Krievijas aizsāktajam karam Ukrainā ritot jau trīspadsmito dienu, bet iebrucējiem nespējot gūt pārliecinošus panākumus, Kremļa izvērstā propagandas mašīna, iesaistot aizvien vairāk valsts iedzīvotāju, uzņem aizvien lielākus apgriezienus.
Par galveno Krievijas agresijas atbalstītāju simbolu šobrīd kļuvis burts “Z”, ar kuru tika iezīmēts Ukrainā iebrūkošais Krievijas militārais transports un bruņojums. Šī simbolika, uzlīmēta, piemēram, uz auto vai uzdrukāta uz apģērba, tiek izmantota ne tikai ikdienā, bet arī organizētos masu pasākumos, kas pauž pilnīgu atbalstu Kremļa agresijai Ukrainā. Arī Latvijā šī simbolika jau pamanīta vietā, kas nerada ne mazākās šaubas par tās uzzīmētāju nostāju.
Pēc divus gadus ilgušām pārrunām Saeimas atbildīgajā komisijā pērnā gada nogalē parlaments pieņēma grozījumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas noteica aizliegumu šajos pasākumos izmantot Georga lentītes.
Vērojot notiekošo Ukrainā, daļa Latvijas sabiedrības sociālajos tīklos sākusi apspriest, vai līdzīgus ierobežojumus, ja ne kriminalizāciju, nevajadzētu attiecināt arī uz attiecīgajā stilistikā izmantotu “Z”.
“Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kura vadītais politiskais spēks Georga lentīšu aizliegumu neatbalstīja, uzskata, ka “Z” izmantošanas liegumam ir pamats.
Turpinoties Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, daļā sabiedrības aktualizējies jautājums par to, vai nevajadzētu ierobežot vai pat kriminalizēt to simboliku, kuru Krievijas armija izmanto uz saviem transportlīdzekļiem un bruņojuma Ukrainā, bet Kremļa politikas atbalstītāji to ieviesuši arī ikdienā un atbalsta mītiņos. Kā, jūsuprāt, aizliegt šo simboliku līdzīgi Georga lentītēm?
Es domāju, ka jā - kāpēc neaizliegt. Tas burts skaidri norāda, kurā kara pusē tu atrodies, un tādu demonstrēšanu vajadzētu ierobežot. Turklāt tā būtu šīs simbolikas demonstrēšana ne tikai par labu kara vienai pusei, bet arī pret valsti, un ir attiecīgi likuma panti, kas to neļauj. Es domāju, ka jebkurš prokurors viegli izveidos saikni ar attiecīgajiem pantiem.
Līdz tam vēl ir relatīvi daudz laika, bet, karam Ukrainā ieilgstot, pastāv bažas par iespējamajiem konfliktiem vai provokācijām 9. maija svinībās Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē. Vai Rīgai vajadzētu saskaņot biedrības “9. maijs” pieteikto pasākumu pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa?
Uz to daudziem svarīgo vietu daudziem svarīgā datumā iešanu aizliedzot, gan var nākties ieraudzīt dusmas. Manā skatījumā - vēl nebija karš, vēl daudz kā nebija, kad 9. maijs tika svinēts paaudžu paaudzēm. Tam vajadzētu mierīgi notikt, nevis krasi ierobežot. 9. maiju nevajadzētu saistīt ar Ukrainas notikumiem pašreiz.
“Z” burta ierobežošanu saprastu viennozīmīgi, bet 9. maijs ir senāka un sensitīvāka lieta. Es varu kļūdīties, bet mana pirmā reakcija ir tāda, ka ap pieminekli nevajadzētu veidot barjeras, aizliegumus. Tas dotu augsni tiem, kas nevēl labu Latvijai, lai izmantotu šīs dusmas un vērstu pret mums, valsti un pārējiem. Šis nav īstais laiks, tas tiks sasaistīts ar karošanu, ar brīvas gribas tradīciju apspriešanu. Es ieteiktu tā nedarīt.
Daudzus gadus “Saskaņai” bija sadarbības līgums ar “Vienoto Krieviju”. Jūs man daudzkārt esat teicis, ka tas ir instruments, lai vestu civilizētu dialogu un uzlabotu starpvalstu attiecības. Vai, no šīsdienas perspektīvas lūkojoties, “Saskaņa” nevarēja darīt vairāk?
“Saskaņa” darīja, ko varēja, ko ļāva apstākļi un mūsu dienesti. 2014. gadā notika kas notika, kas diktēja mums tādu patiesību, ka tas vairs nebija pieļaujams. Tādas līgumiskas attiecības ar Krievijas varas partiju.
Pirms tam mums bija daudzi diplomāti tādi, kas vēl vakar [svētdien, 6. martā] izplatīja paziņojumu, ka nosoda karu un savas valsts rīcību. Piemēram, Igors Jurgens, daudzi demokrāti jau tādā pārbaudītā konsistencē. Toreiz bija cerība, ka bez visādas karošanas veidosim labas tirdzniecības, kultūras attiecības. Tāda lielā mērā bija arī mūsu valsts cerība, kuru mēģinājām ar savu roku virzīt uz priekšu, bet 2014. gads mums liedza šo cerību, un mēs sadarbību pārtraucām.
