Lietuvas Aizsardzības padome pieņēmusi lēmumu – no nākamā gada aizsardzības izdevumu daļu palielināt no 3% līdz 5,5% no IKP. No kādiem finansējuma avotiem tiks ņemti līdzekļi? Lietuvas ziņu portāls "respublika.lt" lasītājiem piedāvā ekonomista, Viļņas universitātes Ekonomikas un biznesa administrācijas fakultātes asociētā profesora Aļģirda Bartkus viedokli. Viņš ieskicē trīs dažādus scenārijus.
2024. gadā Lietuvā valsts aizsardzības vajadzībām tika piešķirti aptuveni 2,4 miljardi, un nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā, visticamāk, būs tuvu 78-79 miljardiem eiro, kas būs aptuveni 3% no IKP.
Aizsardzības padomes lēmums ir aizsardzības izdevumus palielināt līdz 5,5% no IKP.
Lai Lietuva sasniegtu 5,5% no IKP, aizsardzības vajadzībām papildus būtu jāpiešķir 1,9 miljardi eiro. Pirmais veids, kā varētu iegūt šos līdzekļus, ir aizņemšanās. "Aizņemties ekonomiskiem darījumiem ir iespējams, bet ir jāizpilda saprātīgas aizņemšanās nosacījumi. Tam ir jābūt vienreizējam projektam, kam nepieciešams lielāks finansējums uz vienu vai diviem gadiem," uzskata A. Bartkus.
Taču nav pārliecības, ka aizsardzība prasīs lielākus izdevumus tikai uz dažiem gadiem - izskatās, tie būs nepieciešami ilglaicīgi. Ja nepieciešams pastāvīgs finansējums, tad aizņemties nav risinājums, atzina ekonomists.
Pieņemsim, ka Eiropas Kopienā nav aizlieguma budžeta deficītam, kas pārsniedz 3% no IKP, vai tā, kā ir bikli, bikli priekšlikumi, ir aizliegums aizņemties tik, cik vēlas aizsardzības nolūkos. Lai saglabātu nepieciešamo proporciju, aizņemšanās būs jāveic katru gadu, kā arī jāmaksā procenti par aizdevumiem.
Ja aizsardzības nolūkos valdība emitē piecu gadu obligācijas ar gada procentu likmi 2%, tad tā atkal ir spiesta aizņemties. Vairāku gadu garumā obligāciju dzēšana novestu pie aizņemšanās, bet turpmākajos gados valsti arvien dziļāk ievestu parādos, norāda ekonomists.
"Ja tiktu izvēlēts šāds finansējuma avots, nepilnu desmit gadu laikā valstij nāktos samazināt iespējas finansēt citas savas dzīves jomas, jo arvien vairāk līdzekļu, kas nonāktu valsts budžetā ekonomiskās izaugsmes rezultātā, tiktu novirzīti parādu pārvaldībai," brīdināja A. Bartkus.
"Desmit gadus vēlāk, ja papildu aizsardzības procentus turpinās finansēt ar aizņēmumiem, valstij būs jārisina jautājums par to, kuras dzīves jomas privatizēt: augstāko izglītību, vidējo izglītību vai abas, veselības aprūpi vai dažus sociālās drošības veidus. Aizņēmumu šajā gadījumā nevar uzskatīt par iespēju, jo tas piemērots tikai ierobežotiem īstermiņa projektiem," secināja ekonomists.
Komercbanku pārstāvji kā aizsardzības finansēšanas līdzekli identificējuši sociālās apdrošināšanas sistēmā uzkrāto rezervi. Šī nav pirmā reize, kad tiek ierosināts izmantot sociālā nodrošinājuma rezervi, bet tā ir pirmā reize, kad to tiek ierosināts izmantot darbībām, kas nav saistītas ar sociālo nodrošinājumu.
Sociālā nodrošinājuma sistēmas rezerve varētu būt aptuveni četri miljardi eiro. Lai gan šādi miljardi var šķist liela naudas summa, Lietuvas sāpīgā ekonomikas vēsture liecina par pretējo. Ja Lietuva saskartos ar tikpat spēcīgu krīzi kā 2008. gadā, tā uzkrātu četrus miljardus eiro, bet šī rezerve izzustu trīs gadu laikā, atklāja ekonomists.
"Nesenās finanšu krīzes laikā sociālā nodrošinājuma budžetā deficīts bijis astoņus gadus, nevis trīs gadus pēc kārtas, tāpēc pašreizējā rezerve nav pietiekama tik spēcīgai krīzei, kāda jau ir bijusi. Finansiālām grūtībām, kas ir uz pusi mazākas, rezerve būtu pietiekama, bet tas arī viss," sacīja A. Bartkus.
Profesors arī izvērtēja iespējama militāra konflikta scenāriju un dzīvi okupācijas un kara apstākļos, kuru raksturo haoss, elektronisko sistēmu nedarbošanās, dezorientētu cilvēku kustība, agresija un emocijas. Nav izslēgts, ka daļa pensiju saņēmēju dzīvos okupētajās zonās, tiks zaudētas daudzas darba vietas un liels skaits personu darbspējīgā vecumā neražos preces un nesniegs pakalpojumus, nemaksās nodokļus un iemaksas, bet dosies karā. Sociālā nodrošinājuma sistēmā, protams, atvērsies caurums: vajadzība maksāt pabalstus paliks nemainīga, bet ienākumu plūsma strauji samazināsies. Ja tas notiktu tagad, šie četri miljardi eiro tiktu iztērēti, un rezerve izzustu ļoti ātri.
