Saeimas 12. sasaukuma laikā antirekordus Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma ziņā sasniedza tolaik no Latvijas Reģionu apvienības ievēlētais Artuss Kaimiņš. Taču nu viņu ar uzviju apsteidzis kādreizējais draugs un cīņubiedrs partijas “KPV LV” rindās – Aldis Gobzems. Viņš pusgada laikā jau otro reizi saņem augstāko sodu, kuru var piemērot deputātam par ētikas kodeksa pārkāpumiem – izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm.
Tā trešdien lēma Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātu vairākums, un par to vēl jābalso Saeimai, taču komisiju vairākuma balsojums no Saeimas balsojuma atšķiras ārkārtīgi reti.
“Augstāko soda mēru” A. Gobzemam, kas tagad ir partijas “Likums un kārtība” līderis, deputāti vēlas piespriest politiķa uzvedības dēļ paša organizētajā protesta akcijā “Rododendrs”, kuras laikā viņš vairākās pilsētās par nepakļaušanos policijas prasībām tika aizturēts.
Saskaņā ar Valsts policijas Saeimas deputātiem nosūtītajiem videomateriāliem, A. Gobzems rupji lamājies, nav pakļāvies policijas aicinājumiem pārtraukt nesankcionētu pulcēšanos, kā arī draudējis likumsargiem.
Saeimas komisijā A. Gobzemu pārstāvošais advokāts Jānis Dzanuškāns deputātus gan centās pārliecināt, ka iespējamos ētikas kodeksa pārkāpumus nevar vērtēt atsevišķi no deputātam inkriminētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kurus vērtēs administratīvo procesu ietvaros. Proti, likuma neievērošanu var konstatēt tikai tiesa, nevis Saeimas komisija.
Advokāts, piemēram, atgādināja, ka deputātam bija visas tiesības uzskatīt, ka Satversme garantē viņam neaizskaramību, bet, policistiem viņu aizturot, deputātam bijušas visas tiesības nepaklausīt nelikumīgām prasībām. J. Dzanuškāns arī solīja, ka par A. Gobzema aizturēšanu būs atsevišķa tiesāšanās.
Janīnas Kursītes-Pakules vadītās komisijas vairākums šādam traktējumam gan nepiekrita un norādīja, ka A. Gobzems nenoliedzami ir lamājies un atteicies pildīt policijas prasības, kas ir pretrunā ar deputāta ētikas kodeksu. Vairākkārt tika uzsvērts, ka komisija nevērtē A. Gobzema rīcību administratīvās atbildības gaismā, bet tikai un vienīgi Saeimas deputāta ētikas kodeksa kontekstā.
Tādēļ deputātu vairākums atzina, ka “Rododendra” laikā A. Gobzems nav ievērojis normatīvos aktus, publiskos izteikumos nav izvairījies no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī lietojis apvainojošus izteicienus, uzskata parlamentārieši. Tāpat komisija atzina, ka A. Gobzema rīcība bijusi tāda, kas uztverama kā aicinājums uz pretlikumīgu darbību, un viņš nav pakļāvies amatpersonu likumīgām prasībām.
Parlamentārieši lēma, ka deputāts ir pārkāpis arī ētikas kodeksa 16. punktu, kas nosaka, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli, un 18. punktu, ka deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi.
Vairākiem deputātiem vai nu neizsakot savu vērtējumu, vai norādot, ka nepiedalās balsojumā, komisijas sēdē nebija kvoruma jautājumā par A. Gobzema rīcības atbilstību ētikas kodeksa 11. punktam, ka deputāts neizmanto savu stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un pašvaldību institūciju lēmumus. Tāpēc ierosinājums atzīt, ka viņš šo punktu pārkāpis, netika atbalstīts.
Pirmo reizi no sešām Saeimas sēdēm A. Gobzems tika izslēgts aizvadītā gada septembra sākumā. Viņu sodīja par to, ka, ierodoties uz Saeimas klātienes sēdi, viņš atteicās uzrādīt negatīvu Covid-19 testu vai apliecinājumu, ka ir vakcinējies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputāts, kas izslēgts no Saeimas sēdēm, maksā par katru sēdi sodu 20 procentu apmērā no mēnešalgas. Sods atvelkams no mēnešalgas. Soda kopsumma vienā kalendārajā mēnesī nedrīkst pārsniegt summu, kuras ieturēšanas dēļ deputāts saņem mazāk par valstī noteikto minimālo mēnešalgu - 500 eiro neto.
