Faktu, ka Valsts prezidents nepamatoti iejaucies Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanās, kurās vienīgā kandidāte bija viņa kancelejas vadītāja vietniece Irēna Kucina, Saeimas vairākums nevērtē kā tādu, kas spētu aizēnot viņas pieredzi. Prezidenta protežē ar pārliecinošu vairākumu ceturtdien tika ievēlēta atbildīgajā amatā.
Troksni ap Satversmes tiesas jaunā tiesneša meklējumiem, kas saskaņā ar spēkā esošo kārtību šoreiz bija jāizraugās Ministru kabinetam, izraisīja Saeimas Juridiskajā komisijā strādājošā “Attīstībai/Par!”” deputāte Inese Voika. Komisijai balsojot par I. Kucinas kandidatūru, viņa to neatbalstīja. Deputāte uzskata, ka kārtība, kādā Ministru kabinets izvirza kandidātu uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, ir pārlieku necaurspīdīga. Šim viedoklim piekrita arī I. Voikas partijas biedre Vita Anda Tērauda.
Situāciju vēl sarežģītāku padarīja tas, ka abām deputātēm pēc komisijas sēdes bija zvanījis ārpus valsts esošais Valsts prezidents Egils Levits, kuram par šo jautājumu nav nekādas teikšanas. Saskaņā ar abu deputāšu pausto, E. Levits centies mainīt viņu viedokli šajā jautājumā. Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma” rīcībā esošā informācija liecināja, ka E. Levits pat draudējis, ka pretējā gadījumā viņš pret valdību vērsīs asu kritiku.
Pats E. Levits gan teicis, ka nav vēlējies ietekmēt deputātes vai draudējis to pārstāvētajai partijai. Viņaprāt, ir noticis pārpratums, jo viņš nav izdarījis spiedienu, bet gan skaidrojis, ka I. Kucinas izvirzīšanas process bijis korekts un atbilst likumam. Savukārt runa par kritiku valdībai esot bijusi daļa no, iespējams, pārprasta salīdzinājuma.
Lai nu kā, balsojums par I. Kucinas apstiprināšanu amatā tika atlikts - it kā lai dotu laiku Saeimas frakcijām iepazīties ar I. Kucinu tuvāk un ļautu Saeimai pieņemt nākamā gada budžetu, nenovēršot uzmanību ar mazsvarīgākiem jautājumiem.
Šajā laikā Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņojis, ka viņš nolēmis grozīt ministrijas iekšējo normatīvo aktu, lai mainītu Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta atlases procesu. Ministrs uzņēmies pilnveidot esošo kārtību, lai novērstu publiskajā telpā izskanējušās bažas par neskaidru procedūru un nodrošinātu tās lielāku caurskatāmību.
Arī I. Kucina un Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas, kuras visa iepriekš notikušā dēļ šaubījās par kandidātes atbalstīšanu, izdarīja savu mājasdarbu un tikās klātienē. Un pauzes ieturēšana I. Kucinai nāca tikai par labu.
“Viņa neapšaubāmi atstāj augsti kvalificēta speciālista iespaidu. Viņai ir visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par labu Satversmes tiesas tiesnesi,”
atsaucoties uz tikšanos frakcijā, pirms ceturtdienas balsojuma teica Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Viktors Valainis, kura viedoklim pievienojās arī partijas biedrs Edgars Tavars.
Arī pie frakcijām nepiederošais Vjačeslavs Dombrovskis un “Neatkarīgo” frakcijā strādājošā Ramona Petraviča uzteica I. Kucinas profesionālās īpašības un neapšaubāmo atbilstību atbildīgajam amatam.
Taču katrs no viņas kandidatūru aizstāvošajiem deputātiem uzsvēra, ka E. Levita iejaukšanās iedragājusi I. Kucinas reputāciju un viņai tagad būs smagu jāstrādā, lai to nopulētu līdz Satversmes tiesas tiesneša reputācijai atbilstošai spozmei.
“Neapšaubāmi ēnu pār viņu met Valsts prezidenta rīcība (..) Es viņu atbalstu kā sievieti, kā cilvēku, kuru mēģināja iznīcināt cilvēks, kurš mēģināja izmantot savu ieņemamo amatu,” teica R. Petraviča, tādējādi vēl spilgtāk iezīmējot savu sieviešu tiesību cīnītājas tēlu, kurš tika ieskicēts vēsturiskajā intīmfoto sesijā žurnālam “Klubs”.
“Viņa ir absolūti atbilstoša, absolūti piemērota šim amatam. Diemžēl šis incidents atstājis zināmu ēnu uz visu šo procesu (..) tas, ka viņa nav noņēmusi savu kandidatūru [kā to sākotnēji aicināja ZZS], liecina viņai par labu, liecina par zināmu mugurkaulu,” teica Vj. Dombrovskis.
Taču ne visiem pietiek ar I. Kucinas kvalifikācijas atbilstību Satversmes tiesas tiesneša amatam. Balsojumā vispār nepiedalījās opozīcijā strādājošās “Saskaņas” deputāti. Saeimas Juridiskās komisijas sekretārs Valērijs Agešins skaidro, ka šādi partija nevēršas pret kandidāti, kuras kvalifikācija patiešām neļauj šaubīties par viņas atbilstību amatam.
“Mēs viņu vērtējam kā profesionālu un pieredzējušu juristi un vēlam viņai panākumus, strādājot valsts labā, bet vēlamies uzsvērt, ka svarīgs ir jautājums par to, kā un kādā veidā notikusi viņas izvirzīšana. Mums nav pieņemami tie instrumenti, kas izmantoti šajā procesā,” saka V. Agešins.
Atšķirībā no pārējiem saviem kolēģiem balsojumā nepiedalījās arī I. Voika un V. A. Tērauda.
“Nebalsoju, jo uzskatu, ka bija problēmas ar izvirzīšanas procedūrām, kuras netika atrisinātas un joprojām nav atrisinātas. Tamdēļ man likās, ka nevaru atbalstīt šo procesu. Man arī negribējās balsot pret pašu Kucinas kundzi, kuru ir apstiprinājusi arī Tieslietu padome,”
savu pozīciju skaidro V. A. Tērauda.
Un tikai viens deputāts, “Neatkarīgo” frakcijai piederošais Māris Možvillo, pauda neizpratni, kāpēc “Attīstībai/”Par!””, kas procesa laikā līdz ar valsts augstāko amatpersonu tika ierauta skandāliņā, nepiedalās debatēs, un aicināja uzsākt jaunu konkursu, ar skaidriem noteikumiem un jauniem kandidātiem, kuru vidū varētu būt arī I. Kucina.
Jautāts, kāpēc “Attīstībai/”Par!”” neiesaistās debatēs un pārliecinošs partijas vairākums atbalsta I. Kucinu, kuras dēļ politiskajai partijai, iespējams, draudējis pats Valsts prezidents, Mārtiņš Bondars saprotamu atbildi nedeva. Vien atteica, ka iepriekš nav bijis skaidrs, kā Ministru kabinets virza savu kandidātu, taču tagad J. Bordāns nācis klajā ar iniciatīvu šo sistēmu sakārtot. Ar to esot gana, lai I. Kucinas kandidatūra būtu atbalstāma.
