Par pirmo politiķi, kas tiek turēts aizdomās par spiegošanu Krievijas interesēs, kļuvis “Saskaņu” pārstāvošais Jānis Ādamsons. Ceturtdien Saeima viņu izdeva apcietināšanai. Organizācijas, kas daudz kritizēta par sadarbības līgumu ar Krievijā pie varas esošo partiju “Vienotā Krievija”, priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nesteidz vērtēt apsūdzību, taču dod mājienu, ka arests varētu būt politiski motivēts.
Uz to, ka bijušā iekšlietu ministra J. Ādamsona lietā ir nopietni pierādījumi, kas liecina, ka aizdomas par spiegošanu Krievijas labā ir pamatotas, norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS). Zināms, ka J. Ādamsona lietā ir vairāk nekā 40 informācijas nodošanas epizodes.
Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85. panta pirmo daļu jeb par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.
Pirmais pēc šī panta, kas krimināllikumā tika iebalsots 2016. gadā, notiesātais arī bija “Saskaņas” biedrs - “Latvijas dzelzceļa” (LDz) ceļu meistars Aleksandrs Krasnopjorovs. Viņš, kā vēsta apsūdzība, pārfilmējot no LDz videonovērošanas sistēmām tiešsaistes režīmā un video arhīviem, nelikumīgi ieguva ziņas par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā un nodeva šo informāciju kontaktpersonai Krievijā. Par šo nodarījumu viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem un 200 stundu piespiedu darbu.
Vai aicināsiet Ādamsonu nolikt Saeimas deputāta mandātu?
Es nezinu, kas īsti noticis. Man vispirms jāiepazīstas ar lietu. Es nezinu, viņš pēdējo pusotru gadu pa slimnīcām vien dzīvoja, reti redzēju. Varbūt viņš slimnīcās sadarīja kaut ko tādu. Es iepazinies ar lietu neesmu, man tādas iespējas nav. Līdz ar to es neko nevaru teikt, nāks laiks, nāks zināšanas.
Kā jūs vērtējat līdzšinējo Ādamsona darbu?
Viņš kā darbinieks, kad nebija slims, bija labs. Īpaši savā sfērā, bet viņš bija ar ļoti asu mēli un ļoti prasīgs. Viņa prasīgumam latiņa bija ļoti augsta pret tagadējiem viņa darba turpinātājiem. Mana versija ir, ka Ādamsons bija tik dikti viņus sadusmojis, ka viņu nevarēja vairs ciest, jo viņš to darīja publiski - komisijā, plenārsēdēs un arī medijos. Savās prasībās viņš bija ļoti ass, bet es to viņa asumu izskaidroju nevis kā pakalpošanu citai valstij, bet vēlmi sakārtot lietas šeit Latvijā.
Pašvaldību vēlēšanas tikko notikušas, līdz Saeimas vēlēšanām vairāk nekā gads - būs grūti notikušo skaidrot ar priekšvēlēšanu cīņām…
Var saistīt. Manis veikta analīze sakrita ar dažu kolēģu veiktajām. Mūs - “Saskaņu” - jau bija apbērējuši, un šajās vēlēšanās gaidīja pēdējo bēru zvanu - vispirms ārkārtas vēlēšanās Rīgā un tagad šajās pašvaldību vēlēšanās, kad domāja, ka būsim galīgi aiz borta. Visi kā viens stāstīja, ka esam mirekļi. Tagad, kad šī prognoze nav piepildījusies, lai tas tā notiktu vajag aktīvi piestrādāt - jāvāc nost tā “Saskaņa”, ja pati nemirst. Domāju, ka ir daudzi atklāti un slēpti politiskie darboņi, kas grib mūs pa skuju taku palaist. Vieni gribētu pārņemt mūsu elektorātu, citi novākt kā tādu traucēkli, kas nemainīgi ir ar tādiem kaitinošiem reitingiem.
