Krievijas uzbrukuma iespēja Baltijas valstīm un Polijai nepazūd no militārpersonu, politiķu un ekspertu publiskajām diskusijām. Neraugoties uz reālajiem draudiem, vienīgā valsts Austrumeiropā, kura šobrīd adekvāti uz tiem reaģē, ir Polija. Par to liecina 2024. gadā noslēgtie līgumi par jauna bruņojuma iegādi armijai, informē Polijas ekonomikas ziņu portāls “wnp.pl”.
Nesen par kara eskalācijas draudiem atgādināja britu aizsardzības eksperts Frensiss Tusa, kurš britu laikrakstā “The Independent” paziņoja, ka Eiropa gatavojas trešajam pasaules karam.
Pēc Tusas teiktā, uz Krievijas draudu fona Lielbritānija bīstami atpaliek aizsardzības jomā. Tajā pašā laikā Polijas, Somijas un Baltijas robežas ar Krieviju, kura atrodas vairāk nekā 1500 km attālumā no Londonas, tiek intensīvi nostiprinātas. Eksperts arī brīdina, ka Ukrainas sakāve var provocēt Krieviju veikt militāras darbības pret Somiju un pat Poliju.
Eiropa nav gatava plaša mēroga konfliktam. Tas attiecas ne tikai uz Apvienoto Karalisti, bet arī uz Vāciju, Franciju un citām Eiropas NATO valstīm.
“Eiropas valstīm nav pietiekamu cilvēku, ekipējuma un munīcijas resursu, lai efektīvi pretotos Krievijai. NATO pēdējā laikā nav palielinājusi savu potenciālu, tā nav izveidojusi nevienu jaunu divīziju, kas būtu pilnībā aprīkota un gatava darbībai,” intervijā “wnp.pl” norāda bijušais Polijas Sauszemes spēku komandieris ģenerālis Valdemārs Skripčaks.
Tikai Krievijas agresija pret Ukrainu 2022. gada februārī lika Eiropas valstīm sākt palielināt aizsardzības izdevumus. Joprojām tikai 23 no 32 alianses valstīm šim mērķim tērē divus procentus no IKP. Saskaņā ar alianses mērķi šis izdevumu apjoms līdz 2024. gadam bija jāsasniedz visām NATO valstīm. “Aizsardzības izdevumu reitingā Polija noteikti ir vadībā. Pēdējos gados mēs esam pilnībā apbruņojušies, un par lielu naudu. Tas, ka Polija bruņojumam vēlas tērēt 4,7 procentus no IKP, šokē daudzus mūsu Eiropas sabiedrotos. Neviens NATO (pat ne ASV) netērē tik daudz naudas (procentos) bruņojumam. Mūsu valsts patiešām ir Ziemeļatlantijas alianses līdere, kad runa ir par militāro izdevumu attiecību pret valsts IKP,’’ raksta Polijas medijs “wnp.pl”.
Jau 2024. gadā Polija plānoja aizsardzībai tērēt vairāk nekā četrus procentus no IKP. Tas īsti neizdevās. 2025. gadā valdība šim nolūkam tērē rekordlielu summu - 186 miljardus Polijas zlotu (43 643 970 000 eiro) jeb 4,7 procentus no IKP, kas ir augstākais rādītājs Rietumu pasaulē.
Donalds Tramps nesen izvirzīja ultimātu, saskaņā ar kuru Eiropas NATO valstīm izdevumi aizsardzībai būtu jāpalielina līdz pieciem procentiem no IKP. Poliju jau tā milzīgo izdevumu dēļ Tramps noteikti nekritizēs. Aizsardzības ministrijas jaunā vadība ne tikai neatteicās no neviena no iepriekš noslēgtajiem armijas līgumiem, bet 2024. gadā parakstīja daudzus jaunus, un par lielu naudu. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, 2024. gadā noslēgtie līgumi par ekipējuma iegādi Polijas armijai ir vairāk nekā 162 miljardu Polijas zlotu (38 024 640 000 eiro) vērtībā.
No tiem aptuveni 110 miljardi Polijas zlotu (25 819 200 000 eiro) nonāca ārvalstu aizsardzības uzņēmumos. Ar Polijas aizsardzības nozari parakstīto līgumu vērtība pārsniedz 50 miljardus Polijas zlotu (11 736 000 000 eiro). Salīdzinājumam: 2023. gadā tie bija aptuveni 150 miljardi Polijas zlotu (35 208 000 000 eiro), no kuriem 77 miljardi zlotu (18 073 440 000 eiro) plūda uz ārzemēm un gandrīz 73 miljardi zlotu (17 134 560 000 eiro) - vietējai rūpniecībai.
Polijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka gada laikā pēc pašreizējās koalīcijas nākšanas pie varas pēc parlamenta vēlēšanām 2023. gadā tika parakstīti vairāk nekā 110 līgumi, pielikumi un varianti, kas nozīmē jauna aprīkojuma iegādi armijai par kopējo summu aptuveni 130 miljardi Polijas zlotu (30 513 600 000 eiro).
2024. gada decembrī papildus līgumam par 96 “Krab” pašgājēju haubiču un 250 pavadošo transportlīdzekļu iegādi K9 pašgājējām haubicēm Bruņojuma aģentūra noslēdza vēl divus līgumus.
Pirmais tika parakstīts Ziemassvētku vakarā, 2024. gada 24. decembrī, par bezpilota gaisa sistēmu iegādi, lai aizsargātu “Homar-K” nesējraķešu eskadras ugunsdzēsības moduļus. Līguma priekšmets, ko noslēdza ar “WB Electronics”, ir 12 “Force Protection” bezpilota gaisa kuģu sistēmu komplektu piegāde, lai veiktu gaisa izlūkošanu un gaisa segumu šo nesējraķešu eskadras darbības zonā.
Pasūtījuma bruto vērtība pārsniedz 499 miljonus Polijas zlotu. Piegādes plānots veikt 2025.-2028. gadā. Turklāt pasūtījums ietver arī 72 “Homar-K” nesējraķešu un CD-10s degvielas uzpildes tankkuģu pabeigšanu ar sakaru iekārtām, kā arī UKART-2 universālo artilērijas kalkulatoru partijas iegādi K9 haubicēm.
2024. gada 27. decembrī tika noslēgts līgums par glābšanas kuģa ar koda nosaukumu “Ratownik” piegādi Polijas jūras kara flotei.
Piebildīsim arī, ka 2024. gada decembra sākumā ASV varas iestādes paziņoja par vēl vienu četru miljardu ASV dolāru aizdevumu FMF fonda ietvaros, tādējādi 2023.-2024. gadā Polija saņēma aizdevumus no ASV 11,08 miljardu ASV dolāru apmērā (vairāk nekā 46,1 miljards Polijas zlotu).