Pasaulē

Konkurences rīvēšanās starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu jauno tehnoloģiju jomā ir sen zināma lieta. Liels ieguvējs no lielvalstu cīkstēšanās mikroshēmu ražošanā izrādās Dienvidkoreja.

Jau vairākus mēnešus pēc kārtas strauji turpina pieaugt vācu galēji labējās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) popularitāte. Ja Bundestāga vēlēšanas notiktu šobrīd, par šo partiju būtu gatavi balsot 18% vēlētāju, kas nozīmē, ka popularitātes ziņā tā panākusi kanclera Olafa Šolca vadītos sociāldemokrātus (pārliecinošs līderis aptaujās ir opozīcijā esošais konservatīvo bloks CDU/CSU, par ko balsotu 29% respondentu).

Lai gan Ukrainas enerģētikas infrastruktūras atjaunošana pēc kara izmaksās miljardiem eiro, šīs investīcijas palīdzēs Eiropai pilnībā atteikties no Krievijas piegādēm, kā arī īstenot savu ieceri par pilnīgu pāreju uz zaļo jeb bezizmešu enerģiju.

Polijas un Lietuvas amatpersonas ir nobažījušās, ka nākamajā mēnesī varētu strauji aktivizēties nelegālo migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas iekļūt Eiropas Savienības valstu teritorijā. Aizbildinoties ar ikgadējo festivālu “Slavjanskij bazar”, Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko noteicis bezvīzu režīmu desmitiem pasaules valstu pilsoņiem.

“Serbija pret vardarbību” – tāds bija galvenais lozungs sestdien Belgradā notikušajai protesta akcijai (jau piektajai beidzamā mēneša laikā), kurā piedalījās vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Taču vienlaikus viņi protestēja arī pret labēji populistisko prezidentu Aleksandru Vučiču un citām augstākajām amatpersonām, kas, vairāk nekā desmit gadus esot pie varas, veicinājušas to, ka vardarbība netiek nosodīta.

Saskaņā ar Lietuvas Speciālās izmeklēšanas biroja (STT) datiem, enerģētikas nozares novērtējums, kas ir svarīgs nacionālajai drošībai, korupcijas līmeņa dēļ pasliktinās jau otro gadu pēc kārtas. Pēc Lietuvas iedzīvotāju domām, korumpētākās iestādes joprojām ir medicīnas iestādes, Seims, tiesas, pašvaldības un partijas, raksta Lietuvas ziņu portāls "Respublika".

Krievijas varas koridoros parādās sīkas mikroplaisas. Par kaut kādu valdošās elites pilnvērtīgu šķelšanos runāt pāragri, bet priekšnoteikumi Kremļa konstrukciju erozijai pamazām briest.

NATO un tās vadošo dalībvalstu līderi solījuši darīt visu iespējamo, lai līdz nākammēnes Viļņā paredzētajam Ziemeļatlantijas alianses samitam nodrošinātu Zviedrijas pievienošanos blokam. Skaļākās iebildes pret to paudusi Turcija, bet pēc šīs valsts prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārvēlēšanas amatā esot cerības, ka Ankara savu pozīciju mainīs. Taču Zviedrijas uzņemšanu NATO nav ratificējusi arī Ungārija, turklāt šīs valsts amatpersonas izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu, kādēļ notiek vilcināšanās.

Iespējams, ka mūsu planētu laiku pa laikam patiešām apmeklē kādas citas civilizācijas pārstāvji, bet tikpat labi var būt, ka Zemes atmosfērā notiek reti un neparasti procesi, līdz kuru izskaidrojumam mūsdienu zinātne vēl nav tikusi. Nepieciešams vairāk datu, tiem jābūt precīzākiem, tādēļ vajadzīgas arī labi kalibrētas novērošanas ierīces. Tāds secinājums izriet no Neidentificēto lidojošo objektu (NLO) izpētei veltītās ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (“NASA”) ekspertu sēdes, ko pirmo reizi internetā bija iespējams vērot ikvienam.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir būtiski mainījis Francijas valsts vadītājiem ierasti aizbildniecisko retoriku attiecībā pret bijušajā komunistiskajā blokā ietilpušajām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, atzīstot, ka “mēs neesam jūsos pietiekami ieklausījušies”.

Šodien ir pēdējā dienā, kad Krievijā atļauts uzturēties vairākiem simtiem Vācijas civildienesta ierēdņiem, kultūras organizāciju pārstāvjiem un skolotājiem. Ņemot vērā pasliktinājušās attiecības starp abām valstīm, Krievijas Ārlietu ministrija jau aprīlī nolēmusi nepagarināt viņiem izsniegtās uzturēšanās atļaujas.

Igaunijas ekonomikas ministrs Tīts Rīsalo jau informējis Japānu, ka pārlieku lielo izmaksu dēļ mūsu ziemeļu kaimiņvalsts nepiedalīsies Vispasaules izstādē “EXPO”, kas 2025. gadā notiks Osakā. Tomēr parlamentārieši (tai skaitā valdošās koalīcijas pārstāvji) un daļa uzņēmēju cer, ka šo lēmumu vēl izdosies pārskatīt.

