Pasaulē

Spānijas policija arestējusi vairāk nekā desmit cilvēkus, kuri bija izkrāpuši naudu no turīgu brazīliešu ģimenēm, apsolot, ka spēs to gados jaunās atvases padarīt par pasaules līmeņa futbola zvaigznēm. Uz šo vilinošo piedāvājumu iekrituši vairāk nekā 70 puišu, taču, neraugoties uz lielajiem tēriņiem, nevienam no viņiem tā arī nav izdevies noslēgt ienesīgu profesionālo līgumu.

Igaunijas parlamenta jaunizveidotā koalīcija, kuru veido trīs partijas – Reformu partija, liberālā partija “Eesti 200” (partija “Igaunija 200”) un Sociāldemokrātiskā partija, plāno vairākas būtiskas nodokļu izmaiņas. Lielākā no tām ir ienākuma nodokļa palielināšana no 20% līdz 22% un PVN likmes palielināšana par diviem procentiem līdz 22%.

2023. gads iesākās visai cerīgi. Eiropas politikā (pirmām kārtām Vācijā) krita nerakstītais smagās kaujas tehnikas piegādes Ukrainai liegums. Šķita, ka slūžas beidzot vaļā – frontei tik nepieciešamie smagie ieroči plūdīs platā straumē, un Krievijas armijas izdzīšana no Ukrainas ir ne pārāk ilga laika jautājums.

Šajās dienās tiek atzīmēta 25. gadskārta, kopš Lielās piektdienas vienošanās pielika punktu vairāk nekā 30 gadu ilgušajai vardarbībai Ziemeļīrijā, kas prasīja vismaz 3600 cilvēku dzīvības. Politiskas pretrunas šajā Apvienotās Karalistes provincē pastāv joprojām, par ko spilgti liecina fakts, ka jau 14 mēnešus ir bloķēts provinces parlamenta jeb Ziemeļīrijas asamblejas darbs.

Nodokļu palielināšana, militāro izdevumu pieaugums un izglītības pāreja valsts valodā – šādi īsumā ir Igaunijas jaunās koalīcijas valdības darba plāni

Iepretim Latvijas Bankas visai skeptiskajai attieksmei pret ārkārtas nodokļa ieviešanu komercbankām Lietuvas Centrālā banka šādu soli atbalsta. 2022. gadā Lietuvas banku sektors, pēc neauditētiem datiem, nopelnīja 468 miljonus eiro jeb par 42% vairāk nekā 2021. gadā. Pēc Lietuvas Bankas domām, šādu peļņas pieaugumu ir izraisījuši ārkārtas apstākļi, kas eirozonā iepriekš nav bijuši, proti, pēkšņs un straujš procentu likmju pieaugums likviditātes pārpalikuma klātbūtnē, raksta portāls “respublika.lt”.

Pēkšņais naftas cenu lēciens, kas pāršalca pasauli pagājušās nedēļas sākumā, neturpinājās, un pagaidām ir iemesls uzskatīt, ka melnā zelta sadārdzināšanās varētu būt izsmelta. Taču vēl pastāv iespēja, ka tuvāko nedēļu laikā tiks piedzīvots vien relatīvi neliels kāpums.

Karš Ukrainā būtiski mainīja Tallinas plānus līdz 2035. gadam pilnībā atteikties no fosilās degvielas transporta. Tomēr pilsētā veiksmīgi funkcionē viens zaļais transports, un izskatās, ka tas pilsētas ielās ērti iekārtojies uz palikšanu.

Bijušā Dienvidāfrikas paraolimpieša Oskara Pistoriusa, kurš notiesāts par savas draudzenes slepkavību 2013. gadā, advokāti solījušies turpināt cīņu par viņa apžēlošanu. Pagājušajā nedēļā par farsu izvērtās apžēlošanas komisijas sēde, kurā sākumā tika uzklausīti pušu argumenti, bet tad komisija pēkšņi paziņoja, ka Pistoriuss vēl nav izcietis pusi no piespriestā cietumsoda, tāpēc apžēlošanas lūgumu varēs iesniegt vien nākamā gada augustā. Pie neskaidrās situācijas novedušas daudzās apelācijas šajā lietā, kuru dēļ nav īsti skaidrs, kuru datumu tad uzskatīt par brīdi, kad Pistoriuss sācis izciest piespriesto sodu.

