Igaunijas parlamentā Rīgikogu pirmajā lasījumā pieņemts Parāda likuma grozījumu projekts. Izmaiņu mērķis ir stingri regulēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem bankas var slēgt savu klientu norēķinu kontus, kā arī garantēt iedzīvotājiem karšu maksājumu darbību krīzes situācijā, ziņoja Igaunijas Radio un raksta Igaunijas nacionālās raidorganizācijas ERR interneta vietne "err.ee".
Kamēr Latvijas finanšu sektora pakalpojumu saņēmēji laiza brūces no neaizmirstamā finanšu tirgus kapitālā remonta un raugās palīdzīgu skatu valdības un parlamenta virzienā cerībā uz izšķirošiem lēmumiem, Igaunijā likumdevējs rīkojas.
Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi, kurš iesniedza likumprojektu, skaidroja grozījumu kā vitāli nepieciešamu. No vienas puses, bankām ir jāsamazina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks, bet, no otras puses, bankas konts mūsdienās ir neaizstājams.
Direktīva, kas uzliek par pienākumu Eiropas Savienības (ES) valstīm nodrošināt piekļuvi galvenajam norēķinu kontam ikvienai fiziskai personai, kas likumīgi atrodas ES, ir spēkā kopš 2014. gada.
Tomēr, pēc J. Ligi domām, līdz šim Igaunijas kredītiestādes un finanšu iestādes ir pārāk viegli atteikušas klientu pieteikumus vai slēgušas esošos kontus. Gan Augstākā tiesa, gan Eiropas Komisija iepriekš ir norādījušas uz šādu atteikumu pamatojuma trūkumu, un Tieslietu kanclera birojs ir saņēmis daudzas sūdzības.
Problēmas mērogu apliecina fakts, ka indivīdiem tika atteikts atvērt galveno norēķinu kontu 1681 reizi, ieskaitot nerezidentus 365 gadījumos.
Saskaņā ar grozījumu projektu, nākotnē banka nevarēs atteikties noslēgt maksājumu pakalpojumu līgumu tikai tāpēc, ka pastāv augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks, kas it kā saistīts ar potenciālo klientu. Tas nozīmē, ka vispārējie nosacījumi nevar ietvert, piemēram, atteikumu apkalpot trešo valstu valstspiederīgos.
"Likumprojekts paredz banku tiesības piemērot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumus, piemēram, ieviest maksimālo ikmēneša maksājumu ierobežojumu, vienu pārskaitījumu vai kopējo summu kontā, kā arī aizliegt izņemt skaidru naudu ES vai ārpus tās," sacīja finanšu ministrs J. Ligi.
Finanšu ministrs piebilda, ka banka varēs izbeigt līgumu tikai izņēmuma gadījumos, tas ir, ja ir ļoti labs iemesls. Piemēram, ja nav iespējams veikt pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas apkarošanai, kā arī īstenot Starptautisko sankciju likumu.
Parāda likuma grozījumi arī uzliek par pienākumu bankām nodrošināt klientiem iespēju veikt bezsaistes karšu maksājumus ārkārtas situācijā, tas ir, gadījumos, kad tiek pārtraukts interneta savienojums.
"Tas var notikt reālajā dzīvē, it īpaši, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Savienojums var tikt pārtraukts. Vitāli svarīgu pakalpojumu sniedzējiem, t.i., lielajām bankām, katram klientam būs jānosaka bezsaistes limits bankas kartes mikroshēmā, lai nodrošinātu iespēju veikt maksājumus termināļos bez interneta pieslēguma," skaidroja J. Ligi.
Kā norādīts likuma paskaidrojumā, cilvēki varēs iegādāties kritiski svarīgas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, zāles un degvielu, ja pārdevēja maksājumu terminālim neizdodas savienoties vai tas nav savienots ar bankas maksājumu sistēmu.
Piecas bankas, tostarp lielākās - "SEB” banka un "Swedbank", kā arī septiņi degvielas uzņēmumi, tostarp "Alexela" un "Olerex", ir iecelti par vitāli svarīgu pakalpojumu sniedzējiem. Pārtikas veikalu un aptieku vidū partneri vēl nav izvēlēti.
