Pateicoties Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītei Japānā, Hirosimā notikušajā pasaules ekonomiski attīstītāko valstu grupas G7 samitā lielākā uzmanība tika pievērsta tieši nepieciešamībai arī turpmāk sniegt maksimālu atbalstu Ukrainai, kas jau gandrīz 15 mēnešus aizstāvas pret Krievijas agresiju. Samita dalībnieki apstiprināja jaunas sankcijas pret Krieviju un mudināja Ķīnu izmantot savu ietekmi, lai pārliecinātu Kremli izbeigt karu.
Gruzijas opozīcija šodien uzsākusi protestus, iebilstot pret to, ka tiek atjaunota aviosatiksme starp Gruziju un Krieviju. Reisi no Maskavas uz Tbilisi un atpakaļ, kas nav notikuši kopš 2019. gada, tiek atsākti pēc Kremļa iniciatīvas.
Arī pēc uzsāktā kara Ukrainā Krievija veic “ievērojamus centienus”, lai savervētu cilvēkus Igaunijā, Igaunijas sabiedriskās televīzijas diskusiju raidījumā “Esimene stuudio” paziņoja jaunieceltais Igaunijas Iekšējā drošības dienesta (KAPO) direktors Margo Pollosons.
Igaunijā pēc notikušajām parlamenta (Rīgikogu) vēlēšanām marta sākumā uzvarējušās partijas izveidoja koalīciju, kura kā vienu no galvenajām prioritātēm izvirzīja valsts aparāta un tā uzturēšanas izmaksu samazināšanu. Igauņi plāno vairāku ministriju apvienošanu zem viena jumta.
Igaunija, kas 2022. gada Pasaules preses brīvības indeksā bija pakāpusies no 15. pozīcijas uz ceturto, 2023. gada indeksā tagad noslīdējusi par četrām vietām, ieņemot astoto vietu starp 180 novērtētajām valstīm.
Jau kopš pagājušās nedēļas vairāki desmiti Polijas tālbraucēju bloķē šīs valsts robežkontroles punktu ar Ukrainu, protestējot pret to, ka Eiropas Savienības lēmumu dēļ ukraiņu kravu pārvadātāji ir izdevīgākā situācijā, salīdzinot ar poļu šoferiem. Viņi uzskata, ka nepieciešams atjaunot savstarpējo atļauju sistēmu, kas bija spēkā līdz Krievijas agresīvajam iebrukumam Ukrainā un kas tagad pēc ES lēmuma atcelta vismaz līdz nākamā gada vasarai.
Krievijas agresija Ukrainā pārvērš Krievijas pašreizējā teritorijā ietilpinātās Kaļiņingradas turpmākās valstiskās piederības un arī nosaukuma noskaidrošanu no vēsturisko kuriozu pārcilāšanas par aktuālu politisku problēmu.
Igaunija Aizsardzības ministrija no Izraēlas lielākā aviācijas ražotāja “Israel Aerospace Industries” (IAI) iegādāsies bezpilota lidaparātus kamikadzes, teikts Igaunijas aizsardzības ministra Hanno Pevkura paziņojumā.
Nu jau 20 gadus Turcijā valdījušais autoritārais prezidents Redžeps Tajips Erdogans riskē šo varu zaudēt. Ja ne prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notiks svētdien, tad otrajā, ko nepieciešamības gadījumā sarīkos pēc divām nedēļām.
Francijas parlamenta apakšpalāta pēc asām debatēm un sīva balsojuma pieņēmusi likumprojektu, kas paredz – pie pilsētu rātsnamiem vai mērijām turpmāk obligāti līdz ar Francijas karogu būs jāizkar arī Eiropas karogs. Tomēr tas attieksies vien uz tām pašvaldībām, kurās ir vismaz 1500 iedzīvotāju, bet mazo pašvaldību Francijā ir tik daudz, ka pat vairāki prezidentu Emanuelu Makronu atbalstoši deputāti norādījuši, ka neredz lielu jēgu šim likumam.
Pirmo reizi vēsturē Interpols vērsies pie sabiedrības, lai tā palīdzētu identificēt neatklātu noziegumu upurus. Organizācijai noderētu jebkādas ziņas par 22 sievietēm, kuras gājušas bojā vardarbīgā nāvē, un kuru mirstīgās atliekas laikā no 1976. līdz 2019. gadam atrastas Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē.
Liela skandāla epicentrā nonācis Lietuvas parlamenta opozīcijas deputāts Remigijs Žemaitaitis. Interneta sociālajā tīklā “Facebook” viņš kritizējis Izraēlas rīcību, nojaucot kādu palestīniešu skolu Betlēmē, un ne tikai salīdzinājis Izraēlu ar Krieviju, bet arī atļāvies izteikumus, kas tiek traktēti kā antisemītiski.
