Latvijas medijos parādījusies ziņa, ka Zedelgemā (Beļģijā) nolemts novākt Latviešu leģiona karagūstekņiem veltīto pieminekli, kas pilsētiņā tika atklāts 2018. gadā. Taču eiroparlamentāriete, kas seko šiem notikumiem, uzskata, ka tiek izplatīta nepatiesa informācija.
Portāls “Delfi” bija noskaidrojis, ka mazpilsētas pašvaldība piemineklim uzmanību pievērsa pēc tam, kad publicists Ļevs Golinkins rakstu sērijā ASV portālā “Forward.com” vairākos rakstos apkopoja pieminekļus un monumentus visā pasaulē, kuri, viņaprāt, slavē nacismu un ebreju slepkavas. Tieši pēc Ļ. Golinkina publikācijas sākās diskusijas Beļģijas medijos.
Vasarā šim jautājumam pievērsās arī Latvijas deputāte Eiropas Parlamentā Inese Vaidere, pēc kuras iniciatīvas Zedelgemas pašvaldībai tika uzrakstīta vēstule. Tajā eiroparlamentārieši skaidroja, ka latviešu leģionāri nacistiskās Vācijas spēkos tika mobilizēti pret pašu gribu un ir starptautiski atzīts, ka Latviešu leģionam nav saistības ar nacistu noziegumiem pret cilvēci. Uzsvērts arī tas, ka tā bija padomju propaganda, kas radīja melus par to, ka mūsu leģionāri būtu pielīdzināmi nacistiem, un šo dezinformāciju joprojām aktīvi izplata Krievija.
Notikumos tolaik iesaistījies arī Latvijas ārlietu resors. Ārlietu ministrija, sazinoties ar Latvijas vēstnieku Beļģijā, noskaidrojusi, ka pašvaldībai nekad neesot bijis nodoma demontēt pieminekli un nekādas darbības ar pieminekļa plāksni nav paredzētas. I. Vaiderei viss gan nešķita tik vienkārši, jo vairāk tādēļ, ka pieminekļa plāksne jau bija noņemta.
Latvijas medijos izskanējis, ka, par spīti Eiroparlamenta deputātu iesaistei, Zedelgemas karagūstekņu nometnē novietoto pieminekli latviešu leģionāriem tomēr novāks. Politiķi par maz iesaistījās, par maz skaidroja, vai šādam pašvaldības lēmumam ir cits iemesls?
Tiek izplatīta kļūdaina informācija, ka pieminekli nolemts novākt. Tā nav, jo šādu lēmumu var pieņemt tikai Zedelgemas pašvaldība, bet šāda lēmuma nav. Pašvaldība, lai šajā jautājumā ieviestu skaidrību, organizēja diskusiju, kurā piedalījās dažādu interešu grupu pārstāvji, arī vēsturnieki no Latvijas. Apspriedē viņiem izdevies novērst naidīgus uzbrukumus un dezinformāciju, kas manāmi saistīti ar Krievijas politiķu interesēm. Diskusijas dalībnieki ir nākuši pie secinājuma, ka pieminekli varētu pārvietot, bet par to vēl ir pāragri runāt, jo nav šāda lēmuma. Trešdien Latvijas vēstnieks Beļģijā dosies uz Zedelgemu, lai aprunātos, lai skaidrotu mūsu pozīciju un saprastu, ko pašvaldība varētu darīt.
Situācija, manuprāt, nav nekas ārkārtējs, jo es arī, ja būtu pašvaldības vadītāja, vēlētos konsultēties ar plašāku cilvēku loku.
Pagaidām, nav skaidrības, ko ar to darīs pēc noņemšanas. Pašvaldībai ieteikts to novietot citā vietā. Ja pieminekli pārvieto, kur, jūsuprāt, tam vajadzētu atrasties?
Manuprāt, ieteikums par pieminekļa pārvietošanu uz vietu, kur fiziski atradās nometne, nav slikts. Turklāt piemineklim ieteikts pievienot vēstures konteksta skaidrojumu.
Kopš neatkarības atjaunošanas pagājuši jau 30 gadi, bet Eiropas Savienībā, nerunājot par pasauli, joprojām trūkst izpratnes par mūsu un Baltijas valstu kopumā vēsturi. Kāpēc mums to šajos gados nav izdevies izskaidrot vismaz pašiem tuvākajiem sabiedrotajiem?
Tā nevarētu teikt. Sapratne ir ārkārtīgi vairojusies pēdējo 30 gadu laikā un jo īpaši pēdējo 17 gadu laikā, kopš esam Eiropas Savienībā. Neraugoties uz pastāvīgiem mūsu ienaidnieku un viņu pārstāvju centieniem saglabāt vēsturiskos mītus par dažādām vēsturiskām parādībām.
Esam izdarījuši daudz, bet visu izskaidrot visiem jau arī nav iespējams, jo visu laiku jāstrādā arī ar jauniem cilvēkiem, tādēļ to turpinu aktīvi darīt, arī Eiropas Parlamenta Vēstures atceres grupā.
Protams, daudz vieglāk ir piekrist visam, ko tev saka, nekā strīdēties un pamatot, bet tas darbs turpinās.
