Pasliktinoties ASV un Ķīnas attiecībām, savu nostāju pret Pekinu īsti nespēj formulēt Eiropas Savienība. Beidzamais piemērs – domstarpības par 2020. gadā noslēgtā Visaptverošā investīciju līguma (CAI) reanimēšanu, raksta “Politico.eu”. Šādu risinājumu atbalsta Vācija, taču tajā nav ieinteresēta Francija, turklāt domas dalās arī ES institūcijās Briselē.
Norvēģijas Ārlietu ministrija paudusi savu neapmierinātību ar to, ka Zviedrijas varasiestādes to nav oficiāli informējušas par Norvēģijas teritorijā nokritušo zviedru pētniecisko raķeti un operāciju, kuras laikā uz Zviedriju pārvesti tās zinātniskie instrumenti. Zviedri gan apgalvo, ka visu informāciju snieguši Norvēģijas Aizsardzības ministrijai.
Kādreizējais Spānijas karalis Huans Karloss I, kurš jau gandrīz trīs gadus dzīvo Apvienotajos Arābu Emirātos, beidzamo nedēļu pavadījis dzimtenē. Taču viņa vizīte bijusi teju nemanāma, lai atkal neizraisītu personīgo ienaidnieku un monarhijas pretinieku kritiku, jo pār bijušo monarhu joprojām klājas aizdomu ēna par finansiālām mahinācijām.
Ne bez incidentiem un galēji labējo aktīvistu protesta akcijām pirmdien Spānijā notikusi fašistiskās partijas “Falange Espanola” dibinātāja Hosē Antonio Primo de Riveras mirstīgo atlieku ekshumācija un pārapbedīšana – jau piektā kopš viņa nāves 1936. gadā. Primo de Riveras pīšļu aizvākšana no “Kritušo ielejas” mauzoleja ir nozīmīgs solis Spānijas kreisās valdības pūliņos pielikt punktu diktatora Fransisko Franko režīma slavināšanai.
Krievijas valdības nolīgtie polittehnologi centušies panākt Vācijas galēji kreiso un galēji labējo partiju tuvināšanos ar mērķi, lai šī “vienotā fronte” mazinātu sabiedrības vēlmi sniegt atbalstu Ukrainai. Par to liecina amerikāņu laikraksta “The Washington Post” rīcībā nonākusī informācija, ko ieguvis kādas neminētas Eiropas valsts izlūkdienests.
Igaunijas jaunā valdība apsver iespēju aizliegt ātro kredītu reklāmas, pamatojot šo nodomu ar to, ka vairums aizdevēju neievēro pašreizējo regulējumu un nesniedz klientiem pietiekami precīzu informāciju par to, cik lielas parādsaistības viņi uzņemas.
Birojs – darba vieta uz trotuāra, ielas malā parkā – jebkur, kur vien pilsētā iespējams izvietot nedaudz mazāk par 1,5 m2 stilīgu stikla “būdu” ar tajā ievietotu krēslu un rakstāmgaldu – lūk, Tallinas pēdējā laika jaunā darbīgā dzīves stila brīnums.
Krievija izmanto civilos kuģus, lai iegūtu informāciju par dažādiem rietumvalstu infrastruktūras objektiem Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Ir bažas, ka šie dati Maskavai varētu būtu noderīgi, lai veiktu kādas diversijas. Šāds secinājums izdarīts Ziemeļvalstu (Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas un Dānijas) sabiedrisko televīziju kopīgi veiktajā projektā, kura rezultāts ir vairāku sēriju dokumentālais pētījums “Ēnu karš”, kura pirmā daļa šajos TV kanālos tika demonstrēta trešdienas vakarā.
Apvienotajā Karalistē pilnā sparā turpinās gatavošanās karaļa Čārlza III kronēšanai, kas notiks 6. maijā, un tai sekojošajām svinībām, atklātībā nonākot aizvien jaunām un jaunām detaļām.
Vācijas pilsētā Rotenburgā pie Fuldas mīklainos apstākļos nodegusi māja, kurā savulaik dzīvoja Armīns Meivess – bēdīgi slavenais kanibāls, kurš izcieš mūža ieslodzījumu par slepkavību un sava upura daļēju apēšanu. Šokējošākais šajā noziegumā, kas tika pastrādāts pirms vairāk nekā diviem gadu desmitiem, bija tas, ka upuris pats bija piekritis šādā veidā aiziet no dzīves.
Kanādas lielpilsētas Toronto lidostā nedēļas sākumā nozagts konteiners, kurā atradās zelta lietņi un citas vērtslietas vismaz 20 miljonu Kanādas dolāru (13,5 miljonu eiro) vērtībā. Policija, kas par notikušo oficiāli paziņoja vien pēc pāris dienām, sniegusi ļoti skopu informāciju, taču arī pēc tās var izsecināt, ka pagaidām tai nav izdevies uziet īsto pavedienu, lai atklātu šo noziegumu.