Eiropā turpina pieaugt nakts vilcienu popularitāte, un tiek ieviesti aizvien jauni un jauni maršruti starp kontinenta lielpilsētām. Ceļotāji, kuriem nav īpaši jāsteidzas, novērtē komfortu, ko nakts vilcieni sniedz salīdzinājumā ar lidmašīnām, turklāt arī vilcienu biļešu cenas daudz nepārsniedz aviobiļešu cenas, bet, ceļojot visai ģimenei iespējams pat ietaupīt.
Pēdējā gada laikā olīveļļas cena paaugstinājusies par 50%, bet turpmāk tās kāpums varētu kļūt pat vēl straujāks. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir ieilgušais sausums Spānijā, kur sliktu ražu prognozē jau otro gadu pēc kārtas. Turklāt sausums var novest pie olīvu audzētāju bankrotiem un plantāciju iznīkšanas.
Krietni pieticīgāk nekā iepriekšējos gados Krievijā šodien tiek atzīmēts 9. maijs. Sakāves kaujas laukos Ukrainā ja ne kliedējušas, tad vismaz pamatīgi sašķobījušas prezidenta Vladimira Putina loloto mītu par Krievijas armijas varenību. Bet pēdējo nedēļu laikā notikušās diversijas pašas Krievijas teritorijā liek bažīties par drošību tā sauktās “Uzvaras dienas” pasākumu laikā.
Šo pēcpusdien Krievijas pilsētā Ivangorodā notiks tā dēvētajai “Uzvaras dienai” veltīts koncerts. Lielais ekrāns pie pilsētas cietokšņa ar nodomu izvietots tā, lai to labi varētu redzēt no upes otrā pusē esošās Igaunijas pilsētas Narvas, kur (tāpat kā citur Igaunijā) jebkāda 9. maija svinēšana un PSRS vai Krievijas simbolikas demonstrēšana ir stingri aizliegta.
Daudzām ģimenēm Igaunijā nākas rūpīgi rēķināt, lai izlemtu, vai tās var atļauties šovasar bērnus sūtīt uz vasaras nometnēm. To organizētāji atzīst, ka cenas ir jūtami paaugstinājušās, un tas atstājis iespaidu arī uz pieprasījumu, kas samazinājies.
Gan Ukrainas, gan Krievijas spēki turpina gatavoties Ukrainas gaidāmajam pretuzbrukumam, par kuru pagaidām zināms vien tas, ka tāds būs, taču par ofensīvas virzienu un laiku, kad tā notiks, var izteikt tikai minējumus.
Sestdien Londonā, Vestminsteras abatijā notiks Apvienotās Karalistes monarha Čārlza III kronēšanas ceremonija. Tā būšot pieticīgāka par 1953. gada 2. jūnijā šajā pat vietā notikušo, kurā tika kronēta pērn mūžībā aizgājusī Elizabete II. Pirms gandrīz 70 gadiem notikušais pasākums vēsturē iegājis ar to, ka “BBC” pirmo reizi nodrošināja televīzijas tiešraidi gan no abatijas, gan teju visa 7,2 kilometrus garā kronēšanas parādes maršruta.
Nelielā Nīderlandes ciemata Omerenas iedzīvotāji beidzot var atviegloti uzelpot. Kopš gada sākuma šo apdzīvoto vietu bija apsēduši dārgumu meklētāji, kuru mērķis bija atrast Otrā pasaules kara nogalē nacistu okupantu apslēpto mantu, kuras vērtība mūsdienās varētu būt ap 11 miljoniem eiro. Taču meklējumi tā arī nav vainagojušies panākumiem, ko šonedēļ atzina vietējās novadpētniecības biedrības rīkotās ekspedīcijas dalībnieki.
Beidzamo mēnešu laikā stabilizējies Igaunijā ieceļojušo Ukrainas kara bēgļu skaits. Vidēji dienā valstī iebrauc aptuveni 70 līdz 80 cilvēki, turklāt vismaz puse no viņiem Igauniju izmanto vien kā tranzītvalsti, faktiski nekavējoties dodoties kaut kur tālāk. Vienlaikus pieaug to kara bēgļu skaits, kuri pēc kāda laika, kas pavadīts Igaunijā, dodas atceļā uz dzimteni.
Nedēļas nogalē plānotajā Čārlza III kronēšanas ceremonijā pirmo reizi vēsturē dot uzticības zvērestu jaunajam britu monarham būs aicināti ne tikai dižciltīgie, bet visi viņa pavalstnieki. Šis Anglikāņu baznīcas lēmums izraisījis negatīvu reakciju no britu republikāņu puses.