Dabas pētnieki Zviedrijas dienvidrietumu piekrastē pamanījuši par Hvaldimiru iedēvēto baltvali, kurš tiek uzskatīts par Krievijas “spiegu”. Ir aizdomas, ka viņš savulaik izbēdzis no Krievijas Ziemeļu karaflotes bāzes Murmanskā. Valis pirmo reizi 2019. gadā tika fiksēts Norvēģijas ziemeļu piekrastes ūdeņos, bet tagad gar piekrasti devies uz dienvidiem tālāk no ierastajām baltvaļu uzturēšanās vietām.

Pēc svētdien notikušās Turcijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas valsts vadītāja amatu saglabājis Redžeps Tajips Erdogans, kurš Turciju premjera, bet pēc tam arī prezidenta statusā vada jau 20 gadus. Opozīcijai, kas pēc ilgiem laikiem bija spējusi atbalstīt vienotu kandidātu, tas ir nepatīkams zaudējums, bet Erdoganam tagad vairāk nāksies domāt nevis par ģeopolitiskajām ambīcijām un megaprojektiem, bet gan to, kā izvest valsti no ekonomiskās krīzes, kuru viņa paša nepārdomātā politika arī izraisījusi.

Sākot ar 1. jūniju no Baltkrievijas Polijā būs aizliegts iebraukt kravas automašīnām ar Baltkrievijas un Krievijas numurzīmēm. Spriežot pēc visa, tā ir reakcija uz Baltkrievijas Augstākās tiesas lēmumu apstiprināt astoņu gadu cietumsodu poļu izcelsmes žurnālistam Andžejam Počobutam, kuru Aleksandra Lukašenko režīms apsūdzējis pretvalstiskā darbībā.

Ukrainas bruņoto spēku cerības saņemt modernos iznīcinātājus “F-16” šajā gadā ir ļoti niecīgas, liecina Rietumvalstu politiķu paziņojumi. Iespējams, ka tuvākajās nedēļās vai mēnešos varētu tikt uzsākta Ukrainas pilotu apmācība, taču tā būs mēnešiem ilga, turklāt pašlaik nav nekādas skaidrības, kuras valstis patiešām varētu piegādāt šīs kara lidmašīnas.

ASV Federāla izmeklēšanas biroja (FIB) atslepenotie dokumenti liecina – 1983. gadā, kad britu karaliene Elizabete II apmeklēja Kaliforniju, kāds īru izcelsmes amerikānis draudējis ar viņu izrēķināties. Arī citu valsts vizīšu laikā (karaliene apmeklēja ASV 11 reizes) FIB un Slepenais dienests īpašu uzmanību pievērsis apdraudējumam, ko varējuši radīt radikāli noskaņotie īru nacionālisti.

Šoruden beigsies jau vairākkārt pagarinātais NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš šajā amatā, un norvēģu valstsvīrs licis saprast, ka tajā palikt neplāno. Taču mazliet vairāk nekā mēnesi pirms alianses samita Viļņā, kurā būtu jāpanāk vienošanās par viņa pēcteci, joprojām izskan tikai ne īpaši pārliecinoši minējumi un baumas, turklāt politiķi, vēloties palikt anonīmi, medijiem minējuši ne vienu vien iespējamo kandidātu.

Nedēļas sākumā notikušajā uzbrukumā Krievijas Belgorodas apgabalam, iespējams, patiešām nepiedalījās Ukrainas bruņoto spēku karavīri, taču bez Kijivas augstākās militārās pavēlniecības ziņas tas notikt nevarēja. Par to ir pārliecināti starptautisko ziņu aģentūru aptaujātie militārie eksperti, kuri norāda, ka šai operācijai varētu būt bijuši vairāki mērķi.

Māja Austrijas pilsētā Braunavā pie Innas, kurā 1889. gadā pasaulē nāca vēlākais nacistu fīrers Ādolfs Hitlers, tiks pārveidota par policijas virsnieku apmācības centru, nolēmušas varasiestādes. Plānots, ka remonts tajā sāksies jau šā gada rudenī, tomēr Austrijas mediji norāda, ka projekts ir būtiski sadārdzinājies, un pašlaik Iekšlietu ministrijai nemaz nav tā realizēšanai nepieciešamo līdzekļu.

Kopš pagājušās nedēļas nogales Tallinā sākuši kursēt nakts autobusi, kuru četri maršruti dod iespēju nokļūt no pilsētas centra līdz vairākām apkaimēm, ko mēdz dēvēt par Tallinas “guļamrajoniem”. Pilsētas domes uzsāktais pilotprojekts tiks realizēts līdz 17. septembrim, bet pēc datu analīzes izlems, vai to ir lietderīgi turpināt.

Krāšņi tērpi, antīki limuzīni un vairāk nekā 1000 viesu lielākoties no “vecās Eiropas” aristokrātiskajām ģimenēm – šādos apstākļos laulības ostā Minhenē iestūrējis Bavārijas princis Ludvigs un viņa izredzētā Sofija Aleksandra Evekinka. Pati karaliste nepastāv kopš 1918. gada, taču Vitelsbahu dinastija, kas gadsimtu gaitā saradojusies ar citiem pazīstamiem Eiropas karaļnamiem, joprojām ir gana ietekmīga šajā Vācijas federālajā zemē.