Joprojām nerimstas baumas ap Krievijas prezidenta Vladimira Putina neseno vizīti Hersonas un Luhanskas apgabalos – Ukrainai piederošās teritorijās, ko sava agresīvā iebrukuma laikā sagrābusi Krievija. Nav īsti skaidrs, kad Kremļa saimnieks tur pabijis, nav saprotams, kādēļ Maskava tik ļoti uzstāj uz to, ka tas noticis šajā pirmdienā, bet vēl mazāk ir saprotams, kādēļ Putinam šāda vizīte bija vajadzīga.
Sašutuma vētra, kas izcēlusies Zviedrijas sabiedrībā un aicinājumi boikotēt populāro degvīnu “Absolut”, likuši franču uzņēmumam “Pernod Ricard”, kam pieder šis zīmols, pārskatīt mēneša sākumā pieņemto lēmumu un tomēr atteikties no “Absolut” eksportēšanas uz Krieviju.
Igaunijas policijas novērojumi liecina, ka aizvien lielākā skaitā mājsaimniecību tiek audzēta marihuāna, turklāt ne tikai pašpatēriņam, bet arī pārdošanai. Sabiedriskais medijs “ERR” vēsta, ka šajos noziedzīgajos nodarījumos bieži vien iesaistīti cilvēki bez kriminālas pagātnes.
Projekts, kura mērķis ir Polijā uzbūvēt 20 mazos modulāros kodolreaktorus (“SMR”), straujiem soļiem virzās uz priekšu. Nule kā divas ar ASV valdību saistītas finanšu organizācijas piekritušas šim nolūkam piešķirt 4 miljardu dolāru aizdevumu uz Polijai izdevīgiem nosacījumiem.
“Es joprojām esmu iestrēgusi 2021. gada 21. novembrī,” žurnālistiem sacījusi 50 gadus vecā spāņu alpīniste Beatrisa Flamini, kura 500 diennaktis pavadījusi pilnīgā izolācijā kādā 70 metrus dziļā alā Spānijas dienvidos. Viņas piedzīvojums bija daļa no eksperimenta “Timecave”, kura laikā speciālisti, vadoties pēc Flamini veiktajiem ierakstiem, kas viņiem tika nodoti, pētīja, kādu iespaidu tik ilga vientulība un arī laika izjūtas zaudēšana atstāj uz cilvēku.
Sestdien Vācijā no energotīkla tika atslēgti pēdējie trīs kodolreaktori, un no šī brīža var uzskatīt, ka Vācija ir atteikusies no atomenerģijas. AES slēgšanu aktīvi atbalstīja valdošajā koalīcijā pārstāvētās sociāldemokrātu un Zaļo partijas, taču to par pārsteidzīgu soli nodēvējuši opozīcijā esošie konservatīvie un koalīciju pārstāvošie Brīvie demokrāti. Paradoksāli, taču tieši šīs divas partijas bija valdībā 2011. gadā, kad kanclere Angela Merkele paziņoja par AES slēgšanu līdz 2022. gada nogalei.
Latvijai dāsni iedotā nauda bēgļu uzņemšanai varētu nozīmēt pienākumu atslogot Vāciju, kuras dzīvojamo fondu un sociālo infrastruktūru pašlaik aizskalo bēgļu plūdi.
Vakar Bostonas tiesas priekšā bija jāstājas 21 gadu vecajam ASV Nacionālās gvardes ierindniekam Džekam Teišeiram, kurš tiek vainots Pentagona slepeno dokumentu nopludināšanā. Varētu šķist dīvaini, ka tik jaunam un nepieredzējušam darbiniekam bijusi piekļuve dokumentiem, kurus Pentagons nodēvējis par īpaši slepeniem un ar valsts nacionālo drošību saistītiem, taču ir zināms, ka Teišeira strādājis gvardes izlūkdienesta informācijas tehnoloģiju nodaļā, kas arī izskaidro viņa pieeju šiem failiem.
Francijas prezidents Emanuels Makrons jau kārtējo reizi nodemonstrējis savu savdabīgo izpratni par ģeopolitiku. Lielās Eiropas Savienības valsts līderis, kurš iepriekš regulāri centies sazvanīties ar agresorvalsts Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, tagad pieglaimojies Ķīnai, pavēstot, ka Francijai ir savs viedoklis par Pekinas un Taibejas attiecībām un ASV pavadā šī valsts neiešot.
Itālijas ziemeļos, Trento pilsētas apvidū aprīļa sākumā notikusi traģēdija – kāds brūnais lācis saplosījis jaunu vīrieti, kurš bija devies skriet pa meža taciņām. Noskaidrots, ka šī lācene jau iepriekš uzbrukusi cilvēkiem, tāpēc pieņemts lēmums to likvidēt.
Jau vairāk nekā nedēļu pasaules medijos tiek apspriesti no Pentagona nopludinātie dokumenti. Nekādu lielo sensāciju tajos nav, ja par tādu neuzskata faktu, ka amerikāņu izlūkošanas dienesti rūpīgi seko līdzi ne tikai politisko pretinieku, bet arī tradicionālo Vašingtonas sabiedroto darbībai. Taču amatpersonu paziņojumi ir tik miglaini, ka nekļūst īsti skaidrs – cik lielā mērā šie dokumenti ir autentiski, bet cik lielā safabricēti.
