ZZS veidojošās partijas domstarpības atrisinājušas – zemnieki kļūs zaļāki

© Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

“Zaļajos ir sajūta, ka ceļi jāšķir,” pērnā gada nogalē teica Latvijas Zaļās partijas un vienlaikus Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs Edgars Tavars. Tagad ideoloģisko atšķirību radītās domstarpības ir atrisinātas un kompromisa rašana apzīmogota ar ZZS tās gandrīz 22 gadu vēsturē nebijušu risinājumu – partiju apvienībai nu ir divi līdzpriekšsēdētāji.

To, ka starp ZZS veidojošo Latvijas Zaļo partiju un Latvijas Zemnieku savienību ik pa brīdim uzdzirkstī kāds konflikts, zina katrs, kas seko Latvijas politiskajām norisēm. Taču aizvadītā gada oktobrī šie konflikti tika izcelti arī publiskajā telpā.

Tolaik ZZS vadošais E. Tavars paziņoja, ka starp ZZS veidojošajiem politiskajiem spēkiem izveidojusies plaisa, jo Latvijas Zemnieku savienība nevēlas sekot Eiropas Komisijas plāniem par augu aizsardzības līdzekļu un mēslojuma izmantošanas lauksaimniecībā strauju samazināšanu un bioloģisko platību palielināšanu. E. Tavars uzskatīja, ka ZZS Saeimas frakcija demonstratīvi pauž atbalstu lielsaimniekiem un pesticīdu un ķimikāliju tirgotājiem.

Savstarpējās rīvēšanās radītā rezonanse tobrīd Latvijas populārākajā politiskajā spēkā ļoti drīz tika apklusināta. ZZS veidojošo partiju līderi vien atrunājās, ka risinājums šim konfliktiņam tiks rasts dialogā un, iespējams, kāds no iesaistītajiem runājis vien emociju uzplūdā.

Divi kapteiņi

Nule apritēja divi gadi kopš ZZS priekšsēdētāja amatā atradās E. Tavars. Saskaņā ar abu partiju vienošanos, kas tika slēgta pēc tam, kad ZZS neveiksmīgo 13. Saeimas vēlēšanu dēļ amatu nācās pamest ilggadējam apvienības vadītājam Augustam Brigmanim, ZZS priekšsēdētāja amats ik pa diviem gadiem rotēja no vienas ZZS veidojošās partijas priekšsēdētāja pie otras priekšsēdētāja.

Taču šoreiz ZZS stūre nenonāca Armanda Krauzes rokās. Tās kontrole tika sadalīta starp Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētāju E. Tavaru un A. Krauzi. Abi nu ir partiju apvienības Zaļo un zemnieku savienība līdzpriekšsēdētāji.

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka šāda ZZS teju 22 gadus ilgajā vēsturē nebijusi konstrukcija ieviesta, lai lokalizētu organizācijas iekšienē gruzdošos konfliktus.

“Domāju, ka šis ir turpinājums jautājumam startēt viņiem vēlēšanās kopā vai atsevišķi. Tādēļ pie šiem centrbēdzes momentiem kaut kāds savstarpējais iekšējais konflikts tiks menedžēts, dalot varu,” uzskata F. Rajevskis.

Līdzīgās domās ir arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra, kurš uzskata, ka šādā veidā abas partijas stiprina sadarbību, lai kaut nedaudz neitralizētu potenciālos piedāvājumus zaļajiem atšķelties no zemniekiem, lai pievienotos kādam savā ideoloģijā zaļākam spēkam.

Zemnieki kļūs zaļāki

“Nekad tā nav bijis. Sava loģika jau tur ir pēc būtības - lai sabalansētu attiecības. Tas saistīts ar Saeimas vēlēšanām, jo šādā veidā placdarmu iegūst abu partiju līderi. Līdz šim priekšrocību it kā ieguva tās partijas līderis, kas ir ZZS vadītājs. Tādēļ, lai novērstu zināmo iekšējo diskomfortu, tika pieņemts šāds lēmums,” netieši norādot, ka izmaiņas ieviestas dēļ savstarpējās greizsirdības, saka ZZS valdes loceklis, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja pirmais vietnieks A. Brigmanis.

Latvijas Zaļās partijas līderim E. Tavaram ir nedaudz cits skaidrojums. Viņš, atsaucoties uz pērnajā rudenī paustajiem pārmetumiem sadarbības partneriem, saka, ka nu domstarpības atrisinātas.

“Mēs pagājām solīti pretim, zemnieki panāca mums pretim kādus trīs soļus. Esam vienojušies, ka daudz nopietnāk strādāsim pie mazā un vidējā, bioloģiskā lauksaimnieka, lai arī tie būtu konkurētspējīgi ne tikai lielsaimnieki,”

saka E. Tavars. Viņš uzskata, ka šī vienošanās stiprina ZZS un nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās politiskajam spēkam ir visas izredzes gūt “nopietnu rezultātu”.

“Mēs debatēsim par katru lietu. Mēs, protams, esam zemnieki, bet zemnieki arī ir zaļi domājoši un lielākā daļa zemnieku strādā šajā virzienā. Varbūt mums izpratne ir dažāda, bet zaļais virziens ir Latvijas un visas Eiropas nākotne. Līdz ar to mēs kopīgi strādāsim,” uzsverot, ka turpmāk abas partijas lēmumus pieņems kopīgi, tos saskaņojot, teica A. Krauze.

Viņš arī atklāja, ka divu līdzpriekšsēdētāja amata ieviešana ir tikai sākums izmaiņām ZZS struktūrā, taču tas nenozīmējot, ka abas partijas varētu saplūst vienā.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.