām "salami sagriešanas" metodēm vecais, ļaunais negrib dot vietu jaunajam.
Pasaule vienkārši atkal pārdzimst un šajā procesā valstis pirmkārt jau ka cenšas ieņemt sev tādu vietu kāda tām pienākas atbilstoši jaunajiem apstākļiem. Krievijai, redz, vajag Mazkrieviju jo nevar neredzēt ka Ukainai tā ir par daudz, Trampam vajag Grenlandi jo atkal nevar nerdzēt ka Dānijai un 50 000 tās Grenlandes iedzīvotājiem ar tā ka tā visa izskatās par daudz. Ķīniešiem Taivana - viena tauta, viena valsts, kāda runa. Viss dabiski, dzemdības dabiskas un nekādu eskalāciju, nekādu dzemdību katastrofu, ja vien viss nedabiskais tiek izolēts.