Ināra Mūrniece: Novēršot vienas varas uzkundzēšanos otrai, lēmumu par tiesneša apstiprināšanu amatā pieņem likumdevējs

© F64

Aizvadītajā nedēļā Saeima, norādot, ka viņas vadītās tiesas spriedumi bijuši vairāk ideoloģiski nekā juridiski, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu neievēlēja Augstākās tiesas tiesneša amatā. Šāds parlamenta lēmums izraisīja sašutumu gan tiesu sistēmā, gan politiķu vidū.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs paziņoja, ka Saeima ir “klaji pārkāpusi” Satversmes 83. pantu, kas nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un padoti vienīgi likumam.

“Kādu signālu šis Saeimas lēmums sniedz Latvijas tiesnešiem, piemēram, ST tiesnešiem vai pirmās instances tiesnešiem, kuri pirmajā reizē tiek ievēlēti vien uz trīs gadiem?” retoriski jautāja Strupišs.

Viņš uzsvēra, ka šo gadījuma nevar atstāt bez uzmanības, tāpēc, iespējams, ar Tieslietu padomes palīdzību varētu vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt Saeimas lēmumu. “Runa nav par konkrētu kandidātu, (..) bet runa ir par Satversmes 83. panta aizsardzību, proti, par visas tiesas sistēmas aizsardzību,” izteicās tiesnesis.

Ar savu viedokli klajā nāca arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš uzskata, ka tiesu vara nedrīkst tikt politizēta, kaut arī Satversme paredz Saeimai tiesības lemt par tiesnešu apstiprināšanu.

Prezidents norāda, ka līdz šim gandrīz vienmēr ir izdevies izvairīties no tā, ka tiesnešu izvēle tiek politizēta. “Šī tiesiskai valstij atbilstošā tradīcija ir jāturpina,” uzsver valsts pirmā amatpersona.

Arī valdību vadošā “Jaunā Vienotība”, kas pretēji koalīcijas partnerei Nacionālajai apvienībai atbalstīja S. Osipovas ievēlēšanu, izplatīja paziņojumu, ka balsojums pret bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas S. Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā ir klajš tiesu varas neatkarības apdraudējums.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs paudis, ka Sanitas Osipovas neapstiprināšana amatā liecina par konstitucionālo krīzi valstī, un pieļāvis, ka ar šo balsojumu Saeima pārkāpusi Satversmes 83. pantu, kas pauž, ka “tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti”. Vai jūs tam piekrītat?

Viens no būtiskiem demokrātiskas un tiesiskas valsts pastāvēšanas pamatprincipiem ir valsts varas dalīšana. Tieši tādēļ Latvijas Republikas Satversmi caurauž varas dalīšanas princips, un tā uzdevums ir līdzsvarot un savstarpēji kontrolēt izpildvaru, tiesu varu un likumdevējvaru tā, lai viena vara neuzkundzējas otrai.

Saistībā ar līdzsvara un kontroles mehānismu Satversmes 84. pants tikai un vienīgi Saeimai piešķir kompetenci apstiprināt tiesnešus amatā. Tikai un vienīgi pēc parlamenta lēmuma par tiesneša apstiprināšanu tiesnesis iegūst savas pilnvaras.

Situācijā, kad tiesneša amata kandidāta virzīšana notikusi atbilstoši likumā “Par tiesu varu” aprakstītajai procedūrai, Satversmē nostiprinātajam varas dalīšanas principam, kā arī atbilstoši likumdevējam piešķirtajai kompetencei, Saeimas lēmums jeb balsojums par tiesneša amata kandidātu nevar būt vērtējams ne kā konstitucionālās krīzes gadījums, ne kā iejaukšanās tiesu varas kompetencē.

Jūs pati balsojumā nepiedalījāties. Kāpēc?

Lēmumu pieņemšanas procesā Saeimas deputāti debatē par lēmuma projektu, pauž savu attieksmi pret to. Deputātu balsojums atspoguļo katra deputāta attieksmi, politisko pārliecību un viedokli par pieņemamo lēmumu.

Arī tiesnešiem cita starpā var atšķirties viedoklis par pieņemamo nolēmumu. Tādā gadījumā sabiedrībai kļūst pieejams gan tiesas nolēmums, gan katra tiesneša atsevišķās domas. Pieļauju, ka tiesnešu attieksmi pret pieņemamo lēmumu tieši tāpat veido arī katra tiesneša dzīves pieredze vai pārliecība.

Augstu vērtēju Osipovas kundzes profesionalitāti, kā arī respektēju Augstākās tiesas priekšsēdētāja lēmumu virzīt viņu šim amatam, taču šaubas ir radījuši tiesneses publiskie izteikumi, kas var liecināt par zināmu politisku ievirzi.

No dažādu amatpersonu retorikas izriet, ka Saeimai ir pienākums atbalstīt jebkuru tiesneša amatam izvirzītu kandidātu. Vai jūs tam piekrītat, un cik lielā mērā Saeimas deputāti šādos balsojumos drīkst balsot saskaņā ar savu politisko un ideoloģisko pārliecību?

Parlaments demokrātiskā valstī ir apveltīts ar tiesībām izdot likumus un pieņemt lēmumus. Saeimas tiesības pieņemt tai uzticētos lēmumus nav “tukšas” jeb “formālas”.

Satversme nolūkā nostiprināt varas dalīšanas principu un novērst vienas varas uzurpēšanos otrai kā līdzsvarojošu mehānismu ir noteikusi, ka lēmumu par tiesneša apstiprināšanu amatā pieņem likumdevējs.

Satversmes 84. un 85. pantā piešķirto kompetenci pieņemt lēmumu par tiesneša apstiprināšanu Saeima īsteno ar pilnu atbildību un pieņem lēmumu pēc būtības, nevis formāli.

Tas nozīmē, ka sagatavotais lēmuma projekts var tikt vai nu atbalstīts, vai nu noraidīts.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Svarīgākais