Zariņš: OIK atcelšana Saeimā, visticamāk, izgāzīsies

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Aizvadītajā nedēļā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms pirmā lasījuma konceptuāli atbalstīja KPV LV pārstāvošā Ralfa Nemiro, viņam vēl ekonomikas ministra amatā esot, iesniegto ilgi putekļus krājušo likumprojektu, ar kuru, pēc partiju pārstāvju teiktā, paredzēts atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) jeb atbalsta virskompensāciju.

Saskaņā ar sniegto skaidrojumu tas nozīmē, ka no elektrības rēķiniem tiktu svītrota ailīte “obligātā iepirkumu komponente”, bet obligātais iepirkums arī turpmāk tikšot saglabāts, taču no ražotājiem elektroenerģija tiks iepirkta par biržas cenām, kas esot godīgi un taisnīgi pret visiem tirgus dalībniekiem un sabiedrību kopumā, paskaidro politiķis.

Šāds solis sperts, ņemot vērā OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma secinājumus.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) februārī, kad šis likumprojekts tika izstrādāts, norādīja, ka tā laika ekonomikas ministra R. Nemiro caur Saeimu virzītie grozījumi par OIK atcelšanu var radīt negatīvas sekas nodokļu maksātājiem un uzņēmumam “Latvenergo”.

Premjers atgādināja, ka pirms gada ekonomikas ministrs informēja valdību par to, kas notiktu, ja OIK tiktu pēkšņi likvidēts. R. Nemiro tolaik ieteica neatcelt OIK, jo pastāv virkne risku, kas nodokļu maksātājiem radītu aptuveni miljardu eiro lielus zaudējumus, norādīja premjers.

Līdzīgās domās ir arī opozīcijā esošo “Saskaņu” pārstāvošais Ivars Zariņš, kas ir viens no aktīvākajiem koalīcijas lēmumu kritizētājiem OIK jautājumos. Viņš aiz KPV LV priekšlikumiem saskata priekšvēlēšanu kampaņu.

Sabiedrībai sola, ka šo likuma grozījumu mērķis ir izbeigt tā dēvēto OIK afēru. Kā šo likumprojektu vērtējat jūs?

Ēzeļa ausīm ar Everestu ir vairāk kopīga nekā šim likumprojektam ar centieniem izbeigt “OIK afēru”. Ir tieši otrādi. Bet optimistiski raugoties uz to - tas ir politiskais cirks, turklāt ne visai veiksmīgā izpildījumā. Proti, KPV bija iecerējusi, ka, iesniedzot šādu likumprojektu, kurš ir acīmredzami neloģisks un prettiesisks, tas tiks uzreiz noraidīts, bez tālākas izskatīšanas Saeimā, un KPV tas dotu iespēju, vairs neko nedarot, nodemonstrēt visai sabiedrībai un jo īpaši ‒ saviem vēlētājiem, gatavību pildīt savu galveno solījumu - likvidēt OIK, bet atbildību par tā neizpildi pārlikt uz citiem.

Tomēr tas neizdevās - šāda pirmklasnieku viltība tika atmaskota, un visa Saeima “draudzīgi” nobalsoja par likumprojekta tālāku virzību, nododot to izskatīt Saeimas Tautsaimniecības komisijai. Tikai ļoti naivais šādu balsojumu varētu uzskatīt par Saeimas politiskās gribas apliecinājumu cīnīties ar “OIK afēru” ‒ vienkārši tādējādi KPV tika iesēdināts pats savā pirmklasnieka slazdā, jo, šim likumprojektam saņemot zaļo gaismu no Saeimas, tieši KPV kļuva atbildīga par tā tālāko virzību, jo, kā zināms Saeimas Tautsaimniecības komisiju vada tieši KPV [bijušais ekonomikas ministrs, KPV LV kandidāts Rīgas mēra amatam Ralfs Nemiro], un arī Ekonomikas ministrija, kura ir atbildīgā par enerģētiku, atrodas KPV politiskajā pārraudzībā.

KPV rīcībā bija un ir viss, lai varētu īstenot savu doto solījumu par OIK. Ja vien to tiešām vēlētos. Taču tā vietā KPV šo procesu nez kāpēc nolika uz dziļas pauzes ‒ lai gan Saeima zaļo gaismu tam deva jau marta sākumā, tikai tagad, pēdējā komisijas sēdē šis jautājums tika virzīts uz balsošanu. Tieši pirms Rīgas domes vēlēšanām, bet paredzot, ka Saeima šo likumprojektu tālāk turpinās skatīt tikai septembrī.

Jūs vedināt domāt, ka likumprojekts ir KPV LV priekšvēlēšanu kampaņas komponente?

