Uz 173 kilometru garās Latvijas–Baltkrievijas robežas pašlaik ir mierīgi – nekas neliecina par nelegālo imigrantu plūsmas pieaugumu. Taču, vērojot notikumu attīstību uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas, politiķi un atbildīgie dienesti gatavojas ļaunākajam scenārijam. Viens no proaktīvajiem pasākumiem paredz padarīt bargākus sodus par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī cilvēku kontrabandas organizētājiem.
Ja pēdējās dienās no Baltkrievijas Lietuvā nelegāli iekļūst vairāk nekā simts nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa sevi piesaka kā irākiešus, tad Latvijā pašlaik viss ir mierīgi, saka Valsts robežsardzes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pētersone.
Tomēr, gatavojoties, ka situācija var strauji mainīties, robežsardze ir mobilizējusi savus spēkus, lūgusi palīdzību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un pieņēmusi arī “Frontex” palīdzību - četrus ekspertus ar diviem transportlīdzekļiem.
Scenārija attīstībai nevēlamā virzienā gatavojas arī politiķi. Tā Nacionālā apvienība, bažījoties, ka Latvija pret iespējamajiem nelegālajiem imigrantiem varētu būt pārlieku maiga un iecietīga, otrdien uz sarunu bija uzaicinājusi robežsardzi pārraugošo iekšlietu ministri Mariju Golubevu.
Nacionālā apvienība vēlējās noskaidrot, kā iecerēts stiprināt valsts robežu, kāda varētu būt reakcija pret nelegālajiem imigrantiem un vai pret tiem varētu tikt vērsti arī šaujamieroči, kā arī apspriest likumdošanas iniciatīvas, kas vērstos pret robežpārkāpējiem un cilvēku kontrabandas organizētājiem.
“Mums bija ļoti produktīva saruna un ar Golubevas kundzi bija vienota izpratne, ka šajā gadījumā mēs nerunājam par klasiskiem patvēruma meklētājiem, bet par hibrīdapdraudējumu mūsu valstij,”
saka Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava un piebilst, ka frakcija ar ministri vienojusies par konkrētu rīcību, kurā ministrijai būs nedalīts Nacionālās apvienības frakcijas atbalsts.
Iecerēts, ka pierobežā tiks izsludināts ārkārtas stāvoklis un pēc iespējas ātrāk uzsākta un paātrinātā tempā pabeigta robežas izbūve. “Pieļauju, ka tas [ārkārtas stāvoklis] paver plašākas rīcības brīvības iekšlietu sistēmai kopumā,” piebilst politiķis.
Tāpat panākta vienošanās, ka M. Golubeva iniciēs Krimināllikuma grozījumus, lai ieviestu bargākus sodus par robežas nelikumīgu šķērsošanu un cilvēku kontrabandas organizāciju.
“Aktuāls ir jautājums par normatīvo regulējumu attiecībā uz stingrākas atbildības noteikšanu tiem, kuri ir iesaistīti cilvēku kontrabandā, lai atturētu iedzīvotājus iesaistīties migrantu pārvietošanas shēmās. Ministre ir uzdevusi Iekšlietu ministrijai izvērtēt stingrāku sodu ieviešanas iespējamību,” saka iekšlietu ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Linda Curika.
Pašlaik Krimināllikums nosaka, ka smagākais sods par robežas nelikumīgu šķērsošanu ir brīvības atņemšana uz diviem gadiem, bet par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai - uz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu.
Nedaudz atšķiras ministres, viņas pārraudzībā esošo dienestu un Nacionālās apvienības izpratne par šaujamieroču izmantošanu, sargājot mūsu robežas no nelikumīgajiem imigrantiem.
Pirms tikšanās ar ministri J. Dombrava pauda, ka robežsargiem vajadzētu dot skaidras pilnvaras nepieciešamības gadījumā lietot arī šaujamos. Ministre, nenoliedzot, ka tāda nepieciešamība varētu rasties, gan norāda - viņa un Valsts robežsardze uzsver, ka speclīdzekļu izmantošana pret civiliedzīvotājiem, kuri nav agresīvi, nav pieļaujama ne pēc Eiropas, ne Latvijas normatīvajiem aktiem.
Tomēr izskatās, ka arī šāda pieeja pēc sarunas ar ministri Nacionālajai apvienībai ir pieņemama, jo tā pieņēmusi, ka robežsardze sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem spēs atvairīt bīstamus robežpārkāpējus, ja tādi nāks.
