Ikgadējo ārpolitikas debašu laikā ārlietu un aizsardzības ministri uzsvēra, ka tuvākajos gados valsts aizsardzības budžetu vajadzētu palielināt līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Šim aicinājumam pievienojas arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš gan uzskata, ka procesam jānotiek ātrāk un finansējuma palielināšana jāuzsāk jau nākamā gada budžetā.
Ar paziņojumu, ka valdībai un Saeimai jau nākamajā budžetā valsts drošībai un jo īpaši valsts iekšējai drošībai būtu jāpiešķir īpaša prioritāte, E. Levits nāca klajā pēc Militārās padomes sēdes Lielvārdes bāzē aizvadītajā piektdienā.
Idejai par aizsardzības un iekšlietu budžeta palielināšanu šajā Saeimā ir vairākuma atbalsts, taču tai par to nebūs teikšana - 2023. gada budžetu veidos jau 14. Saeima, kuru vēlēsim oktobrī.
Uz to norāda arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Jānis Rancāns (Jaunā konservatīvā partija). Turklāt, kaut arī viņš aizsardzības budžeta palielināšanu atbalsta, Rancāns uzsver, ka vispirms nepieciešams izstrādāt plānu, kur šos līdzekļus ieguldīt.
“Es teiktu tā, ka nevajag palielināt budžetu vienkārši palielināšanas pēc. Finansējuma palielināšanai ir jābūt konkrētiem plāniem, ko gribam panākt, piemēram, modernizēt militāro infrastruktūru, atbalsta funkciju nodrošināšanai, dažādu mācību veikšanai, personāla un tehniskajai attīstībai, bet nevar būt tā, ka iedodam, piemēram, 300 papildus miljonus un tikai tad domājam, kur izlietot. Uz budžeta palielināšanu jāskatās tieši šādā kontekstā - izrēķinām, cik maksā mūsu plāni, un tad,” saka komisijas vadītājs.
Straujai finansējuma palielināšanai gatava ir Aizsardzības ministrija. To apliecina bijušais aizsardzības ministrs un atbildīgajā komisijā strādājošais Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš zina stāstīt, ka Aizsardzības ministrijai ir attīstības plāns nākamajiem 12 gadiem. Savukārt Iekšlietu ministrijā šāda plāna neesot vai viņš par tādu, strādājot komisijā vairāk nekā trīs gadus, nav dzirdējis.
R. Bergmanis ir arī skeptisks par to, vai valdošā koalīcija patiesi vēlas palielināt budžetu, jo pērn apstiprinātais vidējā termiņa budžets par to neliecinot.
Politiķis arī norādīja, ka budžeta palielināšana ir tikai viens no elementiem, kas nepieciešams valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Proti, būtu lietderīgi, ja Latvija, Lietuva un Igaunija spētu vienoties par kopīgiem militārajiem iepirkumiem, taču tos pašlaik nav iespējams realizēt, jo trīs valstis nekoordinēti plāno savus aizsardzības izdevumus. Lietuva un Igaunija jau palielinājusi savus budžetus, bet Latvija par to tikai runā.
Runas par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu aizsākās pēc tam, kad Polijas, Lietuvas un Latvijas robežas no Baltkrievijas nelikumīgi sāka šķērsot kaimiņzemes varas iestāžu atbalstīta migrantu plūsma un sāka saasināties situācija pie Ukrainas un Krievijas robežas.
Vairākums Saeimas piekrīt, ka situācija ir saspringta un Latvijai patiešām vajadzētu vairāk rūpēties par savām aizsardzības spējām. Taču ne visi piekrīt, ka situācija ir tik nopietna, lai aizsardzībai atvēlētu lielākus līdzekļus. Piemēram, Saeimas Nacionālajā drošības komisijā strādājošais Valērijs Agešins uzskata, ka situācija Ukrainā nav tik ļoti saspringta, lai tērētu naudu ieročiem. Viņaprāt, to vajadzētu izmantot, paaugstinot algas - gan mediķiem un skolotājiem, gan policistiem un ugunsdzēsējiem.