Jā, un šis nu gan ir veiksmīgāk izspēlēts KPV gājiens - tas dos iespēju Tautsaimniecības komisijas vadītājam, kurš, kāda sagadīšanās - ir arī KPV Rīgas mēra kandidāts, stāstīt saviem vēlētājiem, kā viņi varonīgi cīnās ar OIK afēru, bet visa patiesība atklāsies pēc tam - kad šis likumprojekts ar troksni izgāzīsies, jo izrādīsies, ka tas ne tikai nerisina OIK problemātiku, bet tieši otrādi - nopietni to samilzina, jo pamatoti dos iespējas caur tiesu visiem OIK komersantiem atgūt no valsts tiem reiz apsolīto un nu jau likumā skaidri noteikto - un tas tika nostiprināts likumā tieši šī iepriekšējā KPV ekonomikas ministra laikā. Šis KPV likumprojekts ir arī lielisks glābšanas riņķis visiem OIK krāpniekiem, kuriem būtu jānoslīkst, ja tiktu pārbaudīta to darbības atbilstība likumam - tagad tiem to vairs nevajadzēs darīt, bet būs iespēja apstrīdēt šāda likuma pamatotību un iegūt no valsts reiz apsolīto tāpat.

Visticamāk, deputāti, kuri parakstīja šo likumu, par to pat nenojauta vai vispār pat nesaprata, ko tie paraksta. Taču tie, kas gatavoja šo likumprojektu ‒ bijušā ekonomikas ministra birojā, to nevarēja nezināt. Citādi tas jau vairs nav pat cirks, bet šizofrēnija.

Jūs pret bijušo ministru izvirzāt gana smagu apsūdzību…

Tieši Ekonomikas ministrija bija tā, kura ar putām uz lūpām, turklāt ignorējot Saeimas kārtības rullī noteikto, apmēram pirms gada, pie iepriekšējā ekonomikas ministra, kurš tagad ir Tautsaimniecības komisijas vadītājs, panāca izmaiņas iepriekšējos likuma grozījumos ‒ lai likumā tiktu paredzēts, ka OIK komersantam, nosakot kompensācijas apmēru, tiktu ņemti vērā jebkādi viņa faktiskie izdevumi bez ierobežojumiem, ja vien tie ir pareizi iegrāmatoti, un vēl tiktu uzrēķināta peļņa no tiem - tādējādi ar papildu likuma normām tika nostiprināta Kariņa iedibinātā “OIK afēra”, bet sabiedrībai šie grozījumi tika pasniegti kā cīņa ar OIK. Tagad pēkšņi, uzreiz pēc šiem grozījumiem, tiek piedāvāts pilnīgi pretējais - nekādas kompensācijas! Ietvert likumā vienlaikus divas savstarpēji pretrunīgas normas?! Ne Ekonomikas ministrija, ne komisijas vadītājs nez kāpēc tā arī nespēja sniegt atbildi uz manu jautājumu priekš Saeimas protokola - ko tad īsti vēlas panākt šī likumprojekta virzītāji, kuru no normām galu galā ir paredzēts atstāt likumā?

Kādu jūs paredzat tālāko notikumu virzību ar šo likumprojektu?

Skaidrs, ka tiesiskā valstī šāda likumprojekta apstiprināšana nebūtu iespējama. Taču pie mūsmāju jaunās tiesiskuma koncepcijas ir iespējams viss. Visticamāk, tas Saeimā izgāzīsies - vai nu pirmajā, vai otrajā lasījumā. Atkarībā no politiskā tirgus. Arī Tautsaimniecības komisijā šis likumprojekts, visticamāk, nebūtu guvis atbalstu, ja “nez kāpēc” tajā pašā dienā pēkšņi netiktu skatīti skandalozie grozījumi Ventspils ostas likumā, kuri arī ieguva tālāku virzību, lai gan pret tādiem grozījumiem principiāli un pamatoti iebilda pat Saeimas juridiskais birojs.

Patiesībā jau sabiedrībai nav gandrīz nekādas starpības, kas tālāk notiks ar šo likumprojektu - tā visa ir tukša putu kulšana, jo OIK vietā Ekonomikas ministrija jau virza citu atbalsta shēmu, uz kuru šie likuma grozījumi vispār neattiecas ‒ paredzot, ka šīs piemaksas oikistiem, apmēram 150 miljoni eiro, turpmāk tiek nodrošinātas no valsts budžeta, nevis no OIK - tas ir vēl viens KPV plāns, kā “atcelt” OIK, bet patiesībā nodrošinot “OIK afērai” jaunu piesegu - uz skolotāju, policistu, zinātnieku un mediķu algu rēķina. Un esošā jezga ap OIK šai jaunajai shēmai sagatavo augsni.

Tiek darīts viss, lai nevis cīnītos ar šo afēru, bet gan radītu tai jaunu piesegu, lai gan jau sen ir zināmas konkrētas, vienkārši izdarāmas lietas, kas būtiski, ātri un tiesiski samazinātu OIK slogu visai sabiedrībai, bet kuras Ekonomikas ministrija gadiem ir izvairījusies īstenot - ja šis likumprojekts Saeimā iegūs tālāku virzību, es piedāvāšu Saeimai lemt par tām. Un šis nebūs vienīgais patiesības brīdis, kurš rudenī tiks sarūpēts OIK “apkarotājiem”. Aicinu sekot līdzi, būs interesanti!

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.