Valdība, visticamāk, pagarinās ārkārtas situāciju Covid-19 izplatības dēļ, taču varētu vienoties par ierobežojumu mazināšanu. Pirms šodien paredzētās ārkārtas valdības sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šo jautājumu vērtē juristi, jo ar ārkārtas situāciju ir saistītas arī valstī paredzētās sociālās garantijas un citi atbalsta mehānismi gan ekonomikai, gan veselības un izglītības nozarēm.
“Vienkārši atceļot, kā ar nazi nogriezīsim arī atbalstu cilvēkiem krīzes situācijā. Tas ir arī juridisks jautājums,” atzina premjerministrs, “diemžēl šis vīruss pasaulē turpina plosīties, un lai arī Latvijā mēs reģistrējam mazāk inficēšanos gadījumu, tomēr mums ir jāskatās, kā mēs varam sabalansēt vēlmi mazināt ierobežojumus, tostarp atvērt ekonomiku, bet vienlaikus saglabājot drošību.”
Vērtēs, kā cilvēki un vīruss uz to reaģē
Premjers apliecināja, ka valdība plāno spriest par ārkārtas situācijas termiņu un nosacījumiem. “Skatīsimies, kā varam mīkstināt ierobežojumus. Pašlaik šo jautājumu vērtē arī juristi valdībā, kā būtu pareizāk - izlemt par ārkārtējās situācijas atcelšanu, bet saglabāt ierobežojumus vai arī turpināt ārkārtas situāciju, bet mainīt ierobežojumus,” teica premjers. No premjera teiktā izriet, ka, viņaprāt, ārkārtas situācija būtu jāpagarina, jo tas saistīts ar virkni atbalsta pasākumu krīzes skartajām nozarēm, cilvēkiem, ko valdība var īstenot šādas ārkārtas situācijas ietvaros.
Konkrētu risinājumu pirms valdības sēdes oficiāli neizpauda arī veselības ministre Ilze Viņķele: “Mēs skatīsim jautājumu par ārkārtas situācijas pagarinājumu un par Latvijā noteikto ierobežojumu pārskatīšanu. Bet jau tagad es varu teikt, ka sabiedrībai jāiemācās sadzīvot ar Covid-19, un šajā ziņā mums ir jāsasniedz vairāki mērķi - lai vīrusa izplatība pēc iespējas mazāk ietekmē ikdienas dzīvi, bet vienlaikus mēs saglabājam drošību.”
Tomēr ministre, paužot savu personisko viedokli, atzina, ka “Latvijai ir jāpieņem samērīgi pulcēšanās ierobežojumu mazinājumi, lai novērtētu, vai sabiedrība ir gatava piemēroties jauniem nosacījumiem, tos ievērot un kādu efektu tas atstās uz vīrusa izplatību”. To varētu vērtēt četras nedēļas.
Kino, teātris, muzejs?
Pašlaik ne valdības vadītājs, ne Veselības ministrija, kas apkopo ekspertu viedokļus par situāciju ar Covid-19 izplatību neizpauž, par kādiem konkrētiem soļiem spriedīs valdība, tomēr kopumā šie pasākumi ir zināmi. Jautājums, par ko vienosies valdība. Grūtākais jautājums būs izšķirties, vai jāsaglabā ārkārtas situācija un, ja tā tiek atcelta, vai ir iespējams paturēt spēkā ierobežojumus? Izskanējuši dažādi priekšlikumi, piemēram, ļaut cilvēkiem pulcēties lielākās grupās un rīkot gan privātus, gan publiskus pasākumus. Tiesa, tad tiem noteiktu arī drošības prasības. Tāpat ir apspriests jautājums, vai atļaut atvērt kinoteātrus, teātrus, muzejus, bibliotēkas, saglabājot ierobežojumus cilvēku skaitam, kas vienlaikus var tajos uzturēties. Valdība pārrunās arī sabiedriskā transporta ierobežojumus un ar to saistīto masku nēsāšanas prasību. Jau trešdien trīs Baltijas valstu premjeri vienojās atjaunot brīvu kustību starp trim Baltijas valstīm. Tiesa, iedzīvotājiem, kuri ieradīsies no kaimiņvalstīm, arī turpmāk būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.
Ar Covid-19 jāmācās sadzīvot
“Lemjot par nākamajiem soļiem, mēs aicināsim sabiedrību apzināties, ka tās ir attiecības starp valsti un cilvēkiem, kuriem būs atbildība par ierobežojumu ievērošanu,” uzsvēra I. Viņķele. “Pat ja ierobežojumus valdība mazinās, vienmēr pastāv iespēja tos atkal atjaunot.” Pēc ministres teiktā, ierobežojumi būs līdz pat gada beigām. Viņa apliecināja, ka, domājot par ierobežojumu mazināšanu, Veselības ministrija skatās dažādu valstu pieredzi, piemēram, somu un spāņu. “Te gan ir viens bet, visām valstīm ir viens nosacījums - ierobežojumus var mazināt pie optimistiskas pozīcijas, skatoties, vai šāds lēmums neparaus augšā inficēšanos, jo vienlaikus ir skaidrs, ka ierobežojumi būs stingrāki, ja pieaugs inficēšanās gadījumu skaits,” saka ministre.
Tādi pasākumi kā roku dezinficēšana, regulāra mazgāšana, zināmas distances ievērošana ir pasākumi, kuri Latvijā ir uz palikšanu, vismaz tuvākā nākotnē.
Pašlaik dati ar Covid-19 rāda, ka inficēšanās līkne samazinās un situācija ir nostabilizējusies, tomēr tā nesamazinās tik strauji, cik varētu, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus. Tas vedina domāt, ka cilvēki savā uzvedībā ir kļuvuši brīvāki. Vienlaikus eksperti atzīst, ka cilvēki ir arī noguruši no šīs situācijas, īpaši neziņas, kas notiks nākotnē.
Kādi risinājumi apspriesti Covid-19 ārkārtas situācijas ierobežojumu atvieglošanā?
Atļaut vienlaikus pulcēties lielākam skaitam cilvēku
Atļaut rīkot privātus vai publiskus pasākumus, bet nosakot dalībnieku skaitu
Atļaut sākt darbu kinoteātriem, teātriem, muzejiem, bibliotēkām
Mazināt ierobežojumus sabiedriskajā transportā, vienlaikus par obligātu noteikumu ieviešot masku lietošanu publiskā telpā
Atcelt ārkārtas situāciju, bet saglabāt ierobežojumus
Atsākt starptautisko pasažieru pārvadājumus no 13. maija