Ekonomists norāda, ka drošība nav saistīta tikai ar ieročiem, kazarmām un apģērbu, tie ir jautājumi, kas aptver visdažādākās valsts dzīves jomas, tāpēc jāattīsta spēja kompleksā veidā valstī redzēt visas dzīves sfēras. Karš nav tikai fronte, karš ir arī frontes aizmugure, kurā dzīvei būs jāturpinās, tādēļ valsts drošības dēļ nevar aiztikt sociālās apdrošināšanas rezervi.
Starptautiskās valūtas rezerves ir vēl viena rezerve, kas piesaistīja daļu politiķu uzmanības. Lietuvas Bankai šajās rezervēs ir aptuveni 7,1 miljards eiro. A. Bartkus ir pārliecināts, ka šo rezervju apjoms nav liels, jo pat tad, ja Eiropas Savienības finanšu tiesību akti tiktu grozīti un dalībvalstīm būtu atļauts palikt bez jebkādām finanšu rezervēm to lielākas drošības un ieroču daudzuma dēļ, šīs rezerves nebūtu pietiekamas pat četrus gadus, lai izdevumu līmeni saglabātu 5,5% apmērā no IKP. Tos nevar izmantot tieši aizsardzības nolūkos, bet to augstāks līmenis palielina valsts noturību dažādu krīžu, tostarp karu laikā, tāpēc tie netieši veicina drošību, un tāpēc tos nevar izmantot, lai būvētu tranšejas un iegādātos patronas.
Kas būtu ieguvējs, ja pirms militāra konflikta valsts būtu izsmēlusi savas sociālās drošības sistēmas rezerves un samazinājusi starptautiskās valūtas rezerves? Ienaidnieks. Ekonomikas profesors pauda pārliecību, ka racionāla, uz saprātu balstīta gatavošanās militāram konfliktam ietver ne tikai bruņojuma iegādi, bet arī pēc iespējas lielāku finanšu rezervju uzkrāšanu, kas ļautu izdzīvot vairākus mēnešus vai pat gadus. Šo rezervju izsīkšana nepalielina drošību, bet, gluži pretēji, samazina to, pat ja saņemtie līdzekļi tiek pārskaitīti tās iestādes kasierim, kas organizē preču iegādi aizsardzības nozarei.
A. Bartkus pauda viedokli, ka galvenais iemesls, kāpēc iepriekšējā Lietuvas valdība neveidoja Aizsardzības fondu, kura galvenā sastāvdaļa bija uzņēmumu ienākuma nodokļa viena procentpunkta pieauguma daļa, bija tas, ka līdzekļi aizsardzībai būs nepieciešami pastāvīgi. Ja tā nav vienreizēja, bet pastāvīga vajadzība, tad to vislabāk var apmierināt ar augstākiem vai jauniem nodokļiem, nevis aizņemoties vai izmantojot rezerves.
"Teiksim, ja valsts līderi jau 2024. gadā būtu pieņēmuši izšķirošu lēmumu palielināt aizsardzības izdevumus par 5,5% un šajā nolūkā nolēmuši palielināt vienu nodokli. To būtu bijis iespējams panākt 2024. gadā, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 30% apmērā 15% vietā vai apliekot ar nodokli iedzīvotāju ienākumus ar 25% un 40% likmi, vai paaugstinot PVN likmi līdz 27%. Valsts Aizsardzības padomes priekšlikums piešķirt 5,5% no IKP Lietuvas aizsardzībai nozīmē šādas izmaiņas.
Protams, var piemērot arī iepriekš minēto nodokļu kombināciju. Paaugstinot visas nodokļu likmes, peļņu, personīgos ienākumus un pievienoto vērtību līdz 22%, tiek iegūti nepieciešamie 1,9 miljardi eiro. Nodokļu paaugstināšana, piešķirot aizsardzībai 5,5% no IKP, būtu ārkārtīgi radikāla. Šajā konkrētajā gadījumā nav nekaitīgas vai mazāk kaitīgas nodokļu kombinācijas. Lietuvas ekonomika pēc šādas nodokļu paaugstināšanas būtu šokā, un negatīvās sekas aizēnotu ieguvumus, ko gaida entuziasti, kuri runāja par 5,5%," brīdināja ekonomists.
A. Bartkus uzskata, ka vispirms nepieciešams saprast, ka drošība ir ne tikai tranšeju rakšana, bet daudzslāņu joma, kas ietver aizsardzības, civilās aizsardzības, tiesību aizsardzības, ekonomikas un nodokļu izglītības, sociālās drošības un citus elementus. Jāsaprot arī, ka liela daļa lietu nav iespējamas vai arī to īstenošana radītu vairāk kaitējuma nekā laba.
Ekonomists iesaka atgriezties pie racionalitātes. Ja pieejamie aizsardzības izdevumi ir nepietiekami, tad tie ir jāpalielina, bet ne no 3% līdz 5,5%, bet gudri - no 3% līdz 3,5%. Bet, ja Lietuvai patiešām aizsardzībai jātērē 4-5% no IKP, tad neizbēgami būs jāpaaugstina nodokļi. Tāpēc jau tagad jādomā, kā Lietuvas ekonomika sadzīvos ar augstākiem nodokļiem un kas ir nepieciešams, lai pārejai uz daudz augstāku nodokļu līmeni būtu pēc iespējas mazāka negatīva ietekme.
