Kamēr Saeimas opozīcija žvadzina brīdinājumus par to, ka tā varētu iniciēt referendumu, kas vērsīsies pret valdības iecerēto obligāto vakcināciju dažām profesijām, Valsts prezidents devis skaidru atbalstu šai valdības iecerei. Un ne velti – iespēja, ka referendumam nepieciešamie paraksti patiešām tiks savākti, ir niecīga.
Jau vēstīts, ka valdība atbalstījusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz, ka Covid-19 sertifikāts būs obligāts mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un izglītības nozarē strādājošajiem. Par šo ieceri, kura vēl jāskata Saeimai, neizpratni jau pauduši daži koalīcijas partneri un tai kategoriski iebilst opozīcija.
“Saskaņa” vēl trešdien izplatījusi paziņojumu, kurā atzīst: vakcinācija ir drošākais veids, kā cilvēkiem sevi pasargāt no inficēšanās ar Covid-19, bet prasība par obligātu vakcinēšanos būtu “totalitāra režīma lietota metode”.
Visi opozīcijā strādājošie politiskie spēki arī brīdinājuši, ka gadījumā, ja Saeimas vairākums apstiprinās valdības ieceri, tie izmantos Satversmē garantētās tiesības lūgt Valsts prezidentu apturēt likuma publicēšanu un līdz ar to arī tā spēkā stāšanos. Lai tā notiktu, nepieciešams savākt 34 Saeimas deputātu parakstus, kas opozīcijai ir vieglāk par vieglu, ja vien tā šajā jautājumā saglabā vienprātību.
Ja opozīcija izmanto šīs tiesības, tad tai ir divi mēneši, lai savāktu vienas desmitās daļas vēlētāju jeb aptuveni 150 tūkstošus referenduma rīkošanu atbalstošu parakstu. Ja nepieciešamais parakstu skaits netiek pieņemts, likums tiks izsludināts un stāsies spēkā.
Valsts prezidents Egils Levits, šķiet, nešaubās, ka opozīcija spēs mobilizēties un savākt nepieciešamo parakstu skaitu likuma publicēšanas apturēšanai. Intervijā “TV 24” viņš apliecināja, ka būs uzticīgs Satversmei un likuma publicēšanu apturēs, ja to prasīs nepieciešamais deputātu skaits.
Dažādus viedokļus Saeimā E. Levits uztver kā pašsaprotamu demokrātijas elementu un filozofiskā mierā gatavs sagaidīt parakstu vākšanas rezultātus: “Stīvēšanās Saeimā ir normāli. Ir tie, kas atbalsta, ir tie, kas neatbalsta. Redzēsim, kas tur beigās sanāks. Sagaidīsim šo rezultātu.”
Un līdzšinējā prakse liecina, ka E. Levita mierīgajai attieksmei ir pamats. Ja neskaita, ka obligātā vakcinācija varētu tikt legalizēta vēlāk, nekā to iecerējusi valdība, nekas cits tās plānos nemainīsies, jo pilsoņi jau pierādījuši, ka nav gatavi pietiekami aktīvi iesaistīties valstiskajos procesos, lai tos mainītu sev vēlamā virzienā.
Piemēram, bijušā KPV LV līdera Alda Gobzema atbalstītais mēģinājums atlaist Saeimu sākotnēji viesa nelielu nemieru koalīcijas vidū, jo cilvēki zem šīs iniciatīvas pirmajās dienās parakstījās pārsteidzoši aktīvi, taču šis entuziasms sevi izsmēla dažu nedēļu laikā un nepieciešamo 150 tūkstošu parakstu vietā gada laikā netika savākta pat puse. Šajā gadījumā parakstu savākšanai būs atvēlēti tikai divi mēneši.
“Latvijas iedzīvotāji ir kūtri kolektīvi iestāties un aizstāvēt savas intereses. Lielā mērā katrs mēģina kaut kādā veidā savas problēmas un attiecības ar valsti risināt individuālā kārtā. Bet pēdējā instance, kad pacietības mērs ir pilnīgi pilns, ir braukt no šejienes prom,”
saka pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, kurš uzskata, ka referendumam nepieciešamās balsis, visticamāk, netiks savāktas.
Viņš arī norāda, ka 2020. - pandēmijas - gadā, kad bija slēgtas robežas un ievērojami apgrūtināta starpvalstu pārvietošanās, Latvija migrācijas dēļ zaudēja visvairāk iedzīvotāju. “Ir 2020. gads, pandēmija, robežas slēgtas, bet Latvijas iedzīvotāji turpinājuši mukt prom no Latvijas,” rezumē A. Kaktiņš.