"Man paveicās, es izdzīvoju un tagad varu jums visas pārdzīvotās šausmas pastāstīt," intervijā www.nra.lv saka Tatjana Sokolova, Mariupoles dzemdību nama vecmāte, kura tagad dzīvo Igaunijā. Gandrīz 50 dienas viņa un viņas kolēģes zem sprāgstošiem lādiņiem pieņēma dzemdības Mariupoles dzemdību nama Nr. 2 pagrabā.

Šā gada 30. septembrī beigsies NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš. Lai gan Ziemeļatlantijas alianses valstu vadītāji ar ASV prezidentu Džo Baidenu priekšgalā cenšas viņu pierunāt palikt amatā uz vēl vienu gadu, pašlaik Stoltenbergs ir nelokāms, apgalvojot, ka rudenī atgriezīsies Norvēģijā. Oficiāli tiek noliegtas arī baumas par tādu Eiropas līmeņa "smagsvaru" kā Eiropas Komisijas prezidente Urzulas fon der Leiena un Nīderlandes premjers Marks Rite kandidēšanu, bet starp potenciālajiem Stoltenberga pēctečiem, kas varētu apmierināt ne visas NATO dalībvalstis, minēta virkne ES (un ne tikai) politiķu, starp kuriem ir arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.

Vakar vizītē Ķīnā ieradušies Francijas prezidents Emanuels Makrons un Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena, kuriem šodien paredzēta kopīga tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Eiropas līderi centīsies panākt, lai Ķīna mazina savu atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, starp galvenajām sarunu tēmām būs arī savstarpējās tirdzniecības jautājumi un iespējami kopīgi pasākumi globālo klimata pārmaiņu mazināšanai.

Eiropas Komisija ar ES Padomi pagājušajā nedēļā vienojās par jaunu, pārstrādātu ES Atjaunojamās enerģijas direktīvas projektu, kas paredz krietni paaugstinātus atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķus gan enerģijas ražošanas, gan transporta un rūpniecības sektoros. Latvija direktīvas grozījumus atbalstot, taču vēloties diskutēt par atsevišķiem direktīvas punktiem, “Neatkarīgo” informēja Klimata un enerģētikas ministrijā.

Lietuvas Seims galīgajā lasījumā pieņēmis likumu “Par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar militāru agresiju pret Ukrainu”. Noteikta stingrāka uzturēšanās atļauju un vīzu izsniegšanas kārtība Krievijas pilsoņiem, bet aizliegums Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt Lietuvas pilsonību, kas raisīja vislielākās diskusijas Lietuvas sabiedrībā, netika ieviests.

“Bēgļi vai “hibrīdie ieroči”. Kas notiek uz ES austrumu robežas?” Ar šādu vēstījumu klajā nākusi Apvienotajā Karalistē bāzētā raidorganizācija BBC, klaji nomelnojot un diskreditējot Latvijas valsti par nelegālo migrantu iegrūšanu atpakaļ (“push back”) Baltkrievijā un it kā nežēlīgu un cietsirdīgu izturēšanos pret nelegālajiem bēgļiem no Sīrijas uz Latvijas – Baltkrievijas robežas.

Čehija noslēgusi līgumu ar ASV kompāniju "Westinghouse Electric Co." par nepieciešamās kodoldegvielas piegādi Dukovanu atomelektrostacijai (AES) sākot ar nākamo gadu. Iepriekš bija panākta vienošanās, ka ari Temelinas AES ar kodoldegvielu nodrošinās šī amerikāņu kompānija un Francijas uzņēmums "Framatome". Līdz ar to Čehijas atomenerģētikas nozare vairs nebūs atkarīga no Krievijas piegādēm.

