Uzreiz pēc oligarhu apkarošanas Jaunās konservatīvās partijas definēto mērķu sarakstā atrodas azartspēļu jeb spēļu zāļu apkarošana visā valstī. Taču, nonākot situācijā, kad šo mērķi vajadzētu aizstāvēt Saeimā, konservatīvie nolemj ieturēt pauzi un problēmu risināt juridiski, ne politiski.
Pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Saeima atvēra Azartspēļu un izložu likumu, lemjot, ka tas jāskata steidzamības kārtā, tikai divos lasījumos. Uz otro, galējo lasījumu deputāti bija iesnieguši četrus priekšlikumus. Viens no tiem, Jauno konservatīvo partiju pārstāvošā Gata Eglīša priekšlikums paredzēja, ka “pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt”. Priekšlikums, kas atbildīgajā komisijā netika atbalstīts, Saeimas balsojumā guva 61 deputāta atbalstu, bet likums kopumā tika apstiprināts ar 80 deputātu balsīm, “Attīstībai/”Par!”” deputātus ieskaitot.
Pērnā gada rudenī jauno likuma normu izmantoja Ķekavas novada pašvaldība, kas savā novadā aizliedza azartspēļu organizēšanu. Taču šo lēmumu apturēja “Attīstībai/”Par!”” pārstāvošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Skaidrojot ministrijas lēmumu, ministrs Artūrs Toms Plešs norādīja, ka Ķekavas pašvaldība, noskaidrojot savu iedzīvotāju attieksmi pret šādu lēmumu, aptaujājusi tikai ķekaviešus, bet pārējo apdzīvoto vietu iemītnieki piemirsti. Līdz ar to aptauja neatspoguļojot visu novada iedzīvotāju attieksmi pret spēļu zālēm. Ministrs ir arī pārliecināts, ka, pieņemot likumu, Saeimas deputāti domājuši, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt azartspēļu organizēšanas aizliegumu tikai daļā savas teritorijas.
Lai aizstāvētu savas tiesības, Ķekavas novada dome ministrijas lēmumu apstrīdēs Satversmes tiesā, bet Saeimas opozīcija cīņu pret VARAM lēmumu un politiskajiem oponentiem izvērta Saeimas Pieprasījumu komisijā. Zaļo un zemnieku savienība pieprasīja A. T. Plešam sniegt paskaidrojumus par savu lēmumu.
Ja ZZS pieprasījums atbildīgajā komisijā tiktu atbalstīts, tas būtu pusceļš līdz balsojumam par A.T. Pleša demisiju. Lai tā notiktu, bija nepieciešamas Jauno konservatīvo partiju pārstāvošo deputātu balsis, taču abi Pieprasījumu komisijā strādājošie konservatīvie balsojumā atturējās.
Par šādu konservatīvo lēmumu bija izbrīnīts ZZS pārstāvošais Viktors Valainis, kas vēl pirms G. Eglīša bija rosinājis likumā iekļaut normu, kas katrai pašvaldībai ļauj pašai izlemt, ko darīt ar spēļu zālēm. Politiķim šķita dīvaini, ka azartspēļu kaismīgākie apkarotāji pēkšņi piemirsuši savus ideālus, jo, pieņemot likuma grozījumus, visiem bijis skaidrs, ka tie pašvaldībām dod tieši tādas tiesības, kādas realizēja Ķekavas novada dome.
Pieprasījumu komisijā strādājošā konservatīvā Sanda Riekstiņa skaidrojums gan atklāj, ka ideāli aizmirsti nav - revolucionāro pārliecību vien nomainījis pragmatisms.
“Man ir vienkārša pozīcija - lai Satversmes tiesa izskata šo jautājumu, tad arī sapratīsim, kas ir kas. Mēs ministru bijām izsaukuši uz frakciju, pārrunājām, sapratām viņa nostāju. Tur ir tāda smalka robeža, tās interpretācijas par deputātu nodomu. Vieni, piemēram, atsaucās uz Saeimas sēžu stenogrammām, ka deputāti nav pauduši gribu ļaut pilnībā aizliegt azartspēļu organizēšanu. Es neesmu jurists, lai tad Satversmes tiesa izdara savu darbiņu, tad deputāti var lemt tālāk,”
saka S. Riekstiņš un piebilst, “man nav ilūziju par apvienību un ministru, bet gribu, lai viss ir juridiski korekti.”