Piektās parlamenta vēlēšanas beidzamo divu gadu laikā Bulgārijā noslēgušās ar tādu pašu rezultātu kā iepriekšējās četras. Lielāko atbalstu guvuši nesamierināmie pretinieki – konservatīvā partija "GERB" un liberāļu bloks ar partiju "Mēs turpinām pārmaiņas" priekšgalā. Abu partiju rezultāti ir diezgan līdzīgi, kas vedina uz domām, ka tām jau atkal neizdosies atrast kopsaucēju valdošās koalīcijas izveidē.

Ja jūs uz Amsterdamu vēlaties doties tikai piedzerties, sapīpēties marihuānu un iztrakoties, tad labāk nebrauciet nemaz! Šāds vēstījums ir Nīderlandes galvaspilsētas mērijas uzsāktajai reklāmas kampaņai, kura sākotnēji tiek adresēta 18 līdz 35 gadus veciem britiem. Beidzamo gadu laikā mērija jau pieņēmusi vairākus lēmumus, kuru mērķis ir mazināt uz skaļām izklaidēm tendēto tūristu pieplūdumu un padarīt Amsterdamu pievilcīgāku ģimeņu tūrismam.

Somijas parlamenta vēlēšanās uzvaru izcīnījusi konservatīvā Nacionālās koalīcijas partija ("Kok"), kuras līderis Peteri Orpo nu kļuvis par galveno pretendentu uz premjerministra amatu. Elektorāts nodemonstrējis, ka spējis uzklausīt konservatīvo brīdinājumus par to, ka pārāk lieli budžeta tēriņi un parāda audzēšana ilgtermiņā nekādu labumu Somijai nedos. Tā vietā pareizāk būs mazliet savilkt jostas, bet izbrīvētos līdzekļus ieguldīt ekonomikas augšupejā. Tāds vismaz ir paša Orpo plāns.

Vācijas valdošās koalīcijas partijas beidzot vienojušās par likumprojektu, kura mērķis ir atteikšanās no vairumā mājsaimniecību izmantotajām apkures sistēmām, kas tiek darbinātas ar fosilo kurināmo. Zaļo partijai gan nav izdevies uzspiest plānu jau no nākamā gada sākuma aizliegt uzstādīt jaunus apkures katlus, ko darbina dabasgāze vai naftas produkti. Panāktā kompromisa rezultātā plānoti visdažādākie pārejas periodi un izņēmumi, kas radikālākajos tā sauktās klimata neitralitātes piekritējos izraisījuši sašutumu, jo viņi uzskata, ka šādā veidā mērķi – līdz 2045. gadam Vāciju padarīt par klimata neitrālu valsti – nesasniegt.

Donalds Tramps nākamnedēļ kļūs par pirmo ASV prezidentu (bijušo vai esošo), kuram oficiāli izvirzītas apsūdzības kriminālnoziegumā. Konkrētas apsūdzības detaļas tiks atklātas vien tiesas sēdē, uz kuru nāksies ierasties arī pašam Trampam, taču ir skaidrs, ka šī lieta saistīta ar viņa 2016. gadā veikto maksājumu pornozvaigznei Stormijai Danielsai, lai viņa klusētu par abu intīmajām attiecībām. Pati par sevi šādas klusēšanas naudas maksāšana nav nekas nelikumīgs, taču, spriežot pēc visa, Tramps to noformējis kā biznesa izdevumus, nevis personīgos tēriņus.

Saspringta gaisotne vakar valdīja pie Pečeru klostera Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Līdz trešdienas vakaram Maskavas patriarhāta oficiālā kontrolē esošās Ukrainas pareizticīgo baznīcas (UPC-MP) pārstāvji atteicās pildīt valdības pieņemto lēmumu par nomas tiesību pārtraukšanu un izvākšanos no kompleksa. Vakar klostera teritorijā, kurā uzturas aptuveni 1000 garīdznieku un mūku, netika ielaisti valdības komisijas pārstāvji.